Gudrais kompanjons – papagailis

Pirmais faktors, ko jāapsver, iegādājoties putniņu, ir tas, vai ikdienā būs gana daudz laika, lai ar to nodarbotos. Ja ir vēlme pēc papagaiļa, jāņem vērā, ka tie ir ļoti gudri. Papagaiļiem ir vajadzīgs kompanjons, ar ko komunicēt, tāpēc, atstāti vieni paši, tie nejutīsies laimīgi. Tāpat, izvēloties par mājas mīluli kādu no mazajiem putniņiem vai papagaili, jārēķinās, ka tie rada arī troksni un netīrību. “To izlaižot no būra, putns noteikti sagrauzīs visas tam pieejamās pogas, un, ja tas ir lielāka izmēra, tad apskādēs arī mēbeles, sienas un tapetes uz tām. Tā ir dabīga, putnam raksturīga un instinktīva darbība. Šo iemeslu dēļ vienmēr iesakām kā pirmos izvēlēties mazākus putniņus, kuru dzīves ilgums ir īsāks un kopšana – vieglāka,” stāsta Zane, piebilstot, ka liela izmēra papagaili nekādā gadījumā nevajadzētu izvēlēties cilvēkiem, kuri dzīvo dzīvoklī. “Ja putnam paliks garlaicīgi, viņš kļūs neapmierināts un radīs tādu troksni, ka to dzirdēs visi. Šādiem apstākļiem piemērotāki būs vidēji un maza izmēra putni. Savukārt, ja ir privātmāja ar lielu teritoriju, lielos papagaiļus var turēt bez raizēm, jo tie varēs izbaudīt vajadzīgo plašumu un jutīsies labi.”

Kā iekārtot būri?
Nodrošinot visu putnam nepieciešamo, pirmkārt, jāizvēlas gana liels būris vai voljērs, lai putns varētu tajā brīvi pārlidot no vienas laktas uz otru. Ja putns tiks ieslēgts mazā būrītī, kur tam nav iespējas pat izplest spārnus, visticamāk, laika gaitā putnam radīsies gan fiziskas, gan mentālas veselības problēmas. Jāatceras arī, ka būra izmēru ietekmē tas, vai tajā tiek turēts viens vai vairāki putni. Lai mīlulis justos savā mājvietā labi, būrī laktu vietā vēlams ielikt dabīga koka zarus, kā arī dažādus mazus zariņus un putniem paredzētas rotaļlietas. Būri jātīra vidēji reizi nedēļā, bet, ja mazs putniņš mīt lielā voljērā, to var darīt retāk.
Putnu jābaro katru dienu un, līdztekus putna izmēram atbilstošai sausajai barībai, kas nopērkama zooveikalos, mīluļa ēdienkartē obligāti jāiekļauj arī svaigā barība – dažādi zaļumi, salāti, dārzeņi, augļi. “Katrai putnu šķirnei ir sava ēdienkarte. Piemēram, jo papagailis ir lielāks, jo vairāk dažādu augļu tam būs nepieciešams. Savukārt korellas un viļņpapagaiļi, kas nāk no Austrālijas, kur augļu nav tik daudz, vairāk ēd dažādus zaļumus, salātus un dārzeņus,” stāsta Zane. “Vēl būrītī jāliek arī dažādi lapu koku zariņi ar svaigām lapām un pumpuriem, ko putnam grauzt. Tie būs gan ēdiens un vitamīnu avots, gan nodrošinās putnam intelektuālu nodarbi un iespēju padeldēt knābi. Laiku pa laikam papildu olbaltumvielu un kalcija uzņemšanai putnam var iedot arī vārītas olas ar visu čaumalu, pārgriežot tās uz pusēm. Putns izēdīs olas iekšpusi un varēs arī pagrauzt čaumalu. Periodiski var iedot arī biezpienu, taču jāatceras, ka ir dažādas putnu sugas un to ēdienkartes, tāpēc pirms papagaiļa iegādes jāpainteresējas par tā uzturēšanas un arī barošanas atšķirībām.”
Ūdeni putna būrītī ir jāmaina katru dienu. Ieteicams ierīkot gan lielu trauku, kurā tas varēs ne tikai padzerties, bet arī nomazgāties. Papildus vēlams izveidot arī smilšu vanniņu. Ieteicami ir arī minerālakmeņi un papildus kalcija uzņemšanai speciāli papagaiļiem sagatavotas sēpijas. Tāpat būrī var likt arī dažādus zāles stiebrus, kas noderēs intelektuālajām spēlēm. Piemēram, mazajiem putniņiem no tiem patīk vīt ligzdas.

Izvēlēties vienu vai vairākus?
Papagaiļus iesaka turēt vienus, taču ar noteikumu, ka cilvēkam būs laiks ar mīluli nodarboties. “Papagaiļi ir gudri, atstāti ilgstoši būrītī vieni, tie no garlaicības var sākt izplūkt sev spalvas, bļaustīties un citos veidos izrādīt nervozititāti. Ja nav laika ar mīluli rotaļāties, ieteicams ņemt divus vai vairāk putnus, lai tiem nodrošinātu vajadzīgās komunikācijas iespējas. Tā kā papagaiļiem ir tendence veidot pārus, var iegādāties arī divus putnus. Te jāņem vērā, ka lielo šķirņu papagaiļi veido pāri uz mūžu, tāpēc tie izteikti pierod pie viena cilvēka vai konkrēta putna. Ja partneris nomirs, putns ļoti pārdzīvos, tāpēc lielos papagaiļus, kas var dzīvot pat sešdesmit gadu, nevajadzētu iegādāties cilvēkiem gados. Saimnieka aiziešanu putns var pārdzīvot tik ļoti, ka aizies bojā arī pats,” uzsver Zane, piebilstot, ka mazos zvirbuļveidīgos putniņus, piemēram, amadīnus un dūjas vienmēr jāiegādājas pārī vai lielākā skaitā, jo tie ir ļoti sabiedriski, tāpēc, atstāti vieni, būs nelaimīgi.

