Bērna pirmais mājdzīvnieks
Sākoties skolas gaitām, ne viens vien vecāks vēlas iepriecināt savu atvasi ar jaunu ģimenes locekli – mājdzīvnieku. Tomēr, lai nepieņemtu pārsteidzīgus lēmumus, vispirms būtu svarīgi saprast, ko būtu jāņem vērā pirms mājdzīvnieka iegādes, īpaši, ja tas ir pirmais dzīvnieciņš, kas ģimenei jebkad piederējis.
Sākoties skolas gaitām, ne viens vien vecāks vēlas iepriecināt savu atvasi ar jaunu ģimenes locekli – mājdzīvnieku. Pētījumi liecina, ka bērniem, kuri ikdienā rūpējas par savu mīluli, ir attīstītāka atbildības sajūta un sociālās prasmes. Tomēr, lai nepieņemtu pārsteidzīgus lēmumus, vispirms būtu svarīgi saprast, ko būtu jāņem vērā pirms mājdzīvnieka iegādes, īpaši, ja tas ir pirmais dzīvnieciņš, kas ģimenei jebkad piederējis. Uz šiem jautājumiem atbildes lūdzām “Dino Zoo” klientu konsultantei Zanei Zagorskai.
- Kā izvēlēties pirmo mājdzīvnieku un ko ņemt vērā pirms tā iegādes?
- Pirmkārt, vecākiem, kuri pie mums atnāk ar bērniem, vēloties iegādāties mājdzīvnieku, jautājam, vai viņu bērni ir gana veci, lai spētu kaut kādā mērā atbildēt par jauno ģimenes mīluli. Nereti atnāk ģimenes ar trīs, četrus gadus veciem bērniņiem, tomēr jāapzinās, ka šajā vecumā viņu interese par dzīvnieku, visticamāk, nebūs ilga. Pieredze rāda, ka tik maziem bērniem parasti pietiek ar nedēļu, un tad seko jau nākamā aizraušanās. Bērni, kas sasnieguši skolēna vecumu, protams, ir jau nedaudz saprātīgāki, tomēr viņiem, savukārt, ir jāiet uz skolu, jāmācās. Tātad pirms dzīvnieka iegādes ir jāsaprot, vai bērnam vispār būs laiks un interese par to rūpēties. Tāpat arī jāapsver, vai par dzīvnieku rūpēties būs gatavi paši vecāki, jo jebkura vecuma bērnam ar laiku tas nedaudz apniks. Nereti vecāki uzskata, ka, ja nopirks bērnam dzīvnieciņu, viņi par šo jautājumu varēs aizmirst un pietiks vien ar regulāru barības un pakaišu iegādi. Tomēr ar to viss nebeidzas. Svarīgs faktors mājdzīvnieka izvēlē ir tas, cik sarežģīta ir mīluļa kopšana un cik liels laika un enerģijas ieguldījums būs nepieciešams. Piemēram, šinšillām, kas ir nakts dzīvnieki un šai laikā trokšņo, ir vajadzīgi lielāki būri un speciāla barība, un jārēķinās, ka tās ir aktīvas tad, kad cilvēki guļ. Tāpēc iesakām kā pirmos izvēlēties tos dzīvnieciņus, kuru aprūpe ir nedaudz vieglāka un kuri nedzīvo tik ilgi. Piemēram, ir dzīvnieki, kuri dzīvo divus gadus, kamēr citi – divdesmit gadus. Kad lēmums pieņemts, seko praktiskas dabas jautājumi – vai dzīvoklī pietiks vietas būrim, vai būs pieņemami tas, ka dzīvnieks, naktī var trokšņot, radīsies smaka, ja būrītis nebūs iztīrīts laikus, un tamlīdzīgi. Ja cilvēki ir tam gatavi, jāskatās, kāds zvēriņš ģimenei būs piemērots – vai mazs ar salīdzinoši vienkāršu uzturēšanu, vai jau lielāks dzīvnieks ar augstākām prasībām tā kopšanā.
- Ņemot vērā nepieciešamo kopšanu, kādu sugu dzīvniekus iesakāt izvēlēties kā pirmos?
