Alabajs jeb Vidusāzijas aitu suns

Alabajs, pazīstams arī kā Vidusāzijas aitu suns, ir sena suņu šķirne ar vēsturi, kas sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Šie suņi ir cēlušies Vidusāzijas reģionā, kur tie gadsimtiem ilgi kalpojuši kā ganāmpulku sargi un māju aizstāvji, pateicoties to iedzimtajam sargsuņa instinktam, drosmei un lojalitātei pret savu ģimeni. Alabaji ir pazīstami ar savu neatkarīgo raksturu, spēcīgo ķermeņa uzbūvi un izcilo spēju izturēt skarbus klimatiskos apstākļus. 

Šī ir viena no suņu šķirnēm, kas vairāk piemērota pieredzējušam un zinošam saimniekam, kas spēs nodrošināt atbilstošas apmācības un socializāciju. Vairāk par alabaju šķirnes izcelsmi, fizisko raksturojumu un temperamentu stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe Tatjana Bodricka.  

Šķirnes izcelsme un vēsture 

Nav konkrētu liecību par to, cik senā pagātnē meklējama alabaju izcelsme, taču dažādi vēsturiskie avoti, reģionā atrastie mākslas darbi un suņu kauli liecina, ka alabaju senču vēsture ir vairākus tūkstošus gadu sena. Šķirnes izcelsme meklējama Vidusāzijas reģionā, Turkmenistānā, taču šie suņi bijuši izplatīti arī Uzbekistānā, Kazahstānā un Kirgizstānā. 

Tiek uzskatīts, ka to senči ir Tibetas mastifi un dažādas vietējās ganu suņu šķirnes. Alabaji ir darba suņi un vēsturiski izmantoti ganāmpulku aizsardzībai pret plēsējiem, piemēram, vilkiem un lāčiem, kā arī īpašumu apsargāšanai un pat karavānu pavadīšanai. 

Šīs šķirnes attīstību ietekmējis nomadu jeb klejotāju cilšu dzīvesveids un nepieciešamība pēc izturīga un uzticama sargsuņa, kas spēj patstāvīgi pieņemt lēmumus un aizsargāt savu teritoriju. Lai gan vēl pavisam nesenā pagātnē alabaji netika atzīti kā atsevišķa šķirne, šobrīd alabaji ir oficiāli atzīta šķirne gan Krievijas Kinoloģiskajā Federācijā (RKF), gan Starptautiskajā Kinoloģiskajā Federācijā (FCI). 

Alabaju fiziskais raksturojums 

Aabajs ir liela auguma suns ar spēcīgu un muskuļotu ķermeņa uzbūvi. Tēviņi parasti sasniedz 65–78 cm augstumu skaustā, bet mātītes ir nedaudz mazākas, 60–69 cm. Svars var ievērojami atšķirties, tēviņiem tas ir vidēji 55–80 kg, bet mātītēm 40–65 kg. Šīs šķirnes suņiem ir labi attīstīta muskulatūra, it īpaši krūškurvja un kāju daļā, kā arī masīva galva ar īsu purnu un spēcīgiem žokļiem. Ausis vēsturiski tika apgrieztas, taču mūsdienās šī prakse kļūst arvien retāk sastopama un dažās valstīs ir pat aizliegta. 

Kažoks ir raupjš, biezs un blīvs, ar izteiktu pavilnu. Apmatojums var būt gan īss, gan vidēji garš. Pēc šķirnes standartiem pieļaujamās apspalvojuma krāsas ir balta, melna, brūna, pelēka, ruda, balta ar lāsumiem un to kombinācijas. Asti parasti tur augstu, tā var būt gan gara, gan arī kupēta. 
Jāņem vērā arī tas, ka šī ir suņu šķirne, kas briedumu sasniedz ļoti vēlu, aptuveni 4–5 gadu vecumā, kad tie ir pilnībā nobrieduši ne tikai fiziski, sasniedzot pieauguša indivīda ķermeņa parametrus, bet arī mentāli. Vidējais alabaju mūža ilgums ir 12–15 gadi.

Alabaju temperaments un uzvedība 

Alabajs jeb Vidusāzijas aitu suns ir neatkarīgs, drosmīgs un lojāls, ar izteiktu sargsuņa instinktu. Šīs šķirnes suņi ir ļoti teritoriāli gan pret savu ģimeni, gan īpašumu. Lai gan Alabaji ir neatkarīgi pēc dabas, tie veido ļoti ciešas saites ar savu ģimeni un ir gatavi to aizsargāt jebkurā situācijā. Šī neatkarības un lojalitātes kombinācija padara Alabajus par unikāliem un aizraujošiem kompanjoniem. 

Alabaji ir dominanti suņi, tāpēc ir svarīgi, lai saimnieks būtu spēcīgs līderis, kurš spēj noteikt robežas un panākt, ka suns tām paklausa. Šie suņi ir inteliģenti un ātri mācās, bet var būt arī spītīgi, tāpēc apmācību procesā saimniekam jābūt pacietīgam, konsekventam, stingram, taču nosvērtam. Stingra un konsekventa audzināšana alabajiem ir obligāti nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tie izaug paklausīgi un kontrolējami. 