Parūpējies par drošību!
Putnus regulāri ir jāizlaiž ārā no būra, ļaujot tiem brīvi kustēties vismaz reizi dienā pāris stundas. Ja putniņš ir mazs un dzīvo ļoti lielā voljērā, to var nedarīt, taču pretējā gadījumā izkustēšanās dzīvniekiem ir vitāli svarīga. Vien jāuzmanās, lai mājās nav indīgu telpaugu, kā arī kaktusu, un jāparūpējas, lai atklātā vietā nestāvētu pārtika, kas putniem var būt indīga, piemēram, šokolāde vai avokado, kā arī sāls, kas nekavējoties nodara ļoti lielu kaitējumu putna aknām. Tāpat jānodrošinās arī pret to, lai putns nejauši neizmuktu. “Vasarās ļoti daudz putnu izlido pa atvērtiem logiem un pazūd. Tie paši spēj attaisīt būri, tāpēc, ja logs būs vaļā, risks putnam izmukt palielinās. Tiklīdz putns tiek ārā, tas apjūk, nezina, kur lidot, un pats saviem spēkiem atpakaļ nespēj atgriezties. Ja mīlulis ir izmucis privātmājas teritorijā, to noķert būs vieglāk, taču, putnam pazūdot pilsētā, iespēja, ka tas pats spēs atgriezties mājās, ir viena no tūkstoša,” brīdina Zane.

Kā iemācīt runāt?
Lai pieradinātu papagaili pie sevis un iemācītu tam runāt, jāiegulda darbs. Tas var ilgt no pāris nedēļām līdz vairākiem mēnešiem vai pat pusgadam. “Jebkuram papagailim pirmais solis ir pierast pie saimnieka rokas. Lai procesu paātrinātu, ir svarīgi neskatīties putnam tieši acīs, jo dabā acīs skatās tikai mednieks medījumam. Lai putns justos droši pie saimnieka, to ieteicams pieradināt pie sevis pakāpeniski. Vispirms var atvērt būra durtiņas, pielikt tām klāt plaukstu ar gardumiem – visbiežāk šim nolūkam izmanto prosu, kas garšo vairumam putnu, lai saimnieks mīlulim asociētos ar ko garšīgu. Ir svarīgi uzreiz nelikt roku būrī iekšā, tuvinot to putnam, jo šādi tas, visticamāk, nobīsies. Ja roka būs novietota pie būra durtiņām, putns varēs paņemt ēdienu, vienlaikus jūtoties droši. Tālāk to var radināt sēdēt uz pirksta un iznākt ārā, uzturēties telpā ārpus savas drošās vides,” iesaka Zane.
Taujāta par putnu spēju iemācīties runāt, speciāliste atzīst, ka putni parasti atkārto dažādas skaņas, jo tās dzird visbiežāk. Lai iemācītu atkārtot kādu vārdu, to putnam būs jādzird neskaitāmas reizes. “Mācot papagaili runāt, nevajag tam uzreiz jaukt galvu ar pieciem un vairāk vārdiem, ko tas vienkārši neatcerēsies. Turklāt jāatceras, ka spēja iemācīties garākus vārdus un lietot vairāku vārdu salikumus ir atkarīga no putna. Daži to spēs, citi – nē. Ja ir vēlme pēc runājoša papagaiļa, pirms tā iegādes ieteicams izpētīt, kurām šķirnēm ir lielākais vārdu krājums un spēja iemācīties visvairāk vārdu un skaņu,” tā Zane.

Olu perēšana – bīstama
Turot papagaiļu pāri, tiem nevajadzētu ļaut pāroties, jo olu dēšana, perēšana un mazuļu izbarošana ir fiziski smags darbs abiem papagaiļiem, īpaši mātītēm, par ko putnu saimniekam nepieciešamas īpašas zināšanas. “Ja mātīte olu perēšanas laikā netiek piebarota ar speciāliem vitamīniem, šis process visas tās uzturvielu rezerves izsmeļ tik ļoti, ka putns iznīkst. Tāpat mātītes var nomirt no iesprūdušām olām. Protams, putnu mātītes olas dēs neatkarīgi no tēviņiem – ja tēviņu nav, tās vienkārši būs neapaugļotas –, taču perēšanu nedrīkst atļaut, ja nav vajadzīgo zināšanu. Tāpat nedrīkst ļaut vairoties putniem, kas ir jaunāki par gadu un vecāki par četriem gadiem, jo tā ir liela slodze organismam. Izdētās olas jāizņem no būra, jo istabas putniņi un papagaiļi ir dekoratīvi mājdzīvnieki, to pavairošanai nevajadzētu būt mērķim, kāpēc putni iegādāti,” aicina Zane.
 

Ja esi nolēmis iegādāties papagaili, tad būsi laipni gaidīts mūsu veikalos visā Latvijā, lai izvēlētos sev piemērotāku mīluli, kā arī mūsu darbinieki palīdzēs jums izvēlēties visu, kas tam būs nepieciešams jaunajā mājvietā.