Kas jāievēro, ar suni dodoties uz publiskām vietām?

Kā uzsver Tatjana, pirmkārt, plānojot došanos uz publisku vietu ar mīluli, jāizvērtē dzīvnieka raksturs. “Bailīgiem un agresīviem vai bīstamiem dzīvniekiem publiskas vietas apmeklēt nevajadzētu. Tas sunim izraisīs lielu stresu, kā arī pastāv nepatīkamu starpgadījumu risks. Bailīgs suns stresa dēļ var izrauties no pavadas vai kakla siksnas un aizmukt. Ja dzīvnieks cilvēkiem neuzticas, viņu būs grūti atrast un atgriezt saimniekam. Savukārt agresīvs suns ir bīstams apkārtējiem. Tādējādi gan suns, gan tā saimnieks atpūtas laikā jutīs nemitīgu spriedzi, radot diskomfortu arī līdzcilvēkiem. Jāpiemin arī likumdošanā noteiktais – suns nedrīkst traucēt gājējiem un transporta līdzekļiem, kā arī apdraudēt cilvēku un citu dzīvnieku drošību,” stāsta Tatjana.

“Jāņem gan vērā, ka bīstami suņi nav noteiktu šķirņu suņi. Agresija ir individuāla iezīme, kas var būt atkarīga gan no dzīvnieka audzināšanas un dzīvesstila, gan iedzimtības. Bīstams suns apdraud cilvēku vai citus dzīvniekus. Parasti šie suņi tiek reģistrēti Lauksaimniecības datu centra Bīstamo suņu reģistrā, ko regulē Ministru Kabineta noteikumi. Šiem suņiem jāvalkā sarkanu kaklasiksnu vai pie tās piestiprina sarkanu lentu, lai cilvēki saprastu, ka dzīvnieks ir bīstams, un tam netuvotos. Tāpat ir citi speciāli noteikumi, ko jāievēro to saimniekiem. Bīstamie suņi drīkst iet pastaigā tikai ar pavadu, kuras garums nepārsniedz divus metrus, un uzpurni, kam ir slēgta purna daļa. Dzīvniekam jābūt arī izturīgai kaklasiksnai. Ja ir bijis kāds starpgadījums un cilvēku ir sakodis suns, cietušais vai policija var pieprasīt, lai dzīvnieka uzvedību izvērtē Pārtikas un veterinārā dienesta komisija, kurā ir kinologi un vetārsts. Ja dzīvnieks uzvedas neadekvāti, tas tiek atzīts par bīstamu.”

Savukārt, lai došanās uz publiskām vietām būtu droša un patīkama suņiem, kuri ir bailīgi, tos jāsocializē. To jādara pakāpeniski, lai suns sākotnēji varētu visu novērot, pēc tam pakāpeniski tuvojoties konkrētajai vietai. “Lai nebūtu problēmu ar suņa uzvedību sabiedrībā, speciālisti rekomendē jau savlaicīgi uzsākt suņa apmācību un apmeklēt kucēnu socializācijas skolu. Kucēnu skolā suns mācās sadarboties ar savu saimnieku citu suņu un cilvēku klātbūtnē, kā arī iepazīstas ar dažādiem priekšmetiem, trokšņiem un virsmām, iemācoties notiekošo uztvert mierīgi,” tā Tatjana.

Taujāta par vietām, kurās atļauts atpūsties ar suni, kinoloģe norāda – Ministru Kabineta noteikumi paredz, ka ciemos un pilsētās suni ir jāved pavadā. Savukārt bez pavadas dzīvniekam atļauts atrasties zaļajā zonā un mežā, izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas aizliegts. Dzīvniekam pastaigas laikā jābūt īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Jāņem arī vērā, ka, piemēram, Rīgā laika posmā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00 ir aizliegts vest suni pastaigā bez pavadas publiskajos apstādījumos un zaļajā zonā, ieskaitot pilsētas parkus. Izņēmums ir  speciāli šim nolūkam ierīkotās un norobežotās teritorijas un oficiālie mežaparki.

Rīgas mežaparku saraksts, kuros atļauts vest pastaigā dzīvnieku bez pavadas:

• Bolderājas mežaparks;
• Kleistu mežaparks;
• Imantas mežaparks;
• Anniņmuižas mežaparks;
• Mežaparks;
• Biķernieku mežaparks;
• Šmerļa mežaparks;
• Ulbrokas mežaparks;
• Juglas mežaparks;
• Bābelītes mežaparks.

Izņēmums ir īpaši aprīkotas atpūtas vietas cilvēkiem un oficiālās pludmales meža zonā. Jebkurā diennakts laikā ir aizliegts staigāt ar suni arī vietās, kas paredzētas bērniem un sporta aktivitātēm – rotaļu laukumi un sporta laukumi, izklaides vietas, skolu stadioni un nožogotas vietas pie bērnudārziem. Tāpat dzīvniekus ir aizliegts vest arī uz oficiālām vietām, kas paredzētas peldēšanai un marķētas ar atbilstošu zīmi “Pludmale”. Šai gadījumā nav svarīgi, kāda izmēra suns ir, vai tas iet līdzās, sēž somā vai kabatā.

