Akvāriju pasaule

Mājas akvārijs un eksotiskās zivtiņas nav tikai aizraušanās. Jebkurš akvārijs dod iespēju audzēt ne tikai populārākās zivtiņas, bet arī audzēt retu, dabā izzūdošu sugu pārstāvjus. Nereti zinātnisko centru, laboratoriju un publisko akvāriju ūdens tilpnēs mītošās zivju populācijas ļauj atjaunot dabā izmirstošu, vai pilnībā iznīcinātu sugu.

Tomēr lielākoties, akvārijs kalpo kā estētisks mājas, biroja vai publiskas iestādes dizaina papildinājums. Daudzās pasaules valstīs, piemēram Ķīnā, vai Krievijā akvārijs ir zināms jau ļoti sen. Ķīnas selekcionāri vairākus gadu simtus audzē un pavairo zelta zivtiņu sugas. Dažas no tām ir Imperatora nama cienīgas un maksā ļoti dārgi. Krievijas cara pilī ir bijis liels pie griestiem piekārts akvārijs, kurā mitušas zelta zivtiņas. Jāpiebilst, ka tās var izaugt ļoti lielas un dažreiz tās nonākušas arī uz karaliskās pannas. Tomēr lielākoties akvāriju iemītniekus neēd, bet lolo un cenšas sagādāt tiem vispiemērotākos dzīves apstākļus. Daudzi cienītāji veido jaunas šķirnes un panāk to plašu izplatību pasaulē. Populārs ir viedoklis, ka akvārijs nomierina nervus un ļauj atslābināties pēc smagas darba dienas. Tas tiesa un daudzi psihologi atbalsta šo uzskatu. Šādu iedarbību uz cilvēka saprātu rada ne tikai akvārija iemītnieku kustība un augu krāšņums, bet arī pats ūdens, kuram no senseniem laikiem cilvēki piedēvējuši mistiskas īpašības, piemēram,dzīvais ūdens, kas daudzās pasakās ļauj atdzīvināt mirušos un dziedēt nāvējošas brūces. Vārda “akvārijs” pirmā daļa “akva” latīņu valodā nozīmē ūdens, tā radušies daudzi vārdi ar šo sakni: akvakultūra, akvalangs utt. Pastāv uzskats, ka pirmie akvāriju izdomājuši senie ēģiptieši un ķīnieši. Latvijā akvāriju turēšanas tradīcijas ienāca visticamāk no Krievijas. 

Akvāriju forma

Mūsdienās sastopami visdažādāko formu akvāriji, turpretī pagājušajā, 20.gadsimtā un vēl agrāk, kad populārā akvāriju kultūra tik tikko dzima, visizplatītākie bija taisnstūra akvāriji. Tagad akvārija forma vairāk ir atkarīga no īpašnieka fantāzijas lidojuma un maciņa ietilpības.

Sāksim ar klasisko formu: akvārijs ir samērā garš, platums ir vienāds ar augstumu. Šāda forma tiek uzskatīta par vispiemērotāko, jo ūdens “spogulis” procentuāli ir samērā liels , un tas ļauj ūdenim veiksmīgāk piesātināties ar skābekli, kas ir vitāli svarīgi visiem akvārijā mītošajiem organismiem. Pie tam, ne pārāk augstā akvārijā labāk klājas dzīvajiem augiem, jo gaisma vieglāk sasniedz dziļākos slāņus. Ja akvārijs ir augstāks par 60 centimetriem, tad grunti sasniedz tikai puse no gaismas plūsma. Tomēr pastāv iespēja ierīkot un veiksmīgi uzturēt arī jebkuras citas formas un izmēra akvāriju. Pirmkārt, to ļauj modernais aprīkojums (par kuru stāstīsim citā nodaļā), otrkārt, dzīvo augu vietā akvāriju var aprīkot ar mākslīgajiem – plastmasas vai zīda augiem.

Joprojām populārs ir apaļais akvārijs. Veiksmīgi šādā akvārijā var dzīvot Betta splendens, jeb tautā sauktais “gailītis”. Tomēr apaļš akvārijs prasa daudz uzmanības un tas bieži jātīra, jo ūdens ātri var sabojāties un kļūt duļķains. Atkarībā no akvārija tilpuma iespējams uzstādīt arī filtru. Tomēr tāda ierīce aizņems daudz vietas un apaļā akvārija izskatīsies neestētiski.

Mēdz būt arī daudzstūru akvāriji, sākot ar trīsstūra un beidzot ar 8 – 12 stūra formu. Veiksmīgākā vieta šāda akvārija novietošanai ir kāds atpūtas stūrītis, kur būs pietiekami daudz vietas, lai varētu aplūkot to no visām pusēm. No daudzstūru akvārijiem bieži vien tiek veidotas kaskādes – vairāki akvāriji, kas novietoti viens otram tieši līdzās, bet katrs nedaudz zemāk par iepriekšējo.
Pēdējos gados akvāriju dizaina firmas un studijas visā pasaulē sākušas kolonnu, sienu un pat mēbeļu izgatavošanu ar ūdens pasaules daļu tajās. 
Diezgan populāra ir panorāmas forma ar izliektu priekšējo stiklu.

Jāpiebilst, ka mūsdienās daudzi ražotāji izgatavo akvārijus pēc pasūtījuma, kā arī sagatavo tiem pilnu aprīkojuma komplektu, ieskaitot apgaismes iekārtu, filtrus un citas ierīces. Tādējādi, ieteicamāk ir uzticēties profesionāliem akvāriju izgatavotājiem.

Avots: Katarīna Šterna