Populārākās suņu alerģijas: mācies atpazīt un atbilstoši rīkoties

Līdzīgi kā cilvēki, arī mūsu četrkājainie draugi mēdz saskarties ar dažāda veida alerģijām. Šo alerģisko reakciju izpausmes var būt ļoti atšķirīgas un atkarīgas no individuāliem faktoriem, piemēram, alergēna veida un dzīvnieka vispārējā veselības stāvokļa. Atbildīgiem suņu saimniekiem ir svarīgi prast atpazīt alerģijas simptomus, lai spētu mīlulim savlaicīgi nodrošināt  veterināro palīdzību un atvieglotu pašsajūtu. 

Kādas ir izplatītākās suņu alerģijas un to tipiskie simptomi, kā norit ārstēšana un kāda ir profilakse, stāsta Dino Zoo Pasaule veterinārās klīnikas vadītāja, Kristīne Dumpe-Siļķe. 

Alerģijas suņiem: kas izraisa un kādi ir simptomi 

Alerģijas suņiem mūsdienās kļūst arvien izplatītākās, un var radīt ievērojamu diskomfortu un negatīvi ietekmēt dzīvnieka labsajūtu un dzīves kvalitāti. Būtiski atcerēties, ka alerģijas var attīstīties pēkšņi un neatkarīgi no suņa šķirnes, vecuma vai iepriekšējā veselības stāvokļa.

Šī kompleksā kaite var izpausties dažādi, un tās neārstēšana ar laiku var radīt nopietnas sekas, pat apdraudot suņa dzīvību. Tādēļ ir vitāli svarīgi savlaicīgi atpazīt alerģijas simptomus un veikt atbilstošu diagnostiku, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu efektīvu ārstēšanu un novērstu komplikāciju risku.

Taču svarīgi atcerēties, ka alerģijas simptomi var būt līdzīgi daudzu citu slimību izpausmēm un alerģijas diagnostika ne vienmēr ir ātrs un vienkāršs process, tāpēc precīzas diagnozes noteikšanai nepieciešams izvēlēties veterināro klīniku ar lielu pieredzi. Pieredzējis veterinārārsts veiks visus nepieciešamos izmeklējumus, lai noteiktu alerģijas cēloni un nozīmētu atbilstošu ārstēšanu.

1. Atopiskais dermatīts (vides alerģijas)

Atopiskais dermatīts ir viena no biežāk sastopamajām alerģiskajām ādas slimībām suņiem. To izraisa paaugstināta jutība pret ieelpotiem alergēniem, kas atrodas apkārtējā vidē. Ar šiem alergēniem suns var saskarties gan iekštelpās, gan ārā.

• Visbiežāk sastopamie alergēni ir putekļu ērcītes, kas ir sastopami gandrīz visur – mājās, gultasveļā, paklājos un mīkstajās mēbelēs.

• Suņiem var būt raksturīgas arī sezonālās pavasara un vasaras alerģijas, ko izraisa dažādu augu, zāles, koku un nezāļu ziedputekšņi. 

• Tāpat atopisko dermatītu var izraisīt arī pelējums un sēnītes. 

Simptomi

• Nieze ir galvenā atopiskā dermatīta pazīme. Nieze var būt dažādas intensitātes, no vieglas, līdz ļoti spēcīgai, un var skart visu ķermeni vai atsevišķas zonas, piemēram, seju, ķepas, vēderu, paduses un cirkšņus. 

• Dermatīta skartās ādas zonas var būt apsārtušas, pietūkušas un iekaisušas, uz ādas var parādīties dažādas formas un izmēra izsitumi, kreveles. 

• Pastāvīga nieze un kasīšanās var izraisīt apmatojuma izkrišanu, veidojot kailus ādas laukumus.

• Alerģiska reakcija var skart arī ausis, izraisot iekaisumu, niezi, apsārtumu un izdalījumus no ausīm. Dažiem suņiem var rasties arī acu alerģijas simptomi, piemēram, asarošana, apsārtums un nieze.