“Dodoties uz publisku vietu ar suni, ir jādomā netikai par sevi ar suni, bet arī par apkārtējiem cilvēkiem. Suns nedrīkst traucēt atpūsties vai pārvietoties, kā arī nedrīkst apdraudēt citus cilvēkus un dzīvniekus. Sunim ir jābūt pavadā. Suņa pavadonim ir jābūt spējīgam kontrolēt un noturēt suni.  Tāpat līdzi vienmēr ir jābūt fekāliju maisiņiem, jo katram suņa saimniekam ir pienākums savākt sava mājdzīvnieka ekskrementus,” uzsver Tatjana.

Speciāliste novērojusi arī tendenci mazos sunīšus pastaigās vest bez pavadas, tomēr to īpašnieku arguments – “Viņš ir maziņš un nekož” – kritiku neiztur. “Šie mazie sunīši nereti izprovocē lielos suņus, kuri iet pavadā. Ir ļoti daudz starpgadījumu, kad mazs sunītis, kurš ir bez pavadas, iniciē kautiņu un gūst smagas traumas. Dažreiz tam ir arī letālas sekas. Pie vainas šai gadījumā ir bezatbildīgs mazā sunīša saimnieks, nevis godprātīgs lielā suņa īpašnieks, kurš nepaspēja noķert mazo, lai tas pats neieskrietu lielā dzīvnieka mutē,” teic Tatjana.

“Vēlos pieminēt arī flex tipa pavadas, kas šobrīd ir ļoti populāras pilsētās. Daudzi suņu saimnieki grib, lai viņu mīlulis pastaigas laikā kārtīgi izkustas. Lai nodrošinātu kustību brīvību, dzīvniekam tiek iegādāta inerces pavada, tomēr ne visiem suņiem tā der. Ar to var vest pastaigā suņus, kurus ir viegli kontrolēt un kuri ir paklausīgi. Ja suns pastaigas laikā būs aizskrējis uz priekšu piecu līdz astoņu metru attālumā un tur pēkšņi parādīsies liels, bīstams suns vai izbrauks mašīna, bez dzīvnieka pasaukšanas saimnieks nepaspēs vien ar pavadas pievilkšanu dabūt suni atpakaļ pie sevis. Tāpat ir gadījumi, kad suns ierauga kaķi vai putnu, ieskrienas, izrauj pavadas ruleti no saimnieka rokas un pakļūst zem auto vai velosipēda.”

Taujāta, vai pastaigu laikā sunim jāliek uzpurnis, Tatjana norāda, ka tā lietošana Latvijā nav obligāta. Likumdošana nosaka, ka uzpurni ir jāizmanto, ja:

• suni pārvadā ar sabiedrisko transportu. Uzpurni var neizmantot, ja dzīvnieks atrodas īpašā somā, būrī vai konteinerā;
• suns ir oficiāli atzīts par bīstamu – jau ir noticis kāds precedents un suns ir reģistrēts Lauksaimniecības datu centra Bīstamo suņu reģistrā. To regulē īpaši Ministru kabineta noteikumi Nr. 428.

Lai suni iemācītu labi uzvesties publiskās vietās, ir jāsāk ar to darboties jau no dzīvnieka mazotnes. “Ņemiet viņu vienmēr un visur līdzi, socializējiet. Ja jums nav pieredzes suņu apmācībā, dodieties uz suņu skolu, kurā kinologs pastāstīs un parādīs, kā motivēt suni ar jums sadarboties, kā pareizi reaģēt dažādās situācijās, piemēram, kad ir bail vai dzīvnieks ir pārāk priecīgs. Kucēnu skolā apvienota gan socializācija, gan pirmo iemaņu apgūšana kucēnam un viņa saimniekam. Nodarbības veidotas tā, lai kucēni iemācītos draudzīgi komunicēt savā starpā un iepazītos ar citiem dažāda auguma, rakstura kucēniem, kā arī satiktu dažādus cilvēkus. Īpaši noderīga šāda apmācība ir suņiem, kuri dzīvo pilsētā un kuriem ikdienā nāksies sastapt daudz dažādus suņus un cilvēkus, kā arī suņiem, kuri piedalīsies izstādēs. Šai gadījumā dzīvniekam ir ļoti svarīgi jau laicīgi pierast pie citiem suņiem un cilvēkiem,” rezumē Tatjana.

Aicinām arī Jūsu mīluli apmeklēt Dino Zoo Suņu skolu, lai veiksmīgi apgūtu socializācijas iemaņas un paklausību.