Draugu nepiesien

Kāpēc par to runājam?

Vietām Latvijā joprojām sastopams priekšstats, ka suns pagalmā ir jāpiesien, lai tas neaizbēgtu, neapdraudētu citus vai sargātu īpašumu. Taču ķēde pati par sevi nenodrošina ne suņa, ne apkārtējo drošību un neaizstāj saimnieka rūpes.

Iniciatīva “Draugu nepiesien” aicina mainīt ne tikai suņa turēšanas veidu, bet arī domāšanu par suņa lomu ģimenē un saimnieka atbildību. Suns nav signalizācija vai īpašuma apsardzes sistēma. Tam nepieciešama kustība, socializācija, apmācība un kontakts ar cilvēku.

Pēdējā laika notikumi, kuros no saimnieku teritorijas izkļuvuši suņi apdraudējuši un savainojuši cilvēkus, arī bērnus, vēlreiz aktualizē nepieciešamību runāt par atbildīgu suņu turēšanu. Tie atgādina, ka par drošību un uzmanību jādomā ik dienu – pirms noticis negadījums.

01 Iekārto

draugu nepiesiens bilde ar suņa foto

Drošība sākas ar vidi, kurā suns dzīvo. Piemērots žogs un droši aizverami vārti palīdz novērst izkļūšanu no teritorijas, vienlaikus ļaujot sunim brīvi kustēties. Iekārto vidi atbilstoši tieši sava suņa izmēram, spējām un paradumiem.

Ko vari darīt?

Pārbaudi žogu un vārtus. Novērs spraugas, bojājumus un vietas, kur suns var izrakties vai pārlēkt pāri. Pārliecinies, ka vārtus nevar nejauši atstāt vaļā.
Izveido piemērotu atpūtas vietu. Nodrošini tīru dzeramo ūdeni, ēnu un sausu, no vēja un nokrišņiem pasargātu mītni. Suņa turēšanai ārā jāatbilst tā veselībai un fizioloģiskajām vajadzībām.
Ja nepieciešams voljērs, iekārto to atbilstoši. Tam jābūt drošam un pietiekami plašam, ievērojot labturības prasības. Voljērs neaizstāj pastaigas, nodarbes un laiku kopā ar cilvēku.
Ieplāno drošu ikdienu. Pirms atver iebrauktuves vārtus vai uzņem viesus, pārvieto suni uz drošu, norobežotu vietu.

Obligātās prasības drošai videi

Žogs un ieeja. Norobežojumam jānovērš pārlēkšana, izlaušanās, purna izbāšana un izkļūšana pa apakšu. Pie tā nedrīkst būt priekšmeti, kas sunim ļautu pakāpties pāri. Pie ieejas jābūt brīdinājuma zīmei par suni. (MK noteikumi Nr. 411, 30.1. punkts)

Mītne ārā. Ārā drīkst turēt tikai tam piemērotu suni, nekaitējot tā veselībai un labsajūtai. Jānodrošina piekļuve guļamvietai iekštelpās vai būda/mītne, kas katrā dimensijā – garumā, platumā un augstumā – pārsniedz suņa izmērus vismaz par 30 cm. Zemei jābūt drenētai. (MK noteikumi Nr. 411, 29. un 31.1.–31.2. punkts)

Ūdens, barība un tīrība. Dzeramajam ūdenim jābūt vienmēr pieejamam; ārā tas jānodrošina vismaz divreiz dienā, ziemā nepieļaujot sasalšanu. Pilnvērtīga barība jādod vismaz reizi dienā atbilstoši suņa vajadzībām. Voljērs vai cits ierobežots laukums jātīra vismaz reizi diennaktī. (MK noteikumi Nr. 411, 3., 4.1., 11. un 31.3. punkts)

Cik lielam jābūt voljēram?
Suņa svars	Minimālā brīvā platība	Papildu platība*
Ne vairāk par 10 kg	4 m²	+2 m²
Vairāk par 10 kg, mazāk par 20 kg	6 m²	+3 m²
Vairāk par 20 kg, mazāk par 30 kg	8 m²	+4 m²
Vairāk par 30 kg	10 m²	+5 m²

Būdas vai mītnes aizņemto platību šajā minimumā neieskaita. Ja ir jumts, minimālais augstums ir 1,80 m. Ja voljēram ir grīdas segums, tam jābūt vienlaidu, līdzenam un cietam – ne no stieplēm vai redelēm. (MK noteikumi Nr. 411, 12., 32. punkts un 2. pielikums)

* Papildu platība katram papildus pievienotajam dzīvniekam vai kucei ar metienu. Svara grupas atspoguļotas tā, kā tās norādītas noteikumu 2. pielikumā; precīzi 20 kg un 30 kg robežvērtības tajā nav nepārprotami iedalītas. Šādos gadījumos prasību piemērošanu precizē Pārtikas un veterinārajā dienestā.

Šīs ir minimālās prasības. Platībai un iekārtojumam vienlaikus jāatbilst konkrētā suņa vajadzībām un jānovērš savainošanās un izbēgšana. (MK noteikumi Nr. 411, 10. punkts).