Socializācija ir būtiska, lai alabajs iemācītos atšķirt draudus no draudzīgiem svešiniekiem. Šīs šķirnes suņi var būt rezervēti pret svešiniekiem un agresīvi pret citiem suņiem, tāpēc ir svarīgi tos pienācīgi socializēt jau no kucēna vecuma. Alabaji var sadzīvot arī ar bērniem, ja tie ir auguši kopā, taču vienmēr ir jāuzrauga viņu mijiedarbība, jo alabaja temperaments, izmērs un spēks var apdraudēt bērnu, kas nav apguvis dzīvnieka robežu ievērošanu. 

Alabaji ir pietiekami neatkarīgi, lai spētu pieņemt lēmumus paši, tāpēc ir svarīgi, lai saimnieks būtu spējīgs kontrolēt šo tendenci un nodrošinātu, ka suns paklausa komandām. Alabaji vislabāk reaģē uz pozitīvām motivācijas metodēm, piemēram, uzslavām un gardumiem. Svarīgi atcerēties, ka alabajs ir spēcīgs un liels suns, tāpēc fiziskai iespaidošanai vai pārmērīgai bāršanai apmācību procesā var būt ļoti negatīvas sekas.

Audzināšanas un aprūpes padomi

Alabaji ir lojāli un uzticīgi savai ģimenei, bet var būt arī greizsirdīgi, ja jūt, ka viņu pozīcija ģimenē ir apdraudēta. Tāpēc ir svarīgi veltīt pietiekami daudz uzmanības un mīlestības visiem ģimenes locekļiem, lai mīlulis justos droši. 

Vienlaikus topošajam saimniekam ieteicams ļoti rūpīgi izvērtēt savas spējas un ikdienas dzīvesveidu, jo laiks būs jāvelta ne tikai ilgstošam un pacietīgam apmācību procesam, bet arī regulārām fiziskām aktivitātēm. Alabaji ir darba suņi, tāpēc topošajam saimniekam arī jābūt fiziski aktīvam, lai spētu nodrošināt mīlulim atbilstošu fizisko slodzi. 

• Apmācības: šiem suņiem apmācības suņu skolā pieredzējuša kinologa vadībā ir stingra nepieciešamība. Apmācības jāuzsāk pēc iespējas agrāk, sākotnēji apmeklējot kucēnu skolu, lai suns kopā ar saimnieku laikus apgūtu pamata komandas un būtu iespēja savlaicīgi koriģēt nevēlamas uzvedības un agresijas izpausmes. Tāpat suņu skolā tiek nodrošināta droša un kontrolēta vide, kurā dzīvnieks var socializēties ne tikai ar citiem suņiem, bet arī cilvēkiem, tādējādi jau no kucēna vecuma tiek apgūta prasme savaldīt un kontrolēt teritoriālo instinktu. 

• Fiziskās aktivitātes: alabajiem ir nepieciešamas regulāras fiziskās aktivitātes, lai nodrošinātu to fizisko un garīgo labsajūtu. Garas pastaigas, skriešana un spēles ir svarīgas, lai suns izlietotu enerģiju. Tomēr jāatzīmē, ka kucēniem fiziskās aktivitātes jāierobežo, lai neradītu pārslodzi locītavām, kas vēl attīstās.

• Veselības aprūpe: alabajiem var būt nosliece uz dažām veselības problēmām, tostarp, gūžas displāziju, locītavu problēmām un gremošanas trakta traucējumiem, tāpēc vismaz reizi gadā jāveic profilaktiskas veterinārās apskates.

• Kopšana: lai gan alabajiem ir biezs kažoks, tā kopšana neprasa lielas pūles – atliek vien aptuveni reizi nedēļā dzīvnieku izķemmēt.

BUJ 

1. Cik maksā alabajs? 

Alabaja cena var atšķirties atkarībā no vairākiem faktoriem, tostarp ciltsrakstiem, vecāku sasniegumiem un audzētāja reputācijas. Vidēji Alabaja kucēna cena var būt no 500 līdz 1500 Eur. 

2. Vai alabaji ir piemēroti dzīvošanai dzīvoklī? 

Nē, šīs šķirnes suņi nav piemēroti dzīvei dzīvoklī, jo tam ir nepieciešama plaša teritorija un regulāras fiziskās aktivitātes. Alabajiem piemērotāka vide ir privātmājas teritorija ar iežogotu pagalmu. 

3. Vai alabajs ir agresīvs suns? 

Alabajs var būt agresīvs pret svešiem suņiem un cilvēkiem, ja nav pienācīgi socializēts un stingri apmācīts jau no kucēna vecuma. Ja alabajs saņem atbilstošu audzināšanu, tam piemīt ļoti lojāls un nosvērts temperaments.