Meinkūni ir īstena Amerikā izveidota kaķu šķirne, kas šodien kļuvusi par vienu no populārākajām arī Eiropā. Amerikā kuplās astes dēļ kaķi nosaukuši par meinkūnu, kur coon, racoon nozīmē "jenots", vai arī otra iesauka ir shagcat - "pankainais kaķis". Tie ir vieni no lielākajiem šķirnes kaķu pārstāvjiem, runču svars sasniedz līdz 7 kg, kaķeņu - līdz 5 kg.

Felinologi uzskata, ka šie kaķi cēlušies no Angoras vai Eiropas īsspalvainajiem kaķiem mutācijas rezultātā. Šķirnes līdzība gan ar norvēģu, gan Sibīrijas kaķi liecina par to, ka tiem bijuši kopīgi senči. Meinkūnu senči, domājams, nokļuvuši Amerikas kontinentā kopā ar pirmajiem ieceļotājiem no Eiropas. Par šīs šķirnes izcelsmi ir arī divi dažādi nostāsti. Pirmais nostāsts vēsta par to, ka Francijas karaliene Marija Antuanete, jūtot tuvojošos revolūciju, vēlējusies bēgt no Francijas uz Kanādu, bet pirms aizceļošanas nosūtījusi turp dažus mājsaimniecības priekšmetus, kā arī sešus kaķus, kuri līdz tam dzīvojuši Trianonā un kurus viņai uzdāvājis Zviedrijas kroņprincis. Marija Antuanete Kanādā tā arī nenokļuva, bet viņas dzīvnieki, krustojoties ar vietējiem aborigēniem, izveidojuši meinkūnu šķirni.

Otrs nostāsts saistīts ar kapteini Kūnu (Coon), kurš ar savu kuģi braukājis pa pasauli un bieži piestājis Amerikas krastā. Kapteinis mīlējis dzīvniekus, īpaši kaķus, tāpēc ikreiz, kad viņš nokāpis krastā, to pavadījis liels runcis. Vietējās kaķu dāmas neesot spējušas turēties pretī skaistajam svešiniekam; kapteinis kopā ar runci jau sen kuģojis tālās jūrās, bet krastā dzimuši kaķēni, kurus uzlūkojot vietējie iedzīvotāji teikuši: "Atkal tas Kūna kaķis!" Tā kapteiņa vārds kļuvis par šķirnes nosaukuma sastāvdaļu.

Daļa felinologu uzskata, ka meinkūni Amerikas kontinentā nonākuši ar vikingu kuģiem.

Par šo šķirni skaidri zināms, ka tā raksturīga Amerikai. Jau ilgi pirms tam, kad sāka organizēt kaķu izstādes, šie dzīvnieki ap 1860. gadu demonstrēti lauksaimniecības izstādēs kā "darba kaķi", kuri sava lielā auguma un drosmes dēļ lieliski cīnījās ar grauzējiem. 20. gadsimta sākumā par šķirni interese zuda, līdz 50. gados tika izveidots Centrālais meinkūnu klubs, kurš sāka nopietni nodarboties ar šķirnes selekciju, un 1967. gadā tika apstiprināts tās standarts. Laika gaitā meinkūnu standarts ir nedaudz mainījies. Sākotnēji kaķa purns bija strupāks un ausis vidēji lielas un plati novietotas. Šodien meinkūns no pārējiem pusgarspalvainajiem kaķiem atšķiras galvenokārt ar savdabīgu galvas veidojumu.

Meinkūni ir lieli, muskuļoti kaķi ar pagarinātu ķermeni, spēcīgi attīstītām krūtīm. Ķermenis balstās uz vidēji garām, spēcīgām kājām. Ķepas ir apaļas, pirkstu starpās aug vilna. Aste ir gara, labi apspalvota, plata pie saknes un viegli sašaurinās virzienā uz galu. Galva ir trapecveida, bez izteiktas pārejas no pieres uz platu, vidēji garu degunu; spēcīgs zods, kas kopā ar degunu profilā veido taisni; izteikti lūpu spilventiņi. Acis ir lielas, slīpi novietotas un pieļaujamas jebkurā krāsā, kas saskaņota ar vilnas krāsu. Ausis platas pie pamatnes, lielas, labi atvērtas un plati novietotas, ar pušķīšiem ausu galos.

Meinkūnu vilna līdzīga norvēģu meža kaķu vilnai - ar rupjākiem, it kā ietaukotiem akotmatiem, kuri lieliski atgrūž ūdeni, un biezu, mīkstu pavilnu. Vilna pagarinās virzienā uz pakaļkājām, bagātīgas "bikses" uz pakaļkājām. Pieļaujamas visas vilnas krāsas, izņemot akromelānismu.

Meinkūni nobriest samērā vēlu - kaķenes ap gadu, bet runči vēl vēlāk; anatomiski kaķi pilnīgi izveidojas ap četru gadu vecumu. Meinkūni ir ļoti rotaļīgi un mīlīgi kaķi, tiem nav raksturīga ne vismazākā agresivitāte, tomēr peles un žurkas tie ķer neatkarīgi no tā, cik dižciltīgi tie ir.

Meinkūniem bieži sastopama polidaktilija, jo vairošanā nākas izmantot radniecīgu pārošanu.

Kopš 1986. gada ar meinkūnu kaķu šķirnes audzēšanu nodarbojas kaķu klubs "Felimurs" Rīgā. Šobrīd ciltsgrāmatā ir reģistrēti vairāki simti šo kaķu visdažādākajās krāsās. Kluba entuziasti ar šķirnes vadītāju Rasmu Sauju ir papildinājuši vietējo populāciju ar importētiem dzīvniekiem no Lielbritānijas, Holandes un Vācijas. Latvijas meinkūni ar panākumiem eksportēti dažādās ārvalstīs, kā Vācija, Čehija, Polija, Krievija, Lietuva. Šobrīd tā ir viena no populārākajām šķirnēm ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā. Salīdzinoši maz meinkūnu ir Krievijā, Lietuvā, arī Polijā.

Pateicoties savam kaķiskajam raksturam, miermīlīgajai dabai un vieglajam turēšanas veidam, šīs šķirnes kaķus izvēlas turēt arvien vairāk cilvēku.
Avots: Ar autores atļauju izmantota V. Klučnieces grāmata "Kaķi"