• Suņi var berzēt seju pret mēbelēm vai grīdu, laizīt ķepas un kasīt ausis. 

• Simptomi var būt sezonāli vai pastāvīgi. 

• Hroniska nieze ar laiku var izraisīt ādas traumas, sekundāras bakteriālas vai sēnīšu infekcijas, kas var sarežģīt ārstēšanu.

Alerģijas diagnostika un ārstēšana 

Atopiskā dermatīta diagnosticēšana suņiem var būt sarežģīta, jo simptomi ir līdzīgi citām ādas slimībām. Veterinārārsts veiks rūpīgu izmeklēšanu, ievācot informāciju par suņa slimības vēsturi, simptomiem un dzīvesveidu. 

Diagnostikai vetārsts rūpīgi apskatīs suņa ādu un apmatojumu, novērtēs niezes intensitāti un izsitumu raksturu. No skartajām ādas zonām var tikt ņemti skrāpējumi un paraugi citoloģiskai izmeklēšanai, lai izslēgtu citas ādas slimības, piemēram, parazītu invāzijas vai sēnīšu infekcijas. Lai noteiktu specifiskos alergēnus, kas izraisa suņa alerģiju, var veikt alerģijas testus. 

Atopiskā dermatīta ārstēšana ir vērsta uz simptomu mazināšanu un dzīvnieka dzīves kvalitātes uzlabošanu. Pilnībā izārstēt atopisko dermatītu nav iespējams, bet ar atbilstošu ārstēšanu un ikdienas aprūpi var panākt ilgstošu dermatīta remisiju un veiksmīgi kontrolēt slimības gaitu. Ārstēšanas metodes var ietvert medikamentozu, tostarp antihistamīnu, kortikosteroīdu, imunosupresantu un dažādu lokāli lietojamu preparātu terapiju. 

Profilakse

Lai gan pilnībā novērst atopiskā dermatīta attīstību nav iespējams, ir daži pasākumi, kas var palīdzēt samazināt alerģijas izpausmju saasinājumu un uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti. 

• Regulāra mazgāšana ar mitrinošiem šampūniem un ādas mitrināšana palīdzēs uzturēt suņa ādas veselību un stiprinās tās barjerfunkciju.

• Sabalansēts uzturs ar visām nepieciešamajām uzturvielām palīdzēs stiprināt imūnsistēmu un uzlabot ādas veselību, turklāt papildus vēlams lietot uztura bagātinātājus, pēc veterinārārsta ieteikuma, piemēram, omega-3 taukskābes, kas palīdz uzturēt ādas un apmatojuma veselību. 

• Cik vien iespējams, jāsamazina suņa saskarsme ar potenciālajiem alergēniem, piemēram, putekļu ērcītēm, ziedputekšņiem un pelējumu.

• Ja saimnieks savam sunim novēro atopiskā dermatīta simptomus, ir svarīgi nekavējoties vērsties pie veterinārārsta, lai uzsāktu atbilstošu ārstēšanu un novērstu slimības progresēšanu.

2. Pārtikas alerģijas

Pārtikas alerģijas gadījumā alerģisku reakciju izraisa noteiktas olbaltumvielas barībā, visbiežāk liellopu un vistas gaļa, piena produkti, olas, soja, kvieši un kukurūza. Suņa organisms šīs olbaltumvielas uztver kā svešas un sāk ražot antivielas, kas izraisa alerģisku reakciju. 

• Pārtikas alerģijas simptomi var parādīties jebkurā vecumā, pat ja suns iepriekš ir ēdis konkrēto barību bez problēmām. Simptomi var attīstīties pakāpeniski vai parādīties pēkšņi. 

