Kādas ir biežākās mājdzīvnieku traumas un kā pareizi rīkoties?
Kā pasargāt savu mīluli no traumām ikdienā un rīkoties negaidītās situācijās? Skaidro Dino Zoo eksperte Kristīne.
Neraugoties uz milzīgajām rūpēm, ko ikdienā velti savam mīlulim, negaidīti veselības un pat dzīvības riski mēdz uzglūnēt pavisam pēkšņi. Mājdzīvnieku traumas bieži tiek gūtas tieši šķietami drošajā mājas vidē vai ierastās ikdienas pastaigās, dzīvniekam apmierinot savu ziņkārību, skrienot vai izpētot teritoriju. Saimnieka zināšanas un spēja saglabāt vēsu prātu kritiskos brīžos izšķir to, cik veiksmīgi un ātri dzīvnieks atveseļosies. Par to, kā savlaicīgi pamanīt apdraudējumus un novērst mājdzīvnieku traumas, stāsta Dino Zoo eksperte Kristīne.
Būtiskākais īsumā:
-
Pēc sadursmes ar automašīnu pat vizuāli neskarts un aktīvs dzīvnieks vienmēr jāved uz vizīti, jo trieciens bieži rada dzīvībai bīstamas iekšējo orgānu traumas.
-
Neuzkrītoši kaķu kodumi atstāj dziļus, vizuāli neredzamus bojājumus, kas pārvēršas smagos, strutojošos abscesos zem ādas.
-
Uzticama veterinārā klīnika palīdz ātri diagnosticēt lūzumus un izmežģījumus, kurus saimnieks nekādā gadījumā nedrīkst ārstēt paša spēkiem.
-
Regulāra profilakse un noslēgta veselības apdrošināšana ietaupa tūkstošiem eiro, ja mīlulim nepieciešama sarežģīta ķirurģija.
Mājās un pagalmā gūtie savainojumi: no kritieniem līdz plēstām brūcēm
Mājoklis un pagalms bieži rada viltus drošības sajūtu, tomēr tieši pazīstamā vidē mīluļi regulāri gūst dažādus savainojumus. Kaķi izceļas ar asu mednieka instinktu, tādēļ tie mēdz stundām ilgi sēdēt uz palodzes, vērojot ārā lidojošos putnus. Nelaime notiek negaidīti – mīlulis pēkšņi metas pakaļ medījumam, zaudē līdzsvaru un izkrīt pa atvērtu logu vai balkonu. Pēc šādiem kritieniem dzīvnieks piedzīvo milzīgu šoku un parasti kaut kur noslēpjas, pat ja izskatās vesels.
Suņi lielāko daļu pagalma traumu iegūst aktīvu rotaļu un skriešanas laikā. Dzenājot bumbu pa sētu, suns bieži nepamana šķēršļus un savaino ķepas uz zemē nomestām, sasistām stikla pudelēm vai asām akmens šķembām. Pēkšņa aizķeršanās aiz sētas stieplēm beidzas ar sāpīgām plēstām brūcēm. Saimniekam jāatceras – nelielus un seklus iegriezumus drīkst apkopt paša spēkiem mājās, taču dziļas brūces, kas nepārtraukti asiņo, prasa ķirurģisku iejaukšanos un šuvju uzlikšanu. Šādām situācijām mājās vienmēr jātur atbilstoši pirmās palīdzības piederumi (pārsēji, dezinfekcijas līdzekļi), lai apturētu asiņošanu līdz nonākšanai pie ārsta.
Neredzamās, bet kritiskās briesmas: saindēšanās un svešķermeņi
Līdzās fiziskiem ievainojumiem milzīgs apdraudējums slēpjas vidē brīvi pieejamās vielās un priekšmetos. Mājdzīvnieka saindēšanās ieņem vienu no augstākajām vietām neatliekamo vizīšu sarakstā. Dzīvnieki telpas izzina caur ožu un garšu, tādēļ netīšām norīta sadzīves ķīmija, toksiski istabas augi vai cilvēkiem paredzēti medikamenti dažu stundu laikā sagrauj aknu un nieru darbību. Novērojot vemšanu, siekalošanos vai letarģiju, jārīkojas tūlīt.
Tikpat bīstama situācija izveidojas, norijot svešķermeņus. Suņi bieži aizrijas ar sagrauztām rotaļlietām vai asiem kaulu gabaliem, savukārt kaķu zarnu traktā nereti nonāk šūšanas diegi vai dāvanu lentītes. Iestrēdzis svešķermenis ātri rada zarnu nosprostojumu. Šajās situācijās pastāv viens stingrs aizliegums – saimnieks nekad nedrīkst mēģināt ar varu izvilkt no mīluļa mutes vai anālās atveres rēgojošos diegu vai asu priekšmetu, jo šāda rīcība acumirklī pārgriež iekšējos orgānus.
Ārā un pastaigās gūtās traumas: sadursmes, kodumi un lūzumi
Izejot ārpus mājas teritorijas, mīluļa drošības riski strauji pieaug. Viena no smagākajām kategorijām ir auto traumas. Sadursmes ar transportlīdzekļiem notiek kā uz ielām, tā šauros iekšpagalmos. Šoka ietekmē dzīvnieks uzreiz pēc trieciena var piecelties un skriet, radot mānīgu iespaidu, ka viss ir kārtībā. Tomēr auto trieciens bieži izraisa iekšējo orgānu plīsumus un iekšēju asiņošanu, kas vizuāli nav pamanāma, tādēļ ārsta apskate ir obligāta jebkurā sadursmes gadījumā.
