Kad ģimenē ienāk kucēns

Pirms jauna mājdzīvnieka iegādes vai adopcijas ir svarīgi noskaidrot visus interesējošos jautājumus par tā kopšanu un audzināšanu. Būtiskāko informāciju par sagatavošanos kucēna ienākšanai ģimenē, ko jāņem vērā vēl pirms mīlulis nokļuvis jaunajās mājās, skaidro Dino Zoo Suņu skolas vadītāja, kinoloģe Tatjana Bodricka.

Kucēna kopšanas ABC

“Suns ir vienīgā būtne uz pasaules, kas tevi mīl vairāk nekā tu pats sevi.”

/Džošs Bilings/ 

Ja lemts par labu kucēna iegādei vai adopcijai, ir ļoti svarīgi izvērtēt esošo situāciju ģimenē. Rūpīgi jāapsver gatavība mainīt dzīvesveidu, kā arī finansiālā situācija, jo dzīvnieks prasīs ne tikai uzmanību un laiku, ko tam jāvelta, bet arī līdzekļus tā barošanai, kopšanai un, nepieciešamības gadījumā, arī ārstēšanai.

“Ja daudz laika pavadāt darbā un bieži dodaties komandējumos, no domas par suņa iegādi labāk atteikties. Suns, paliekot viens pats mājās uz ilgu laiku, jutīsies ļoti slikti un aiz skumjām un garlaicības var sākt postīt mājokli. Tāpat ļoti svarīgs faktors ir arī mājinieku iespējamā alerģija pret dzīvnieku spalvām – arī šai gadījumā mājdzīvnieka iegāde nav ieteicama. Var apsvērt domu par kaila dzīvnieka iegādi, kuram nav spalvas. Noteikti pirms tam ir jāaizbrauc uz audzētavu, lai pārliecinātos ka tiešām nav alerģija. ” skaidro Tatjana Bodricka.

Ja visi iepriekš minētie jautājumi ir rūpīgi apsvērti un dzīvnieku tomēr nolemts iegādāties vai adoptēt, tad ieteicams to izvēlēties atbilstoši saimnieka un pārējo mājinieku dzīvesveidam. “Ja cilvēks ir aktīvs un regulāri dodas pārgājienos vai, piemēram, garās pastaigās pa mežu, tad ieteicams izvēlēties aktīvu un izturīgu suni. Savukārt senioriem piemērotāks būs neliels un mierīgs suns. Ģimenēm ar bērniem iesaku izvēlēties vidēja izmēra suni, jo mazi bērni augumā nelielus sunīšus bieži vien neuztver nopietni, kā rezultātā dzīvnieki var gūt traumas. Tāpat ir svarīgi paturēt prātā, ka suni un bērnu nekad nedrīkst atstāt divatā bez pieaugušā klātbūtnes,” uzsver Tatjana.

Nereti cilvēki vēlas konkrētas šķirnes suni tā izskata dēļ, tomēr ir svarīgi pievērst uzmanību ne tikai vizuālajām kvalitātēm, bet arī suņa rakstura īpatnībām un temperamentam. Piemēram, ja aktīvs un izturīgs dzīvnieks, kuram ir nepieciešama gan regulāra fiziskā, gan mentālā slodze, būs spiests daudz laika pavadīt mājā vai dzīvoklī, tas var rezultēties ar mājokļa izdemolēšanu, sunim tā liekot lietā savu neiztērēto enerģiju.

Tiesa, izvēloties konkrētas šķirnes suni, ir iespējams prognozēt, kāds tas būs, kas, savukārt, ļaus sagatavoties tam, ko no dzīvnieka var sagaidīt.  Protams, katrs suns ir individuāls, tomēr lielākoties katrai šķirnei ir daudz kopīgu īpatnību. Šai gadījumā gan jāatceras, ka suņa raksturu un uzvedību ietekmē ne tikai iedzimtība, bet arī audzināšana.

Pirkt vai adoptēt?

Ja plānots iegādāties šķirnes suni, ir ļoti svarīgi izvēlēties godprātīgu audzētāju, kurš palīdzēs izvēlēties kucēnu, kā arī konsultēs jautājumos par suņa audzēšanu un audzināšanu. Tāpat jauno mīluli var adoptēt arī no patversmes, tā izdarot labu darbu un izglābjot bez mājām palikušo dzīvnieku. Šim solim gan jāgatavojas ļoti atbildīgi. Jāsaprot, ka ir ļoti grūti prognozēt, kāds šis dzīvnieks izrādīsies – piemēram, kāds būs viņa raksturs un kā viņš izskatīsies, kad izaugs, ja tiks izvēlēts kucēns.

Nepieciešamie piederumi

“Pirms kucēna pārvešanas mājās ir pienācīgi jāsagatavojas tā ienākšanai jaunajā ģimenē. Jau savlaicīgi jāsagādā viss, kas sunim būs nepieciešams, un tikai pēc tam var doties tam pakaļ,” atgādina Tatjana, norādot dzīvnieka kopšanai nepieciešamos piederumus.

