Bernes ganu suns (Berner Sennenhund / Bernese Mountain Dog)

Bernes ganu suns, saukts arī par Bernes kalnu suni, ir populārākā no četrām Šveices ganu suņu šķirnēm. Ar savu iespaidīgo izskatu un sirsnīgo raksturu, šie suņi ir iekarojuši daudzu suņu mīļotāju sirdis visā pasaulē. Lojāli, viegli apmācāmi un izturīgi, Bernes ganu suņi ir izcili kompanjoni un ģimenes mīluļi. 

Bernes ganu suņu apraksts, izcelsme un raksturs, un kāda aprūpe un audzināšana jānodrošina šīs šķirnes suņiem, lai tie dzīvotu ilgu un laimīgu mūžu, stāsta Dino Zoo eksperts Tatjana Bobricka. 

Šķirnes izcelsme 

Bernes ganu suņi nāk no Šveices Alpiem, kur sākotnēji izmantoti kā universāli darba suņi, gan kā lopu dzinēji un kamanu un ratu vilcēji, gan pēddziņi un sargsuņi. Lai gan precīzu šķirnes izcelsmi noteikt ir grūti, dažādos avotos pieejamā informācija vēsta, ka tās saknes meklējamas Senajā Romā, krustojot Romiešu mastifus ar vietējiem Šveices ganu suņiem, laikā, kad Senās Romas impērijas karaspēks iebruka Šveices teritorijā. 

Aptuveni 18. gadsimtā šķirne praktiski izzuda, un vien pagājušajā gadsimtā, pateicoties Šveices kinologu pūlēm, šķirne atjaunota un nostiprināta. 1907. gadā Šveicē tika dibināts Šveices Bernes ganu suņu klubs, un pamazām šķirne sāka izceļot no valsts robežām, izplatoties Eiropa, Skandināvijā, un 1926. gadā sasniedzot arī Ziemeļameriku. Savukārt Latvijā pirmais Bernes ganu suņu meties piedzima vien 1996. gadā. 

Izskats un fiziskais raksturojums 

Liela auguma suns ar muskuļotu ķermeni. Tēviņi parasti sasniedz 64–70 cm augstumu skaustā, savukārt kucītes aptuveni 58–66 cm. Līdzīgi kā pērējiem Šveices ganu suņiem, šie suņi pazīstami ar raksturīgo trīskrāsu apmatojumu – kažoks pamatā ir melns, ar simetriski izkārtotiem rudiem un baltiem plankumiem uz purna, krūtīm un ķepām.

Kažoks var būt gan taisns, gan viļņains, ir vidēji garš un ar biezu pavilnu, kas nodrošina labu aizsardzību pret laikapstākļiem. Pieauguša suņa augumu sasniedz aptuveni 15 mēnešu vecumā, taču fizisko briedumu var sasniegt vēl pēc 1–2 gadiem. Bernes ganu suņu dzīves ilgums vidēji ir 8–10 gadi, taču nodrošinot sabalansētu uzturu, atbilstošas fiziskās aktivitātes un regulāras veselības pārbaudes, suns var nodzīvot arī ilgāk.

Bernes ganu suņu raksturs 

Pēc rakstura ārkārtīgi labsirdīgi un jutīgi suņi ar līdzsvarotu raksturu. Bernes ganu suņi ir gudri, psihiski nosvērti, modri un draudzīgi, turklāt reti rej. Tie ir ļoti uzticīgi savam saimniekam, un labi sadzīvo arī ar bērniem. Ja no kucēna vecuma radināts, labi sadzīvo arī ar kaķiem un citiem mājdzīvniekiem. 

Nepazīstamus cilvēkus var sagaidīt ar neuzticību un modrību, sākumā par svešinieka ierašanos brīdinot ar dobjiem rējieniem, tomēr, atkarībā no temperamenta un audzināšanas, pret svešiniekiem var izturēties arī draudzīgi un atsaucīgi. Bernes ganu suņi ir labi sargsuņi, taču atšķirībā no daudziem citiem suņiem, neskraidīs gar sētu lēkādams un riedams. 