• Lai gan precīzs pārtikas alerģiju iemesls nav pilnībā izprasts, tiek uzskatīts, ka ģenētikai un vides faktoriem ir nozīmīga loma alerģijas attīstībai. 

• Par alerģijas iemeslu var būt arī zarnu barjeras disfunkcijas. Ja zarnu gļotāda ir bojāta, nesagremotas olbaltumvielas var iekļūt asinsritē un izraisīt imūnreakciju. 

Simptomi

• Pārtikas alerģijas var izpausties dažādi, un simptomu smagums var atšķirties katram dzīvniekam individuāli.  

• Visbiežāk novērojamie simptomi ir gremošanas traucējumi, tostarp bieža vemšana, caureja, vēdera pūšanās, arī ausu iekaisumi, ādas problēmas, nieze, izsitumi, nātrene, apsārtums, apmatojuma izkrišana. 

• Dažkārt var parādīties arī šķaudīšana un klepus. 

• Svarīgi ņemt vērā, ka pārtikas nepanesamība atšķiras no pārtikas alerģijas. Pārtikas nepanesamība neietver imūnsistēmu un parasti izraisa tikai gremošanas traucējumus, tāpēc novērojot jebkādus simptomus, svarīgi nekavējoties doties uz veterināro klīniku, lai uzstādītu pareizu diagnozi un pēc iespējas ātrāk uzsāktu atbilstošu ārstēšanu. 

Alerģijas diagnostika un ārstēšana 

Pārtikas alerģijas diagnostika ir komplekss un laikietilpīgs process.  Veterinārārsts ievāks informāciju par suņa ēšanas paradumiem, simptomiem un slimības vēsturi. Tiek veikta suņa fiziskā apskate, lai novērtētu ādas stāvokli un citus simptomus. 

Galvenā metode pārtikas alerģiju diagnosticēšanai ir izslēgšanas diēta. Sunim tiek pielāgota īpaša diēta, kas satur tikai vienu vai divus jaunus olbaltumvielu avotus, kurus suns iepriekš nav ēdis. 

Diēta tiek ievērota aptuveni 8–12 nedēļas, un, ja simptomi izzūd, tiek veikta provokācija, dodot sunim iepriekšējo barību. Ja simptomi atjaunojas, diagnoze tiek apstiprināta. Papildus tiek veikti arī asins un ādas testi, kas var palīdzēt identificēt specifiskus alergēnus, bet tie nav tik precīzi kā izslēgšanas diēta.

Ārstēšana primāri ietver pilnīgu alergēnu izslēgšanu no suņa uztura. Tas nozīmē, ka dzīvniekam jānodrošina īpašu hipoalerģisku barību, kas satur hidrolizētus proteīnus vai jaunus olbaltumvielu avotus, kurus suns iepriekš nav ēdis. Ar laiku no veterinārās barības, dzīvnieks var pāriet uz holistisko barību, kas ir īpaši izstrādāta suņiem ar alerģijām un jutīgu gremošanu. Aktīvajā alerģiskas reakcijas periodā simptomu mazināšanai var tikt lietoti medikamenti, piemēram, antihistamīni, kortikosteroīdi un imūnsupresanti. 

Profilakse

• Sunim jānodrošina augstas kvalitātes barību, kas satur viegli sagremojamus proteīnus un ogļhidrātus. Suņiem ar pārtikas alerģiju veterinārārsts nozīmēs veterināro barību un pirms jebkādām izmaiņām mīluļa uzturā saimniekam jākonsultējas ar ārstu. 

• Svarīgi izvairieties no biežas barības maiņas, kas var palielināt alerģiju attīstības risku.

• Tāpat ir svarīgi parūpēties arī par suņa gremošanas sistēmas veselību un zarnu mikrofloras atjaunošana, lietojot probiotikas un prebiotikas. 