02 Māci

Ķēde neiemāca sunim, kā rīkoties. Apmācība palīdz veidot saprotamu saziņu ar saimnieku, atsaukties uz aicinājumu un mierīgāk reaģēt dažādās situācijās. Tas ir regulārs kopīgs darbs, nevis vienreizējs uzdevums.

Ko vari darīt?

Sāc ar ikdienā noderīgām iemaņām. Māci sunim atsaukties uz vārdu, pienākt pēc aicinājuma, pagaidīt pie vārtiem un mierīgi iet pavadā.
Atalgo vēlamo uzvedību. Izmanto uzslavu, kārumu vai rotaļu. Izvēlies īsas, regulāras nodarbības un visiem ģimenē saprotamus noteikumus.
Iepazīstini ar pasauli pakāpeniski. Jaunas skaņas, vietas, cilvēkus un dzīvniekus iepazīstini drošā attālumā un sunim piemērotā tempā. Nepiespied kontaktēties, ja suns baidās.
Meklē palīdzību laikus. Ja suns bēg, izrāda bailes vai agresīvu uzvedību, vērsies pie kvalificēta suņu apmācības speciālista; pēkšņu uzvedības izmaiņu gadījumā konsultējies arī ar veterinārārstu.

Apmācība palīdz, taču tā neatceļ vajadzību pēc droša nožogojuma, pavadas un uzraudzības.

Obligātās prasības socializācijai

Sunim jānodrošina tā vajadzībām piemērota socializācija ar cilvēku vai citu dzīvnieku, vienlaikus ļaujot no kontakta izvairīties. Aprīkojums nedrīkst žņaugt, radīt sāpes vai savainojumus; tam jābūt piemērotam suņa vecumam un fizioloģijai, bez dzelkšņiem un asumiem. (MK noteikumi Nr. 411, 9. un 16. punkts)

Iepriekš minētās apmācības iemaņas ir praktiski ieteikumi; noteikumi neprasa apgūt konkrētu komandu sarakstu.

03 Uzraugi

Arī suns privātā teritorijā ir saimnieka atbildība. Uzraudzība nozīmē pamanīt, kas notiek ar suni un ap to, un rīkoties laikus. Pagalms neatceļ vajadzību pēc pastaigām, fiziskām aktivitātēm un kontakta ar cilvēku.

Ko vari darīt?

Atrodi laiku katru dienu. Nodrošini pastaigas, ošņāšanu, rotaļas un mierīgu atpūtu. Slodzi pielāgo suņa vecumam, veselībai un vajadzībām.
Pastaigās saglabā kontroli. Izmanto piemērotu pavadu un drošu aprīkojumu. Ievēro konkrētās vietas noteikumus un izvēlies attālumu, kurā suns jūtas mierīgi.
Neatstāj mazus bērnus vienus ar suni. Pieaugušajam aktīvi jāuzrauga saskarsme. Māci bērnam netraucēt suni ēšanas un gulēšanas laikā un ļauj sunim atkāpties uz mierīgu vietu.
Pamani pārmaiņas. Ja suns kļūst saspringts, izvairās vai rūc, pārtrauc situāciju un dod tam telpu. Noskaidro cēloni, vajadzības gadījumā piesaistot speciālistu.

Obligātās prasības kustībai

Vismaz divreiz dienā – vismaz 30 minūtes katru reizi. Šāds pastaigas vai skriešanas un citas fiziskās aktivitātes minimums atbilstoši suņa fizioloģijai jānodrošina par trim mēnešiem vecākam sunim, kuru tur telpās, voljērā vai citā ierobežotā teritorijā. Tas attiecas arī uz vecākajiem suņiem, kurus izņēmuma kārtā drīkst turēt piesietus. (MK noteikumi Nr. 411, 8., 15. un 35.3. punkts)

Ko nosaka likums?

Latvijā kopš 2024. gada 1. jūlija ir aizliegts turēt suni piesietu, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus. Pārejas izņēmums attiecas uz suņiem, kas dzimuši līdz 2023. gada 31. augustam.¹

Arī šiem suņiem jāievēro labturības prasības. Ja šādam sunim mainās īpašnieks vai turētājs un tas iepriekš nav turēts piesiets, arī turpmāk tas jātur nepiesiets. Noteikumi paredz arī atsevišķus piesiešanas izņēmumus, piemēram, īslaicīgu fiksēšanu saimnieka klātbūtnē vai pēc veterinārārsta norādījumiem.²

Likums nosaka obligātās prasības. Iniciatīva “Draugu nepiesien” aicina ikdienā rūpēties par drošu vidi un pilnvērtīgu suņa dzīvi neatkarīgi no tā vecuma.

Dzīvnieku aizsardzības likums – 17.² pants un pārejas noteikumu 23. punkts.
MK 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi” – 2.–16. punkts par ikdienas labturību; 29.–32. punkts un 2. pielikums par turēšanu ārā un voljēra izmēriem; 34., 35., 48. un 49. punkts par piesiešanu un izņēmumiem.