Savu saimnieku un ģimeni vajadzības gadījumā aizsargās, un atbilstoši apmācīti, šie suņi sekmīgi darbojas dažādos glābšanas dienestos. Izteiktā teritoriālā instinkta dēļ, Bernes ganu suņiem nav raksturīga klaiņošana un skriešana prom no mājām. 

Kažoka kopšana un uzturs 

Saimniekam jārēķinās, ka skaistais, biezais suņa kažoks prasa regulāru kopšanu. Ar ķemmi un suku regulāri jāapstrādā tās vietas, kur kažoks mēdz sapinkāties – uz pakaļkājām un kakla, aiz ausīm un kāju locītavās. Laiku pa laikam nepieciešams apcirpt lieko apmatojumu starp suņa pēdu spilventiņiem. Kā lielākā daļa suņu, arī Bernes ganu suņi kažoku maina divas reizes gadā, kad kažoks jāķemmē īpaši rūpīgi. 
Bernes ganu suņu barošanai ieteicams izvēlēties profesionālo barību, kas paredzēta lielo šķirņu suņiem. Barībai jābūt sabalansētai, īpaši vēlams pievērst uzmanību uzturvielām, kas sekmē kaulu un locītavu normālu attīstību un veselību, kā arī palīdz uzturēt ādas un apmatojuma veselību, tajā skaitā, glikozamīns, hondroitīns un antioksidanti, zivju eļļa.

Audzināšana un apmācīšana 

Šiem suņiem nepieciešama nosvērta, konsekventa un mīloša audzināšana. Tie ir jutīgi suņi, kas vēlas būt ģimenes uzmanības centrā, un jaunas iemaņas apgūst ar prieku un aizrautību. Labi reaģē uz saimnieka balsi, taču nav piekukuļojami. Socializācija ar citiem sugasbrāļiem un cilvēkiem jāuzsāk jau no kucēnu vecuma. Šie ir liela auguma suņi, un viņiem ir nepieciešama pietiekami liela dzīvesvieta, tāpēc šķirne nav piemērota dzīvošanai dzīvoklī. 

Bernes ganu suņiem jānodrošina regulāras pastaigas, spēles un aktivitātes, kas veicinās mentālo stimulāciju. Vienlaikus, šie dzīvnieki nav piemēroti pārāk dinamiskiem saimniekiem, jo mīl lēnas un ilgas pastaigas. Augšanas periodā Bernes ganu suņu kucēnus svarīgi lieki nepārslogot un nenogurdināt, ļaujot dzīvniekam pietiekami izgulēties un atpūsties, lai sekmētu veselīgu svara pieaugumu un spēcīgu kaulu un locītavu attīstību. 

Veselības problēmas 

Diemžēl šiem suņiem, tāpat kā citiem lielo suņu šķirņu pārstāvjiem, vērojama tendence uz iedzimtām locītavu slimībām. Lai izvairītos no locītavu slimību attīstības, sevišķi pirmajos suņa dzīves gados, jārūpējas par pareizu un sabalansētu uzturu un jāpasargā kucēns no pārpūles.

BUJ 

1. Kāds ir Bernes ganu suņa mūža ilgums? 

Šo suņu vidējais dzīves ilgums ir aptuveni 8–10 gadi, taču nodrošinot veselīgu un kvalitatīvu uzturu, sabalansētas fiziskās aktivitātes un regulāras veselības pārbaudes, dzīvnieks var nodzīvot arī ilgāk. 

2. Vai Bernes ganu suņiem raksturīgas biežas veselības problēmas? 

Tāpat kā citu lielo šķirņu suņiem, arī Bernes ganu suņiem raksturīgas kaulu un locītavu slimības un disfunkcijas. Šīs šķirnes suņiem biežāk raksturīga gūžu displāzija, elpošanas sistēmas problēmas, sirds un aizkuņģa dziedzera saslimšanas. 

3. Cik maksā Bernes ganu suns? 

Tā kā šī šķirne ir populāra, Bernes ganu suņu kucēnu vēlams caur šķirnes suņu audzētāju kluba starpniecību. Aptuvenā Bernes ganu suņu kucēna cena ir sākot no 800 Eur.