Sunim būs vajadzīgas divas bļodiņas – ēdienam un ūdenim. Veikalu plauktos ir pieejams ļoti plašs to sortiments. Bļodiņas ir izgatavotas no dažādiem materiāliem, papildinātas ar speciālu turētāju, gumijas pamatni, pat barības sildītāju utt. Tāpat tās ir pieejamas visdažādākajos izmēros, tomēr labāk uzreiz izvēlēties tāda izmēra bļodiņu, kas būs piemērota arī pieaugušam sunim, lai to nenāktos vairākas reizes  mainīt. Savukārt materiāla ziņā labākais variants ir nerūsējošs metāls vai keramika, un, lai bļodiņa neslīdētu pa grīdu, tai jābūt ar jau minēto gumijas pamatni. Pateicoties tam, kucēns, ieturot maltīti, nedzīs bļodiņu pa visu virtuvi.

Ne mazāk svarīgi ir arī izvēlēties dzīvniekam atbilstošu barību. No audzētāja vai iepriekšējā saimnieka ieteicams noskaidrot, ko kucēns ir ēdis līdz šim. Šī informācija ir nepieciešama, lai iegādātos tādu pašu barību, jo to mainīt uzreiz nav ieteicams. Tas var mazulim kaitēt, izraisot gremošanas traucējumus. Gadījumā, ja piedāvātais risinājums tomēr nešķiet atbilstošs, pāriešanu uz citu barību ieteicams veikt pakāpeniski.

Tāpat pirms dzīvnieka ierašanās jaunajā mājoklī jāapdomā, kur tas gulēs, ierīkojot mīlulim guļvietu. Šim nolūkam var kalpot īpašs matracis suņiem vai guļvieta ar bortiņiem.

Savukārt tās izmēram jābūt tādam, lai kucēnam tajā būtu ērti gan mazotnē, gan pieaugot.

Dabisko vajadzību nokārtošana

Nereti topošie suņu saimnieki satraucas par to, kā dzīvniekam iemācīt nokārtoties ārā. Tomēr jāņem vērā – kamēr kucēns ir mazs, viņam ir grūti kontrolēt savas dabiskās vajadzības. Visticamāk, viņš vēlēsies iet uz tualeti pēc ēšanas, gulēšanas un spēlēšanās. Ja nav iespējas suni izvest ārā katru reizi, tad ieteicams pieradināt suni nokārtoties konkrētā vietā. Šim nolūkam noderēs vienreiz lietojamie autiņi vai speciālas tualetes, ko var iegādāties zooveikalos.

Pie siksniņas jāpieradina uzreiz

“Iegādājoties vai adoptējot kucēnu, ir svarīgi to uzreiz pieradināt arī pie kakla siksniņas vai iemauktu valkāšanas. Šai gadījumā ir svarīgi ņemt vērā kucēna esošo izmēru, nevis pirkt lielāku siksniņu ar domu, ka tā derēs nākotnē. Tāpat amunīcijas izvēlē vēlams konsultēties ar speciālistu vai audzētāju, jo siksniņas, iemaukti un pavadas ir dažādi, ar savu konkrētu specifiku,” iesaka Tatjana.

Kādas rotaļlietas izvēlēties?

Līdzīgi amunīcijai, atbilstoši kucēna izmēriem jāizvēlas arī tā rotaļlietas. Piemēram, mazas šķirnes kucēnam liela rotaļlieta būs par smagu, savukārt liels kucēns var apēst mazu bumbiņu, iedzīvojoties veselības problēmās. “Rotaļlietas kucēna attīstībā ir ļoti svarīgas un vajadzīgas. Ar to palīdzību var novērst kucēna uzmanību, piemēram, no saimnieka apaviem un citiem priekšmetiem, ko nedrīkst sabojāt. Ir pieejamas arī speciālas rotaļlietas, kurās var ielikt vai iesmērēt kaut ko garšīgu. Tās graužot vai laizot, kucēns būs aizņemts. Tas, savukārt, var palīdzēt tā saucamā atšķirtības sindroma atvieglošanai, dzīvniekam vieglāk iejūtoties jaunajās mājās un tik ļoti nepārdzīvojot par saimnieka prombūtnes brīžiem,” stāsta Tatjana.

Suņa pārvadāšana

Nereti topošie suņu saimnieki piemirst, ka dzīvniekam būs nepieciešanas arī īpašs transportēšanas bokss. Pat tad, ja ar mīluli nav plānots doties ceļojumos, to tik un tā būs jāved pie vetārsta. Šim nolūkam noderēs īpaši būri, kuros dzīvnieks atrodas brauciena laikā, tā nepiegružojot automašīnu, kā arī netraucējot tās vadīšanai. Tos iegādājoties, jāvadās pēc pieauguša dzīvnieka izmēriem, savukārt pie to lietošanas dzīvnieku vajag pieradināt pakāpeniski mājas apstākļos. Tādējādi būris neradīs lieku stresu, un atrašanās tajā dzīvniekam neasociēsies tikai ar braukšanu pie ārsta. Jāpiebilst, ka minētie būri var noderēt arī izstāžu laikā, sunim tajos uzturoties pirms sava iznāciena.