- Mēs parasti kā pirmo zvēriņu iesakām iegādāties kāmīti, kas šai ziņā ir arī populārākais dzīvnieks. Protams, arī kāmīši ir dažādi, un viņu kopšana attiecīgi – atšķirīga. Kā pašu pirmo dzīvnieku var pirkt kādu no pundurkāmīšiem. Viņiem vajadzīgais būrītis ir salīdzinoši mazāks, barība un pakaiši ir vienkārši, un šie kāmīši dzīvo vien aptuveni divus gadus. Naudas izteiksmē sākuma komplekts izmaksātu aptuveni 35 – 40 eiro. Ja bērnam dzīvnieks apnīk vai atklājas kāda alerģija, vismaz tad finansiālais ieguldījums nav bijis īpaši liels. Turklāt pat tad, ja aizmirsīsies dzīvnieciņu divas dienas pabarot, ar to nekas nenotiks, jo kāmji slēpj barību, veidojot rezerves. Savukārt, ja bērns ir apzinīgs un vēlas ko interesantāku, bet kopšanas ziņā joprojām samērā vienkāršu, tad var izvēlēties arī trusīti vai žurciņas. Arī šos dzīvniekus ir salīdzinoši vienkārši kopt, un tie ir samērā draudzīgi. Tāpat jāņem vērā vēl kāds svarīgs faktors, ko pircējiem atkal un atkal stāstām, – visi, kam ir mute, var iekost. Neviens no dzīvniekiem nebūs ņurcāms pa rokām kā plīša mantiņa, tomēr iepriekš nosauktie dzīvnieciņi rakstura ziņā ir komunikablāki un piemērotāki gandrīz jebkura vecuma bērnam. Protams, ne gluži mazulim, kurš vēl neapjauš, cik spēcīgi rokās dzīvnieku saspiež, bet tādam, kas jau apzinās, ka par dzīvnieku ir jārūpējas un kā pret to jāattiecas. Savukārt, jau sarežģītāks līmenis ir putni un zivis, bet rāpuļi var sekot tikai tad, kad jau ir bijusi pieredze ar vienkāršāk kopjamiem dzīvniekiem. Ja pieredzes nav, labāk sākt ar mazajiem dzīvnieciņiem. Ja viss izvērtīsies veiksmīgi, varēs ķerties pie kaut kā sarežģītāka.
*Foto - Dino Zoo dzīvnieku speciāliste Zane Zagorska ar saviem mīluļiem
- Kādas ir izplatītākās kļūdas dzīvnieku aprūpē?
- Visbiežāk gadās situācijas, kad cilvēks ierauga piemīlīgu dzīvnieciņu un grib to iegādāties, neapzinoties, kādas tam ir vajadzības. Jebkurš dzīvnieks ir vienkārši uzturams, ja viņu prot pareizi kopt. Lielākās problēmas, ar ko klienti nereti saskaras, ir situācijas, kad dzīvnieciņš mēģina aizbēgt no būrīša, sagrauž to vai kaut kur iesprūst. Tāpēc pirmā lieta, par ko jādomā, ir piemērota būra izvēle. Ir jārēķinās, ka dzīvnieks tajā uzturēsies visu laiku un ir aktīvs, tāpēc zvēriņam jāizvēlas tāda māja, kurā viņam būtu komfortabli. Nevajadzētu likt, piemēram, trusīšus kāmju būros. Nākamā lieta ir kopšana. Ir jārēķinās, ka dzīvnieks kakā un būris ož, ja nav laikus iztīrīts. Tāpat jānodrošina pareiza barošana. Piemēram, ja trusim iedos neatbilstošu barību, tam uzreiz sāksies veselības problēmas. Tāpat jāņem vērā, ka dzīvnieks ir dzīva radība un var gadīties, ka viņš saslimst. Šādā gadījumā to būs jāved pie vetārsta. Daudzi to negrib, jo uzskata, ka, piemēram, kāmītim jau tā nav ilgs mūžs, kāpēc gan to vēl jāārstē. Tādējādi lielākā kļūda ir nepareiza kopšana, cilvēkam nevēloties par mīluli pienācīgi rūpēties, kā rezultātā sākas veselības vai uzvedības problēmas. Ļoti bieži pie mums ir nākuši cilvēki, kuri nopirkuši degu peli, kura graužas ārā no būra, bet izrādās, ka tā ir ielikta mazā kāmja būrītī. Dzīvniekam ir garlaicīgi, tāpēc viņš, gluži loģiski, mēģina izgrauzties un izbēgt. Ir bijuši arī gadījumi, kad lielos Sīrijas kāmjus cilvēki ieliek mazā būrītī un tie nonāk klīnikā ar aptaukošanos. Kāmji ir aktīvi dzīvnieki un, lai cik maziņi arī nebūtu, dabā pārvietojas daudz. Iegādājoties šādus dzīvniekus, to ir ļoti svarīgi ņemt vērā.
- Tātad, pirms dzīvnieciņš tiek pārvests mājās, ir jāsagatavo tam atbilstoša vide…
- Tieši tā! Kad cilvēki pie mums atnāk, jautājam, cik daudz vietas viņi ir gatavi atvēlēt konkrētajam dzīvniekam. Piemēram, trusis ir liels un aktīvs dzīvnieks, viņu jāliek būrī, kas ir vismaz metru garš. Tāpēc jāpadomā jau laikus, vai cilvēkam dzīvoklī, piemēram, mammai ar diviem bērniem, tam būs vieta. Varbūt šajā gadījumā labāk izvēlēties it kā ne tik interesanto kāmīti, kam būrītis ir mazāks un to var ielikt plauktā, neraizējoties, ka tas aizņems daudz vietas. Kad ir saprastas būra novietošanas iespējas, sākam ierīkot jaunajam dzīvniekam māju. Izvēlamies sugai atbilstošus pakaišus, noteikti ievietojam vismaz vienu slēptuvīti. Kāmīšiem ieteicami tuneļi pakaišos. Mazajiem dzīvnieciņiem būrītī var ielikt arī viņiem paredzētas rotaļlietas. Un tad jau atliek vien barošana. Barības trauciņiem jābūt stabiliem, un barība jāizvēlas specifiski katram dzīvniekam. Būrītī arī ieteicams ievietot minerālakmeņus un kociņus, lai dzīvnieciņam ir, ko pagrauzt.