Ikdienas pastaigās vai klaiņojot mīluļi regulāri iesaistās konfliktos. Liela suņa kodums atstāj skaidri redzamas, plēstas brūces, taču mazo suņu vai kaķu kautiņi rada slēptu apdraudējumu. Zobiem ieduroties ādā, tiek ienestas baktērijas, un mazais caurumiņš ādā ātri aizveras. Pēc dažām dienām zem audiem izveidojas strutains abscess – vieta pietūkst, kļūst karsta un ārkārtīgi sāpīga. Savukārt meža pastaigās bieži cieš acis. Dzīvniekam ieskrienot krūmos, koku zari saskrāpē radzeni. Ja suns sāk izteikti mirkšķināt aci, to kasa vai vērojama asarošana, tas liecina par traumu, kas pati nepāriet.
Lai novērstu neparedzētas situācijas, izšķiroša nozīme ir pareizai apmācībai. Izcila atsaukšanas komanda, ko iemāca profesionāla suņu skola, ļauj saimniekam apturēt mīluli burtiski milimetrus pirms izskriešanas uz braucamās daļas vai pirms iesaistīšanās kautiņā ar klaiņojošu dzīvnieku.
Saišu plīsumi un lūzumi: kāpēc saimnieks nedrīkst iejaukties pats?
Liela daļa suņu traumas gūst tieši strauju kustību rezultātā. Saišu plīsums sunim (visbiežāk cieš ceļa locītavas krusteniskā saite) notiek asu pagriezienu, lēcienu vai paslīdēšanas brīdī. Dzīvnieks pēkšņi iekliedzas, paceļ pakaļkāju un atsakās uz to balstīties. Šis stāvoklis sagādā lielas sāpes un nekad nesadzīst pats no sevis, vienmēr prasot ortopēdisku ķirurģiju.
Tāpat, lecot no mēbelēm vai krītot, mīluļi gūst izmežģījumus un lūzumus. Lūzuma vieta mēdz pat nepiepampt, un drosmīgāki dzīvnieki cenšas slēpt diskomfortu. Izmežģījumu gadījumā eksistē strikts brīdinājums – saimnieks NEKĀDĀ GADĪJUMĀ nedrīkst pats mēģināt "ielikt vietā" izlekušu locītavu. Šāda pašdarbība var neatgriezeniski saraut nervus un asinsvadus, paralizējot ekstremitāti. Pamanot klibošanu, dzīvnieks maksimāli jāierobežo no jebkādām kustībām un jāved veikt rentgena izmeklējumu.
Pirmā palīdzība un droša dzīvnieka transportēšana uz klīniku
Traumas brīdī mājdzīvnieks piedzīvo milzīgu paniku. Sāpes un šoks pilnībā maina dzīvnieka uzvedību, tādēļ pat mīlīgākais mājas mīlulis, aizsargājot ievainoto vietu, var iekost savam saimniekam. Lai brauciens pie ārsta būtu drošs, jāievēro stingri pirmās palīdzības pamatprincipi. Suņiem pirms apskates vai celšanas uz purna vēlams uzlikt drošu fiksatoru vai improvizētu uzpurni no mīksta auduma.
Kaķi un maza izmēra suņi no sāpēm var mēģināt izrauties un aizmukt, tādēļ to pārvadāšanai vienmēr jāizmanto stabili transportēšanas boksi. Ievietošana stingrā konteinerā novērš liekas traumēto ekstremitāšu kustības automašīnā. Vēl viens kritisks noteikums – nekad nemēģini mazināt mīluļa sāpes ar cilvēkiem paredzētiem medikamentiem. Paracetamols vai ibuprofēns pat niecīgās devās izraisa neatgriezenisku nieru mazspēju un nāvi. Specifiskus medikamentus izraksta tikai ārsts, un tos izsniedz licencēta veterinārā aptieka.
Kāpēc mājdzīvnieku apdrošināšana ir gudra saimnieka izvēle?
Nopietnas traumas gandrīz vienmēr nozīmē negaidītus un ļoti lielus finansiālus izdevumus. Ortopēdiska operācija, pēcoperācijas stacionēšana, rentgens, analīzes un zāles ģimenes budžetam bieži izmaksā simtiem vai pat tūkstošiem eiro. Lēmums savlaicīgi apdrošināt savu mājdzīvnieku atbrīvo no stresa par naudu tieši tajos brīžos, kad visa uzmanība jāvelta mīluļa atveseļošanai. Kvalitatīva polise sedz ne tikai ķirurģiskās manipulācijas traumu gadījumos, bet bieži iekļauj arī ārstēšanu smagu alerģiju, hronisku gremošanas traucējumu vai ērču pārnēsāto slimību atklāšanas gadījumos.
Izzini aizraujošo mājdzīvnieku pasauli kopā ar dinozoopasaule.lv!
Lielāko daļu traumu var novērst ar modrību un pareizu dzīvnieka audzināšanu. Sagatavojies neparedzētām situācijām savlaicīgi – apgūstiet pamata paklausības komandas, noformējiet veselības polisi un vienmēr saglabājiet telefonā diennakts klīnikas tālruņa numuru. Noderīgus padomus par mīluļa drošību un kopšanu meklējiet vietnē dinozoopasaule.lv.

.jpg)