Kopšanas līdzekļi un dzīvnieka higiēna

Pirms suņa iegādes vai adopcijas topošajam saimniekam ir jāizvērtē, cik daudz laika un līdzekļu būs iespēja veltīt tā kopšanai. Rūpēm par suņa kažoku, nagiem un ausīm var izmantot grūmera pakalpojumus, tomēr suni, protams, ir iespējams apkopt arī mājas apstākļos. Dzīvnieka kopšanai būs nepieciešams šampūns un kondicionieris, nagu knaiblītes, ķemmes, ko jāizvēlas atkarībā no spalvas garuma un struktūras, kā arī higiēnas līdzekļi ausu un actiņu tīrīšanai.

Kad jādodas pie vetārsta?

Pēc kucēna pārvešanas mājas ir vēlams aizvest dzīvnieku uz apskati veterinārajā klīnikā. Vetārsts sniegs konsultāciju gan par to kā pareizi kopt un barot mazuli, pastāstīs par attārpošanu un apstrādi pret ektoparazītiem, kā arī iepazīstinās ar vakcinācijas grafiku.

“Kad dzīvnieks būs saņēmis visas tam nepieciešamās potes, rekomendēju neatlikt arī grūminga procedūras, iepazīstinot suni ar mazgāšanu, ķemmēšanu, nagu griešanu, kā arī ausu un acu tīrīšanu. Jo agrākā vecumā suns tiks pie minētajām procedūrām pieradināts, jo mierīgāk viņš to laikā uzvedīsies, izjūtot arī mazāku stresu,” iesaka Tatjana.

Skološana un dresūra

Ļoti svarīgs faktors suņa personības attīstībā ir arī došanās uz suņu skolu. Kā skaidro Tatjana, to būtu jāapmeklē visiem suņiem: “Apmācības var sākt uzreiz, kad suns ir atvests mājās, bet suņu skolu var sākt apmeklēt jau no trīs ar pusi mēnešiem, kad dzīvniekam ir veiktas visas nepieciešamās potes. Ar paklausīgu suni ikdienā būs vieglāk saprasties, tāpēc jo ātrāk apmācības tiks sāktas, jo labāk. Protams, nekad nav arī par vēlu tās uzsākt – uz suņu skolu var doties arī pieaudzis suns. Tajā dzīvnieks kopā ar savu saimnieku apgūst paklausības pamatus, gūst pareizu motivāciju darboties un klausīt saimniekam. Savukārt cilvēks mācās saprast sava suņa ķermeņa valodu, lai spētu nolasīt, ko dzīvnieks vēlas tam pateikt.”

Ne mazāk būtiska ir arī kucēna socializēšana, lai tas nebūtu bailīgs un spētu viegli komunicēt ar saviem sugas brāļiem un cilvēkiem. Jāatceras, ka, apmācot kucēnu, ir jāizmanto pozitīvas metodes, lai dzīvniekam būtu motivācija sadarboties ar saimnieku un tas darītu to, ko vēlas cilvēks. “Ļoti svarīgi ir atcerēties, ka saimniekam suņa apmācīšanas laikā ir jābūt pacietīgam. Ja tas ir pirmais suns, vispirms ieteicams doties uz individuālu nodarbību pie kinologa, kuras laikā tiks apgūta gan dzīvnieka skološanas teorija, gan prakse. Kinologs palīdzēs nodibināt kontaktu, kā arī atrast vislabāko motivāciju izpildīt komandas un sadarboties ar saimnieku un klausīt pavēlēm, kas būs piemērota tieši konkrētajam sunim. Kad sadarbība starp dzīvnieku un cilvēku būs izveidota, suns būs gatavs grupu nodarbībām,” tā Tatjana.

Mazliet par likumiem

Sakarā ar Latvijā spēkā esošo likumdošanu visiem suņiem, kuri ir sasnieguši sešu mēnešu vecumu, kā arī citiem mājdzīvniekiem, kuri ceļo, ir jābūt čipētiem. Mikročips palīdz identificēt dzīvnieku, tāpēc ir ļoti svarīgi to reģistrēt arī Lauksaimniecības datu centrā. Reģistrācijas formā jāievada dati par dzīvnieku un tā īpašnieku, šai procedūrai atvieglojot dzīvnieka identificēšanu un sazināšanos ar tā saimnieku, piemēram, suņa pazušanas gadījumā.

Ja ģimenē esat vienojušiem par kucēna iegādi, tad Dino Zoo speciālisti, labprāt, jūs konsultēs visos interesējošos jautājumos gan klīnikā un aptiekā, gan suņu skolā, gan arī lielveikalā.