Interesanti fakti:

  • Siāmietis ir Taizemes (kādreizējās Siāmas) kaķu šķirne. Vietējā valodā to sauc par “mēness dimantu”. Tā ir pirmā pasaulē atzītā Austrumu jeb Orientālo kaķu šķirne. 
  • Pirmo reizi ārpus Āzijas Siāmas kaķus izveda 1884. gadā, kad britu konsulam Bangkokā Edvardam Gūldam pārīti uz atvadām uzdāvināja Siāmas karalis. Konsuls tos uzdāvināja  savai māsai, kura nākamā gadā tos parādīja izstādē Londonā, bet 1901.g. nodibināja Siāmas kaķu klubu.
  • Selekcijā izveidojušās divas siāmiešu apakšgrupas: tradicionālais un modernais siāmietis, kas ir ļoti slaids un trausls, tievām ekstremitātēm.
     

Pēc ilgām pārdomām DINO ZOO veikala pārdevēja Evita Sapate ar vīru nolēma: ar akvāriju nepietiek – vajadzētu iegādāties vēl kaķi. Kā viņu mājās ieradās Pūciņa un kas viņa beigās izrādījās, Evita gatava pastāstīt.

Vai jums bija prātā konkrēts kaķis, ko gribējāt?

Nevēlējamies nekādu šķirni, jo ļoti patika trīskrāsu kaķi. Tad nu devos uz patversmi – tā man bija diezgan spontāna ideja, jo vīram tobrīd nebija laika. Apskatīju visus kaķus, un tieši iepriekšējā dienā bija atvesti kaķēni, aptuveni mēnesi veci. Divi melni puikas un māsiņa: pelēka ar tumšām austiņām un astes galu. Tiklīdz viņu ieraudzīju, sapratu, ka vēlos tieši viņu. Patversmes darbiniece teica, ka viņa varētu būt siāmiete - mamma ir bijusi šķirnes kaķene, bet tēvs ne. Tas arī izskaidrotu to, ka Pūciņas brālīši bija melni.

Un tagad - cik lielā mērā viņa atbilst Siāmas šķirnes kaķim?

Bijām pirkuši Siāmas kaķi manai vīramātei, tāpēc zināju, kā kaķēni izskatās, un, ka mūsējā būs līdzīga. Pūciņai martā paliek divi gadi, tomēr viņa neizskatās pēc šķirnes standarta - ir neliela piedeva no parasta kaķa. Viņai ir īsas kājas - vīramātes kaķim ir ļoti garas kājas. Taču ir siāmieša nokrāsa ar tumšo galvu, ausīm, muguru, kājām un asti. Un skaistas, lielas zilas acis. Attiecībā uz raksturu – sākumā nedaudz uztraucāmies par nešpetno dabu, bet pieņēmām viņu tādu, kāda nu mums viņa ir. 

Daudzi izvairās turēt šos kaķus skaļās balss dēļ, kas ir viena no spilgtākajām Siāmas kaķa iezīmēm.

Pūciņa “runāja” tikai tad, kad vēl nebija sterilizēta. Viņai tiešām bija skaļa balss un tieši naktī. Izklausījās, ka pie mums dzīvoklī ir iemitinājies runcis! Vedām viņu sterilizēt, jo nevarējām izturēt to trako “runāšanu” pa naktīm. Pēc operācijas tā pārgāja. Dažreiz viņa ieņaudas, kad redz putnus uz balkona, bet “nerunā”. 

Uzskata, ka siāmieši ļoti pieķeras vienam cilvēkam.

Neteiktu, ka viņa ir pieķērusies tikai vienam cilvēkam, bet vairāk mīl manu vīru nekā mani! No rītiem parasti es Pūciņu baroju, un, ja esmu to piemirsusi, kož man potītēs. Vīram viņa tikai retu reizi tā ir atļāvusies izdarīt. Es arī reti varu paglaudīt viņu, jo uzreiz mēģina iekost, bet vīram to neuzdrošinās darīt. Vakaros, ja es agrāk aizeju gulēt, viņa nenāk pie manis, bet, tiklīdz vīrs iekāpj gultā, tā ir blakus mums. 

Siāmieši tiek uzskatīti arī par ekstravertiem atšķirībā no citu šķirņu kaķiem. 

Jā, sabiedrība viņai ļoti svarīga, jo viņa pārsvarā atrodas tajā istabā, kur esam mēs. Naktī arī - tiklīdz esam ielīduši gultā, tā nāk blakus gulēt. 

Šis kaķis esot pacietīgs ar maziem bērniem.

Ar bērnu Pūciņa tiešām ir ļoti pacietīga. Dēlam bija gads, kad iegādājāmies kaķi, un ir gadījies, ka viņš paplēš aiz spalvas vai astes, bet viņa nav to saskrāpējusi. Nesen gan dēls Pūciņu gribēja pacelt, tad viņa iekoda, bet vispār viņa bērnu neaiztiek. Dažreiz arī abi skraida no vienas istabas uz otru.  

Pastāv mīts, ka siāmieši var būt naidīgi pret svešiniekiem un arī atriebīgi.

Pūciņa ļoti labi pieņem svešiniekus. Sagaida ciemiņus, lien klēpī. Nav bijis, ka kādam  būtu kodusi. Atriebība? Sākumā, ja atstājam uz diennakti vienu, bija jārēķinās, ka pēc tam pirmo nakti nevarēs gulēt. Skraidīja pāri, koda kājās, laizīja seju. Tagad gan vairs tā nedara. 

Vai Pūciņā ir kaut kas mistisks?

Parasti, ja kāds ir apslimis, Pūciņa guļ slimniekam blakus vai pat virsū. Rodas sajūta: viņa jūt to, ka ir grūti, un cenšas palīdzēt. 

Pieauguši Siāmas kaķi var būt greizsirdīgi un ļoti sargāt savu teritoriju.

Jā, mēs viņu ņemam līdzi uz laukiem, kur ir divi vācu aitas suņi un vēl viens siāmietis. Tad Pūciņa uz visu vakaru ielien stūrī un slēpjas, šņāc uz visiem, kas tuvojas. Ārā izlien tikai pa nakti un nākamajā dienā sāk pētīt teritoriju, bet sev klāt nelaiž nevienu no dzīvniekiem. 

Siāmieši ir veselīgi kaķi un var nodzīvot līdz 20 gadiem. 

Viņa ir ļoti aktīva, arī veselība viņai ir laba. Pirms pusotra gada gan saēdās diegus - bija jāoperē. Dakteri lika mazas cerības, bet viņa bija stipra un ātri atveseļojās. Pēc sterilizācijas sāka uzbaroties, tāpēc baroju ar profesionālu barību: Royal Canin sterilizētiem kaķiem vai ar Fit, kam ir mazāks tauku saturs. Viņai pat labāk garšo liesākā barība!

Vai nenožēlojat, ka paņēmāt kaķi?

Bija pagrūti pierast, ka nevaram uz ilgu laiku doties prom, - kā tad atstāsi kaķīti vienu mājās! Bet nu jau esam apraduši, un mums pat ir bokss, kurā viņu pārvadājam. Pūciņa  daudz neiebilst, jo ir pieradusi. 

Man ļoti patīk, ka viņa vienmēr sagaida pie durvīm mūs mājās, pat tad, ja īsu brīdi esmu izgājusi uz veikalu. Glaužas pie kājām un mīļojas... Noteikti nenožēloju, ka tieši viņu patversmē ievēroju un paņēmu.