Interesanti fakti

  • Īsspalvainie eksotiskie kaķi ir viena no jaunākajām kaķu šķirnēm – tā radīta 60. gados ASV.  Eiropā eksoti atzīti tikai 1986. gadā. 
  • Eksots ir persieša īsspalvainā versija. Lai gan sākotnēji jaunās šķirnes iegūšanai ar persiešiem tika krustotas vairākas šķirnes, – Burmas kaķi, britu un amerikāņu īsspalvainie un pat krievu zilie kaķi - mūsdienās vienīgais atļautais partneris un tipa uzlabotājs eksotiem ir persietis.
  • Eksoti ir pasaules populārāko šķirņu desmitniekā, kā arī – vairākas interneta video zvaigznes, piemēram, Pudge the Cat un Snoopybabe.  

“Kur ir, tur rodas, - nu, nevaru es bez viņiem!” – saka DINO ZOO veikala vadītāja Agnese Jūrmale par saviem pieciem mīluļiem: trim suņiem un diviem kaķiem. Kā sanācis, ka mājās ir tik raiba kompānija un kā viņi visi sadzīvo, Agnese stāsta ar lielu patiku.

Šķiet, suņiem ir īpaša nozīme Tavā dzīvē?

Suņus ļoti augsti vērtēju, jo viņu uzticība saimniekam ir neaizstājama. Tie vienmēr būs blakus un gatavi uz visu, lai tikai saņemtu manu uzmanību un, protams, arī kārumus. Ar šķirņu izvēli man ir sanācis pavisam raibi – ir spaniels Šēra (16 gadi), ko gribēju jau kopš bērnības, rotveilers Negro (6 gadi) – mīlestība no pirmā acu skatiena, un miniatūrais šnaucers Shakira Oberfidz (2gadi) - no Rīgas draugiem. Uz izstādēm gan tiek vesta tikai Shakira. Visi suņi ir vislielākie mājas mīluļi un lutekļi!

Kā tad ar kaķiem?

Ar kaķiem bija citādi. Pirmā bija baltā kaķene Rendija – kā sniegs uz galvas. Pastāstīja, parādīja man, un sapratu, ka gribu. Tikai vēlāk uzzināju, ka baltiem kaķiem mēdz būt problēmas ar dzirdi, bet, tā kā Rendijai ir dažādas acu krāsas – viena zila, otra brūna, tad viss ir kārtībā. Kad vēlāk viņai bija kaķēni – Mendija bija tieši tā, par kuru sapratām: viņa paliek pie mums.

Abas kaķenes ir īsspalvainie eksoti, ko dēvē par persiešiem ar īsu spalvu – pēc rakstura tie līdzinoties persiešiem, tikai ir mundrāki.

Nezinu, kā ir citiem, bet manas kaķenes tomēr varētu dēvēt par sliņķēm. Viņas labprātāk gulēs vai arī pavārtīsies pa dīvānu. Ja nu uznāks spēlēšanās prieks, tad tas noteikti nebūs ilgi. Un kā jau visi kaķi, arī manas kaķenes domā, ka mēs dzīvojam pie viņām, nevis viņas pie mums!

Kādas rotaļas spēj aizraut eksotus – kaut uz neilgu brīdi? 

Visvairāk jau, protams, patīk kāda graboša vai čaukstoša rotaļlieta, labprāt tīk asināt arī nagus pie speciāli tam paredzēta dēlīša. Viena no neatņemamām viņu ikdienas nodarbēm ir sēdēšana uz palodzes un apkārtnes vērošana pa logu. Ja  tuvumā pamana kādu putnu, tas tiek uzmanīgi vērots.

Eksoti varot pat būt labi peļu mednieki.

Nē, manas kaķenes pārsvarā dzīvo tikai pa māju. Reiz kādā vasaras naktī bija palicis vaļā logs, un tad nu gan no rīta sapratu, ka abas ir devušās izpētīt tuvāko apkārtni. Pēc neilga laika abas arī mājas tuvumā tika atrastas - bija laimīgas, ka varēja atgriezties mājās. Nomedītas ir tikai istabā ielidojušās mušas vai tauriņi. Mendija bija pamanījusies noķert arī biti, kura iekoda viņai mutē. Tas gan bija liels uztraukums - gan man, gan viņai, bet viss beidzās laimīgi.

Tavi kaķi ir māte un meita – kā abas sadzīvo?

Sadzīvo labi - abām patīk mīļi saritināties un pat gulēt vienā groziņā, lai gan katrai ir sava gultiņa. Taču ir arī izņēmumi, esmu pamanījusi, ka šad tad viena otru iepliķē. Strīds gan viņām ātri beidzas, un pēc laiciņa abas atkal mīlīgi guļ viena otrai blakus, un Rendija, apķērusi ar abām ķepām, mazgā Mendijas galvu. 

Eksotus dēvē arī par klēpja kaķiem, jo tie vairāk par citām šķirnēm mīl ieritināties klēpī. 

Pēc rakstura abas ir dažādas. Vismīlīgākā ir Rendija, un uz vecumu – viņai jau ir 12 gadi - kļuvusi vēl mīlīgāka. Viņai patīk ielīst klēpī, pamīļoties, bet kad tā visa šķiet par daudz, - dodas gulēt citur. Ar Mendiju var pamīļoties tikai retu reizi un tikai tad, kad viņai būs garastāvoklis.

Kā kaķenes sadzīvo ar trim suņiem? 

Viņi ir iemācījušies sadzīvot, jo nav citu variantu. Smieklīgākais ir tas, ka kaķi zina komandu “vieta” - laikam noskatījušās no suņiem! Katrs atrod savu laiku, lai gūtu manu uzmanību. Vislielākais uzmanības pieprasītājs ir Negro, un dažkārt arī greizsirdīgākais uz citiem, ja es par daudz tiem veltu laiku. Taču, ja man sanāk parāties uz kādu no suņiem, tad man palīgā bezbailīgi nāk Rendija, kura ir gatava arī iepliķēt. 

Bez mīluļa mājas nav mājas, vai ne?

Par suni sapņoju jau kopš bērnības, krāju tajā laikā vēl rubļus. Citi krāja velosipēdam – man vajadzēja suni. Atceros, kādu vakaru pa logu ieraudzīju krītošu zvaigznīti, mana vienīgā vēlēšanās bija – kaut man būtu suņuks. Tāpēc man viņi ir un būs. Un man ir liels prieks par tiem cilvēkiem, kuri rūpējas ne tikai par saviem mājdzīvniekiem, bet atrod laiku un līdzekļus, lai palīdzētu tiem suņiem un galvenokārt kaķīšiem, kuriem nav māju. Lai veicas!