3. Blusu alerģijas dermatīts

Blusu alerģijas dermatīts ir viena no visizplatītākajām ādas slimībām suņiem. To izraisa alerģiska reakcija uz blusu siekalām, kas satur vairāk nekā 15 dažādus alergēnus, kas, blusai kožot, nonāk suņa ādā un izraisa imūnsistēmas reakciju. 

• Atšķirībā no cilvēkiem, kuriem reakcija parasti rodas tieši koduma vietā, suņiem alerģiskā reakcija var izpausties plašākā ādas laukumā. 

• Suņa jutība pret blusu siekalām var atšķirties – dažiem suņiem pietiek ar vienu kodumu, lai izraisītu spēcīgu reakciju, kamēr citiem nepieciešami vairāki kodumi. 

• Ir svarīgi atcerēties, ka blusu alerģijas dermatītu var izraisīt ne tikai pieaugušas blusas, bet arī to kāpuri.

Simptomi

• Intensīva nieze ir galvenais blusu alerģijas simptoms – suns var nepārtraukti kasīties, laizīt vai kost skartās vietas.

• Skartās ādas zonas var būt sarkanas, iekaisušas un karstas, uz ādas var parādīties mazi, sarkani izsitumi vai pumpas, turklāt pastāvīga kasīšanās un laizīšanās var izraisīt apmatojuma izkrišanu skartajās zonās.

• Hroniskas alerģijas gadījumā āda var kļūt biezāka, tumšāka un raupjāka. Niezes un ādas bojājumu dēļ var rasties sekundāras bakteriālas vai sēnīšu infekcijas. 

• Simptomi visbiežāk novērojami astes pamatnē, muguras lejasdaļā un vēdera apvidū. 

Alerģijas diagnostika un ārstēšana 

Lai noteiktu blusu alerģijas dermatītu, veterinārārsts veiks klīnisko apskati, novērtējot suņa ādas stāvokli un simptomus, veiks blusu un blusu izkārnījumu meklēšanu suņa kažokā, kā arī intradermālos alerģijas testus, lai apstiprinātu alerģiju pret blusu siekalām.

Ārstēšanā vissvarīgākais solis ir pilnībā atbrīvoties no blusām uz suņa un apkārtējā vidē. Tas ietver regulāru suņa apstrādi ar veterinārajās aptiekās nopērkamajiem pretblusu līdzekļiem, (lokāli lietojami preparāti, pretblusu kakla siksnas, tabletes), kā arī mājas un apkārtnes tīrīšanu un apstrādi ar insekticīdiem.

Lai mazinātu niezi un iekaisumu, veterinārārsts var izrakstīt antihistamīna līdzekļus, kortikosteroīdus vai medicīniskos šampūnus un losjonus. Ja dzīvniekam tiek konstatēta sekundāra infekcija, var būt nepieciešama antibiotiku vai pretsēnīšu medikamentu terapija.

Profilakse 

• Regulāra blusu kontrole ir būtiska, lai novērstu blusu alerģijas dermatīta attīstību.

• Sunim jānodrošina efektīvi pretblusu līdzekļi, piemēram, Foresto kakla siksna, un tie jālieto regulāri, saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem.

• Lai samazinātu blusu populāciju, svarīgi regulāri uzkopt suņu būdu, suņa guļvietu un matraci, kā arī nodrošināt mājokļa higiēnu un tīrību. 

• Ja sunim ir diagnosticēta blusu alerģija, nepieciešams konsultēties ar veterinārārstu par ilgtermiņa profilakses metodēm.

Dinozoopasaule.lv – noderīga informācija ikvienam mājdzīvnieka saimniekam! 

Izglītojoši, aizraujoši un noderīgi raksti par suņiem, Dino Zoo mājdzīvnieku ekspertu padomi un visa aktuālā informācija par Dino Zoo veterinārajiem pakalpojumiem vienuviet, dinozoopasaule.lv! Savukārt plašu piedāvājumu ar zoo precēm suņiem un citiem dzīvniekiem meklē dinozoo.lv.