- Vai esat saskārušies ar situācijām, kad cilvēki iegādātos dzīvniekus nes atpakaļ uz veikalu?
- Pirms dažiem gadiem tas vēl bija ļoti aktuāli, tāpēc, pārdodot dzīvniekus, uzreiz izstāstām visus negatīvos aspektus, kas saistās ar to kopšanu. Dzīvnieks nokārtojas, tātad būs jātīra būrīti. Dzīvnieks var iekost. Tas nenotiek ļaunuma dēļ, bet kā aizsargreakcija vai izsalkuma dēļ. Ir jāsaprot, ka dzīvnieks tomēr ir neparedzama būtne. Tas ir mīļš un jauks, ja saimnieks zina, kā ar to pareizi apieties. Ja kaut kas liks sabīties, un mazi dzīvnieciņi parasti jūtas apdraudētāki nekā suņi vai kaķi, tie var no bailēm iekost. Maziem bērniem un pusaudžiem tas nereti nav saprotami. Šķiet, ka nekas taču nav izdarīts, taču realitātē dzīvnieciņš ir nobijies, piemēram, no tā, ka viņa būrī pēkšņi ielikta roka. Kad to visu esam pastāstījuši un cilvēki sāk domāt, vai patiešām ir gatavi uzņemties visus riskus, tikai tad varam ķerties pie dzīvnieka pārdošanas. Un tas samazina iespējamību, ka cilvēks nopirks dzīvnieciņu, ko nespēj atbilstoši uzturēt. Pirms pāris gadiem dzīvnieki tika nesti atpakaļ uz veikalu vismaz reizi mēnesī. Tagad tas notiek, augstākais, reizi gadā.
- Kas ir populārākie dzīvnieki, ko cilvēki iegādājas?
- Kāmīši, žurciņas, trusīši. Nedēļas laikā pārdodam ap desmit kāmīšu. Septembrī, sākoties skolas gaitām, tie ir vismaz pieci kāmīši dienā. Viņi ir viegli kopjami, piemīlīgi, nav trokšņaini, nav ar nepatīkamu aromātu. Ļoti populāri ir arī truši, tomēr tie jau ir lielāki dzīvnieki, kas prasa vairāk rūpju. Trušus parasti izvēlas nevis bērni, bet jaunieši. Piemēram, kāmīši parasti tiek izvēlēti bērniem vecuma grupā līdz divpadsmit gadiem, savukārt žurciņas un truši – no divpadsmit līdz sešpadsmit gadiem.
- Vai mājdzīvniekus ir ieteicams pirkt pa divi, lai tiem nebūtu garlaicīgi?
- Tas atkarīgs no katra dzīvnieka individuālajām īpatnībām. Cilvēki parasti domā, ka dzīvniekam būs garlaicīgi, bet tas patiesībā ir cilvēka skatījums uz dzīvi. Piemēram, kāmīši ir vientuļnieki pēc dabas. Viņi atnāks pretī saimniekam paņemt no rokām kārumiņu, tomēr tikai viens no simts kāmīšiem būs ar mieru sadzīvot ar kādu kopā. Tas nav risinājums. Savukārt žurciņas ir ļoti sociālas, un tās pat iesakām ņemt pa divām, tāpat kā smilšu peles. Savukārt, truši, tāpat kā kaķi, ir ar savu raksturu. Ir truši, kas nekādā gadījumā negribēs blakus otru, jo viņiem jābūt ģimenes zvaigznei, savukārt citi atkal priecāsies par kompāniju.
- Ko ņemt vērā pirms dzīvnieku dāvināšanas?
- Tā ir samērā liela problēma. Esam saskārušies ar situācijām, kad cilvēkiem ģimenes draugi uzdāvina dzīvnieciņu, bet viņi šādai dāvanai nemaz nav gatavi. Nekādā gadījumā nevajadzētu dāvināt dzīvniekus cilvēkiem, ar kuriem tas iepriekš nav saskaņots. Bērns par šādu pārsteigumu, protams, būs priecīgs, bet mammai tas sagādās papildu rūpes, ko viņa, iespējams, nemaz nav gatava uzņemties. Tāpēc, kad pircēji iegādājas dzīvniekus, liekam viņiem parakstīties, apliecinot, ka viņi ir pilngadīgi un atbildīgi par dzīvnieka iegādi un turpmāko aprūpi. Arī bērnam, ja viņš vēlas dzīvnieciņu, uz veikalu jānāk ar vecākiem.
Uzzini vairāk par dzīvnieciņu dabu un vajadzībām, lasot Dino Zoo speciālistu sagatavotos aprakstus:
