Kā izprast suņa ķermeņa valodu?
Suņu valoda sastāv ne tikai no riešanas un rūkšanas. Lai gan suņi komunicē, izmantojot dažādas skaņas, to ķermeņa valodai ir daudz lielāka nozīme mūsu četrkājaino draugu saziņā ar mums.
Ja reizi par visām reizēm vēlaties noskaidrot, ko patiesībā nozīmē astes luncināšana, un beigt prātot, kādēļ gan jūsu suns tā uz jums glūn, turpiniet lasīt, lai saņemtu atbildes.
Kā saprast savu suni?
Vairums cilvēku intuitīvi nojauš suņa ķermeņa valodas pamatprincipus un spēj noteikt, kad viņu mīlulis ir priecīgs, nobijies vai dusmīgs. Galu galā – suņi ir ļoti izteiksmīgi gan ar savu balsi, gan bez tās.
Taču cilvēku un suņu ķermeņa valoda ir ļoti atšķirīga. Mūsu interpretācija par pozām, sejas izteiksmēm un kustībām var nozīmēt ko pilnīgi citu jūsu sunim. Būtībā suņu ķermeņa valoda sastāv no dažādiem aspektiem, tostarp:
- sejas izteiksmēm;
- ausu novietojuma;
- astes novietojuma un tās kustībām.
Šie suņa ķermeņa valodas aspekti vienmēr jāvērtē kopā, jo tikai tā spēsiet pareizi atšifrēt sava suņa sajūtas.
Suņa aste un ausis – emociju paušanai
Suņi pauž emocijas un nodomus, izmantojot visu ķermeni – vai nu ar vispārīgu izturēšanos var ar konkrētu ķermeņa daļu. Taču jūsu suņa aste un ausis ir divas ķermeņa daļas, kuras visbiežāk tiek izmantotas suņa ķermeņa valodas nolasīšanai.
Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, ko jūsu mīlulis cenšas jums pateikt ar savu asti un ausīm.
Suņa aste
Kā jau dzīvnieku pasaulē ierasts, suņu astes mēdz būt dažādas. Dažiem četrkājainajiem ir lielas, pūkainas astes, daži savējo nēsā saritinātu uz muguras, bet vēl citiem ir pavisam īsas ļipiņas, kas nav diez ko runātīgas. Tādu šķirņu pārstāvji kā vipeti, īru vilku suņi un krievu kurti dabīgi tur asti starp kājām – tas nozīmē, ka, izjūtot satraukumu, tie neievilks asti starp kājām, kā to dara citu šķirņu suņi. Interpretējot astes mājienus, vienmēr ir jāapsver konteksts, katra suņa individuālais raksturs un šķirne.
Astes luncināšana
Ir vispārpieņemts uzskatīt, ka suņi luncina asti, kad ir priecīgi. Taču patiesībā astes luncināšanu nevar uztvert kā nepārprotamu prieka izpausmi. Tas nozīmē vien to, ka suns ir atvērts saskarsmei, un tikai kopā ar citiem ķermeņa valodas signāliem ir iespējams noteikt, vai suns ir priecīgs vai satraukts.
Arī astes luncināšanas ātrums var liecināt par suņa emocijām. Piemēram, ātra un jūsmīga astes luncināšana parasti ir laba, draudzīga pazīme, taču lēna astes luncināšana var liecināt, ka suns ir piesardzīgs un tramīgs.
Stīvas astes luncināšana
Ja jūsu mīlulis ir sasprindzis un tā aste stīvi kustās no vienas puses uz otru, tas var liecināt par agresīvu uzvedību vai satraukumu. Šo astes sliešanu gaisā nevajadzētu jaukt ar astes mešanu uz sāniem, kas raksturīga sieviešu kārtas suņiem meklēšanās laikā.
Aste starp kājām
Kad suns ir ierāvis asti starp pakaļkājām, tas liecina, ka tas ir satraukts vai nobijies. Atkarībā no konteksta un vispārīgās pozas un ķermeņa valodas, tas var beigties ar agresīvu aizstāvēšanos, tādēļ ir svarīgi tuvoties mierīgi un piesardzīgi.
Suņi, kuri jūtas neomulīgi vai nedaudz tramīgi, ievilks asti starp kājām, atrodoties nepazīstamā vidē vai satiekot jaunus cilvēkus vai mājdzīvniekus. Tas parasti liecina par nedrošību un neaizsargātību. Pakļāvīgi suņi biežāk ierauj asti kājstarpē, it īpaši nonākot saskarsmē ar citiem suņiem vai mēģinot paust „padošanos”, piemēram, kad esat aizvedis viņu pie veterinārārsta uz pārbaudi vai kad viņš ir sagrauzis jūsu jaunās kurpes.
Suņa ausis
Tāpat kā aste, arī suņu ausu forma un veids nosaka, kā tās tiks izmantotas komunikācijā. Mēs taču nevaram sagaidīt, ka basets saspicēs ausis tāpat kā to šķirņu suņi, kuriem raksturīgas stāvas ausis, vai ne? Taču neatkarīgi no to formas, izmēra un veida pēc suņa ausīm ir iespējams precīzi noteikt tā sajūtas vai nodomus.
Atglaustas ausis
Ja suns ir viegli pavilcis ausis uz aizmuguri un priecīgi luncina asti, tas nozīmē, ka viņš ir draudzīgs un vēlas mīļoties! Taču, ja ausis ir cieši atglaustas uz aizmuguri vai sāniem, jūsu mīlulis pavisam noteikti ir sabijies. Atkarībā no vispārīgās ķermeņa valodas, kurai seko ausu atglaušana, tā var būt vai nu pakļāvības pazīme vai brīdinājums pirms uzbrukuma. Ja suns rūc, rej vai gatavojas lēcienam, tuvojieties tam piesardzīgi.
Saspicētas ausis
Ja kaut kas sunī ir raisījis zinātkāri vai modrību, tas saspicēs ausis un bieži vien mīlīgi piešķiebs galvu. Paskatoties uzmanīgāk, pamanīsiet, ka suns ir pavērsis ausis pret objektu vai personu, kas ir piesaistījusi tā uzmanību.
Suņa ķermeņa valodas nolasīšana
Suņa ķermeņa valodu nevar pareizi izprast, neņemot vērā attiecīgo kontekstu un neapsverot citus suņa paustos signālus. Piemēram, atsegti zobi var nozīmēt, ka suns ir priecīgs, pakļāvīgs vai agresīvs – viss ir atkarīgs no pārējās ķermeņa valodas. Viens no labākajiem veidiem, kā interpretēt suņa ķermeņa valodu, ir vērot to saskarsmē ar citiem suņiem.
Lai pārliecinātos, ka pareizi nolasāt sava četrkājainā drauga emocijas, jums jāpārzina visi suņu neverbālās komunikācijas veidi un to savstarpējā nozīme. Izmantojiet šo suņu ķermeņa valodas tabulu, ja neesat pārliecināts, kurai ķermeņa daļai pievērst uzmanību.
Satraukums |
Agresija |
Bailes |
Pakļāvība |
Prieks |
Ausis |
Mute |
Acis |
Aste |
Aste |
Acis |
Acis |
Poza |
Poza |
Poza/stāja |
Aste |
Ausis |
Mute |
Ausis |
Acis |
Poza |
Poza |
Aste |
Mute |
Mute |
Spalva |
Ausis |
Acis |
Ausis |
|
Skaņas |
Lai pārliecinātos, ka atpazīsiet katru no suņa ķermeņa valodas signāliem, esam izskaidrojuši visizplatītākos no tiem.
Sejas izteiksmes
Žāvāšanās. Nomierinošs signāls. Ja vien jūsu mīlulis negrasās nosnausties, žāvāšanās var liecināt par to, ka tas ir satraukts vai izjūt vajadzību remdēt savu sajūsmu.
Lejupvērsts skatiens. Suņiem ne pārāk patīk tiešs acu kontakts, taču, ilgstoši pavadot laiku kopā ar cilvēkiem, tie iemācās, ka tā nebūt nav izaicinoša pazīme. Suņi novērš acis, lai paustu pieklājību savā valodā.
Baltas acis (glūnēšana). Ja suns iesānis skatās uz kādu vai kaut ko un ir redzami tā acu baltumi (sklēra), tas liecina par satraukumu un nemieru. Ja suns pauž arī agresīvu ķermeņa valodu, vislabāk ir atkāpties un ļaut tam nomierināties vai arī novērst šīs aizstāvēšanās cēloni.
Atvērta mute. Šī piemīlīgi muļķīgā sejas izteiksme liecina, ka jūsu šunelis ir apmierināts un atslābis. Taču, ja tas tur muti atvērtu, kamēr ēdat, tam vajadzētu jums dot gudru un nepārprotamu mājienu: „Dalīties ir pieklājīgi, cilvēk!”
Zobu atņirgšana/atsegšana. Šo ķermeņa valodas signālu var interpretēt dažādi atkarībā no situācijas. Tā var būt pakļāvības pazīme (tipiska vainīga suņa sejas izteiksme) vai, ja to papildina rūkšana, sacēlusies spalva un aizstāvēšanās poza, tā liecina par agresīviem nodomiem.
Lūpu laizīšana. Ja suns laiza lūpas, neskatoties uz šķīvi bekona, tas šādā veidā pauž bailes, satraukumu vai tramīgumu. Jūsu mīlulis noteikti jūtas neomulīgi vai ir sabijies, un var paust arī citus signālus, piemēram, elsošanu, kājstarpē ierautu asti vai glūnēšanu.
Ķermeņa poza
Atslābināts. Jūs atpazīsiet atslābinātu suni pēc tā mierīgās izturēšanās. Tā aste būs dabīgā pozīcijā, stāja būs neitrāla un ausis – vai nu atslābušas vai viegli saspicētas. Skatiens nebūs intensīvs vai novērsts, un mute būs atslābusi kaktiņos, aizvērta vai pavērta.
Sajūsmināts. Enerģiska tuvošanās personai vai priekšmetam, bieži papildināta ar lēkšanu, skraidīšanu un rotaļīgu stāju. Ausis būs modri saspicētas un aste dedzīgi kulstīsies. Ja jūsu mīlulis būs īpaši sajūsmināts par kaut ko, tas var arī riet vai smilkstēt.
Nobijies. Ir daudz veidu, kā suns izrāda bailes, un tie visi ir atkarīgi no jūsu mīluļa personības. Nobijies suns var uzbrukt, noslēpties, izrādīt pakļāvību vai meklēt mierinājumu pie saimnieka. Vairums suņu trīcēs, pieplaks pie zemes un iežmiegs asti starp kājām.
Rotaļīgs. Suņi, kuri vēlas rotaļāties, ir viegli pamanāmi. Tipiski rotaļīgā stāja ar nolaistu ķermeņa priekšdaļu un izstieptām pakaļkājām ir nepārprotams aicinājums paspēlēties vai nu jums vai citam sunim.
Satraukts. Ja kaut kas liks jūsu sunim justies neomulīgi, tas ziņos jums par to, sasprindzinoties, nedaudz pieraujoties pie zemes un bieži vien atglaužot arī ausis. Ieņēmuši šo saspringto ķermeņa pozu, daži suņi arī žāvāsies vai elsos.
Agresīvs. Kad suns gatavojas uzbrukt, viņa ķermeņa valoda nepārprotami liecina par tā nodomiem. Agresīvi noskaņotiem suņiem ir neatlaidīgs vai šaurs skatiens, saspringts ķermenis, uz skausta sacēlusies spalva un atņirgti zobi. Satraukta riešana un zema rūkšana bieži raksturīga agresīvi noskaņotu suņu uzvedībai.
Rējienu pārtulkošana vārdos
Lai gan suņa ķermeņa valodai ir vislielākā nozīme komunikācijā, viņi var paust savas emocijas arī vokāli. Dažādu veidu rējieniem, smilkstiem un neskaitāmām citām suņiem raksturīgām skaņām arī ir sava nozīme pat neatkarīgi no ķermeņa valodas.
Protams, jums nav vajadzīgs suņu tulks, lai saprastu, kad jūsu četrkājainais draugs vēlas pavēstīt, ka negrib palikt mājās viens vai ka ir laiks pusdienām. Taču kā ar citiem gadījumiem?
Piedāvājam iepazīties ar visizplatītāko suņu frāžu aptuveniem „atrējumiem” cilvēku valodā.
Viens rējiens: „Hei!” vai arī „Kā klājas, cilvēk?”
Rējienu virkne: „Eu, paskat uz šo čiekuru! Es nespēju noticēt, ka esmu to atradis, cilvēk, tas ir tiiiiik skaists! Nāc un paskaties!” vai arī „Oho, šķiet, ka esmu saodis iebrucēju! Varu derēt, ka tas ir ziņkārīgais kaimiņu kaķis!”
Kauciens: „Kāpēēēēēc, cilvēk? Kāpēc tu esi mani pametis vienuuuuu? Ir pagājuši 85 gadi, kopš tu aizgāji pēc piena…”
Kauciens, kuram seko ātra riešana: „Uzmanību, cilvēk! Esmu pamanījis draudu – tas ir vai nu pastnieks, vai laupītājs!”
Spalga riešana: „Mēs iesim ārā? Tur būs vāveres? Vai es varu ņemt līdzi mantiņas? Vai es satikšu citus suņus?”
Smilkstēšana. Ja vien jūsu mīlulis nav savainojies un nejūt sāpes, smilkstēšana bieži vien tulkojama kā: „Iedod, iedod, iedooood man nelielu gabaliņu savas sviestmaizes!”
Ņurdēšana: „Būs jau labi! Es tikai nomiršu badā, kamēr tu apēd pēdējo picas šķēli, nepadaloties ar mani.”
Suņu valodas zinātne
Pat tad, kad būsiet iemācījies saprast savu suni, jūsu prātu nomāks viens jautājums: „Kā lai cilvēki komunicē ar suņiem?”
Mēs taču visi izkratām sirdis saviem četrkājainajiem ģimenes locekļiem, bet cik daudz no tā viņi saprot? Galu galā – viņi pat nesaprot atšķirību starp dārgu paklāju un zālienu.
Zinātniekiem ir atbilde. Saskaņā ar zinātnisku pētījumu suņi saprot, ko tiem sakām, ja vien trāpām kā naglai uz galvas ar intonāciju.
Suņi spēj atcerēties un reaģēt uz pazīstamiem vārdiem, taču izšķiroša nozīme ir tam, kā tos sakāt. Tāpēc, kad jūs sakāt: „Kurš te ir labs puika?!” tajā apkaunojoši spalgajā balstiņā, jūsu četrkājainais draugs lieliski saprot, ka runājat tieši par viņu.