Kad ģimenē ienāk vēl viens suns
Neraugoties uz jau esošo mājas mīluli, nereti rodas vēlme iegādāties vēl vienu mājdzīvnieku, kam sniegt savas rūpes un uzmanību, arī pretī saņemot dubultu mīlestību. Tomēr ar labajiem nodomiem ne vienmēr ir gana – jauna mājdzīvnieka ienākšana ģimenē ir liels notikums, un ir būtiski tam savlaicīgi sagatavoties. Šoreiz par to, kā uzņemt ģimenē vēl vienu suni, iepazīstinot to ar jau esošo mīluli, stāsta kinoloģe, Dino Zoo suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.
Ļoti daudzi cilvēki vēlas iegādāties otru mīluli, domājot, ka tā jau esošajam sunim nebūs garlaicīgi, kamēr paši saimnieki dodas savās ikdienas gaitās. Tomēr šāda pieeja nav tik viennozīmīga, kā šķiet sākumā, jo, ģimenē ienākot vēl vienam sunim, ne vienmēr viss notiek tā, kā gribētos.
Lai jauna suņa ienākšana ģimenē noritētu bez starpgadījumiem, pirmkārt, jāpievērš uzmanība jau esošā suņa uzvedībai. Ir svarīgi savlaicīgi novērtēt, kā tas attiecas pret citiem dzīvniekiem, vai ir draudzīgs un vēlas komunicēt ar saviem sugas brāļiem, vai, tieši otrādi, izrāda agresiju. Iespējams, dzīvniekam nemaz nav vajadzīga saskarsme ar citiem suņiem, un viņš vēlas komunicēt tikai ar savu saimnieku. Tāpat ir vērts jau iepriekš izpētīt šķirņu aprakstus un rakstura, kā arī temperamenta īpatnības, kas katrai no tām raksturīgas.
“Pirms jauna suņa iegādes ir ļoti ieteicams pakonsultēties ar suņu audzētāju, lai noskaidrotu, kādi ir dzīvnieka vecāki un to attieksme pret citiem dzīvniekiem. Ir svarīgi to uzzināt laikus, lai nerastos situācija, ka šķietami piemīlīgais kucēns izaug un kļūst dominējošs, ģimenes vecāko suni apbižojot. Tāpat jau iepriekš vajadzētu izlemt, kāda dzimuma suns tiks ņemts – vai tas būs suns, vai kucīte, ģimenē ienākot tā paša vai pretēja dzimuma dzīvniekam. Ja mājās būs pretēju dzimumu pārstāvji, bet nav plānots nodarboties ar vaislu, tad jāizlemj, kuru dzīvnieku būs jāsterilizē vai jākastrē, jo turēt vienā mājvietā dažādu dzimumu dzīvniekus ir ļoti grūti, īpaši kuces meklēšanās laikā,” stāsta Tatjana.
Ja ģimenē jau ir suns, kā otru suni vislabāk ņemt kucēnu. Ja vien dzīvniekam nav kādu veselības problēmu, pieauguši suņi parasti nedara pāri kucēniem. Tāpat kucēnu ieteicams ņemt tad, ja esošais suns ir seniora vecumā. Šeit gan jāievēro svarīgs noteikums – uzmanību, rūpes un laiku ir jāvelta abiem dzīvniekiem, kā arī tiem abiem ir jāpiedalās saimnieka dienas gaitās. Pie šādiem nosacījumiem kucēni parasti pagarina vecāko suņu mūžu.
Savukārt, ja plānots ņemt jau pieaugušu suni, jābūt gatavam, ka esošais ģimenes mīlulis ar jaunpienācēju konkurēs, cīnoties par to, kurš no abiem ir galvenais. Šādā situācijā ir ļoti svarīgi, lai saimnieks mājās ieņem galveno pozīciju un ar savu vārdu var pārtraukt konfliktu starp abiem suņiem.
“Iepazīstinot suņus, ir jāizvēlas neitrāla teritorija, ko vēl nepazīst neviens no abiem dzīvniekiem. Atrodoties svešā vidē, suņi nebūs tik drosmīgi, kā ierasts, un viens pret otru izturēsies labvēlīgāk. Ja suņi ir iepazinušies bez konflikta, saimnieks var ar tiem abiem doties nelielā pastaigā un tad kopā iet mājās. Pirmajās dienās pēc dzīvnieku iepazīšanās tos nekādā gadījumā nedrīkst atstāt kopā vienus pašus. Tāpat obligāti jāvēro to uzvedība. Ja kāds no suņiem izrāda agresiju, to obligāti jāpārtrauc,” skaidro Tatjana, iesakot izmēģināt arī kādu viltību, kas darbosies, ja jaunais suns būs kucēns. “Ja ģimenē ienāk kucēns, to pirms iepazīstināšanas ar esošo suni var iesmaržināt ar tā smaržu. Šim nolūkam noderēs, piemēram, kakla siksniņa, ko uz brīdi uzvilkt kucēnam, vai suņa dvielis, ar ko mazuli paberzēt. Tāpat jaunpienācējam var uzvilkt vecākā suņa džemperīti, lai tas sāktu attiecīgi smaržot.”
Tiesa, neraugoties uz pareizu dzīvnieku iepazīstināšanu, kā arī centieniem to starpā izveidot saskanīgas attiecības, tas var neizdoties, vecākajam sunim nepieņemot atnācēju. Šādās situācijās ir jābūt gatavam, ka, ja suns nepieņems jauno kucēnu, to būs iespēja atdot atpakaļ audzētavai, kas būtu godīgi gan attiecībā pret kucēnu un audzētāju, gan jau esošo suni.
Taujāta par draudzīgākajām suņu šķirnēm, Tatjana atzīst, ka nav viennozīmīgas atbildes, kuru šķirņu suņi būs pretimnākoši un viegli pieņems jaunu kompanjonu un kuri nē, jo suņi ir ļoti dažādi. “Tāpat kā cilvēkiem, tiem ir savs raksturs. Teorētiski kā draudzīgi tiek raksturoti, piemēram, vācu aitu suņi, šeltiji, korgiji, borderkolliji un dekoratīvo šķirņu suņi, jo tie ir veidoti kā cilvēka kompanjoni, tomēr arī šo šķirņu suņu vidū var būt izņēmumi. Savukārt vēl vienu dzīvnieku nerekomendētu ņemt tad, ja mājās jau dzīvo Tibetas mastifs, Vidusāzijas suns vai kaukāziešu aitu suns, un cilvēkiem, kuriem jau ir medību suņi vai takši, nebūtu vēlams iegādāties kādu grauzēju vai putniņu, lai neradītu dzīvniekiem lieku stresu,” tā Tatjana.
Ja esi nolēmis, ka jūsu ģimenē ienāks jauns kucēns, tad meklē visu nepieciešamo Dino Zoo veikalos visā Latvijā vai pasūti www.dinozoo.lv.
