Kaķim bumbulis sānos

Labdien! Man ir kaķenīte un runcītis apmēram 11 mēneši - sterelizēta , kastrēts 6 mēnešos . Jau kādas 3 nedēļas runcītis ņaud un skrāpē ārdurvis, kož kaķenei un ir slikta apetīte, satraukts visu laiku. Vai tas varētu būt saistīts ar kaķu pārošanās laiku? Un cik tas varētu ilgi turpināties ? Vai ir iespēja runcītim kaut kādā veidā palīdzēt pārdzīvot to laiku?

Labdien. Man ir Scotish straight kakis. 7 men. vecs. Nekadi negrib est sausu baribu. Meginajam visadas. Need, bet gatavot katru reizi gan nav viegls darbs:) Ja nedod, tad sak skali naudat un prasit, visu apkart postit. Ed tikai galu no burcinas Animonda. Pardeveji dazadas domas, vieni saka tas ir slikti, otrie ka tas normali, var iztikt bez sausas baribas. Ko darit? Otrs jautajums kadas kaku smiltis Jus ieteiktu? Parak smalkas pa visu gaiteni, bet kad nopirkam naturalas no koka kaut kas tads, vispar neiet un kliedz. Nepatik vai nu smarza vai kas. Un kada vecuma drikst kaki kastret? Paldies.

Sveiki. Man kas uztrauc. Apdopteju Britu īsspalvaino 1.5 gadu vecu (Vīrieti) un viņš jau ka 3 diennaktis ir jaunajās mājas un vēl jo projām negrib uzticēties man un slēpjas. Uztaisīju viņam uz ātro kasti ar segu utt lai vins jūtas droši un nestresotu. Nedodu ēst viņam pie uztaisitas kaste bet lieku meklēt viņam pa māju (dzīvoklis). Kad esmu mājas viņš neies ēst un neies uz toilete, dara to tikai ja nesmu māja vai pa nakti. Viņš ir atradis visu veiksmīgi. Un 3 dienu laika nav nokārtojies pa lielam. Lasīju ka viņi ta dara kad ir uztraukušies. Pievēršu viņam uzmanību ar paijašanu un otrajā diena saka biski atvērties un pakļauties maniem skarieniem un saka murrāt bet ar to arī viss beidzas. Ka nenāk ara tā nenāk. Pieļauju ka tas ir viņa raksturs. Šito raktu kad jau būs 4 diennakts priekša. Butu ko man ieteikt ka labāk darīt? Varbūt kaut ko nepareizi daru? Paldies jau iepriekš.

Labdien! Paņēmām kaķēnu 4 mēn. Atbraucot mājās visu laiku šķaudija un tecēja puņķi. Cilvēks kas pārdeva, teica, ka pie viņiem viss bija labi, varbūt pierod pie gaisa, bet visu ceļu uz mājām kaķēns škaudija. Pēc 5 dienām aizvedu pie vetārsta un noteica diagnozi - rinīts (bez temperatūras, tikai ar iesnām un asarojošām actiņām nedaudz) Izrakstīja zāles un visu ko, bet tā arī nepaskaidroja, vai ar kaķēnu būs labi, tas taču ārstējas?! Tomēr uztraukums! Vai man stipri uztraukties?

Labdien! Mums ļoti sasāpējusi problēma. Pirms gada paņēmām pieaugušu, aptuveni 5gadīgu, runcīti (izkastrētu) no ielas. No sākuma bija ļoti bailīgs, bet pēc pāris mēnešiem pierada pie mums un viss bija kārtībā, ļoti mīļš. Pagājušā gada rudenī darbā pieklīda kaķenīte, nesterilizēta, varētu būt pusgadu veca, ļoti izkāmējusi, bet ar cilvēkiem droša. Nedēļu barojām un sapratām, ka darbā viņai nebūs īsti labi un paņēmām pie sevis mājās. Vērojām abu kaķu reakciju. Runcītis no sākuma bija nedaudz izbrīnīts, bet tajā pašā dienā bija skaidrs, ka ir pieņēmis jauno iemītnieku, nekādu agresijas izpausmju, tieši otrādi, bija draudzīgs. Kaķenīte arī it kā iejutās, bet no sākuma izrādīja nelielu agresiju pret mani, bija grūti paglaudīt, uzreiz koda, arī pret runcīti nebija draudzīga. Ļoti viņu lutinājām, pēc nedēļas saprata, ka nevēlam viņai sliktu, nenesīsim prom un vairs neskrāpēja, palika ļoti mīlīga. Cerējām arī, ka pret runcīti nebūs agresīva, bet nekā.. Vēl pēc nedēļas viņai sākās meklēšanās laiks. Tajā laikā, protams, nekādu agresijas izpausmju nebija. Bet kā kaķu laiks pagāja, tā atkal tie paši niķi - tiklīdz redz kā otrs kaķis pārvietojas, tā skrien pakaļ un sit ar ķepu (runcis gan neatbild ar to pašu, vienkārši skrien prom vai paceļ ķepu). Pēc nedēļas aizvedām kaķenīti sterilizēt. Domājām, ka šoreiz gan viss būs kārtībā. Pēcoperācijas periodā bija mierīgāk, bet pēc tam atkal viss no jauna. Ja nolieku viņus abus blakām, tad nekas nenotiek, arī guļ viņi bieži burtiski blakus, bet kolīdz runcītis kaut kur sāk iet vai skriet, tā brūk virsū, reizēm pat tad, kad guļ (tas gan ļoti reti). Tādas saķeršanās ir vismaz 10, katru dienu, ļoti žēl runcīša, viņš ir lielā stresā. Kā mums vajadzētu rīkoties šajā situācijā?

Labvakar! Mums jau bija kaķu puika, paņēmām kaķeni. Abiem 5 gadi, abi sterelizēti / kastrēti. Jaunajai kaķenei ir sava telpa ar savu kasti un ēšanas bļodām. Palēnām sākām vērt vaļā durvis. Runcis nemaz nav greizsirdīgs, bet viņš ļoti intensīvi cenšas kaķenei piekļūt tuvāk, spēlēties, uzsākt jebkādu kontaktu. Izskatās, ka kaķenei ir nemitīgā stresā / bailēs, tāpēc bieži rūc, nereti arī uzšauj ar ķepu (ja ir stresā, tad nereti arī mums ar draugu, ja cenšamies noglaudīt). Kaķene ir no patversmes, kur esot sadzīvojusi ar citiem kaķiem. Atbraucot arī bija pavisam mīļa un harmoniska, bet pēc iepazīstināšanas ar mūsu kaķi ir mainījusies. Nopirkām arī kaķu fermonu (stāv pieslēgts pie elektrības). Kā jūs ieteiktu rīkoties, lai kaķi kaut cik sāktu saprasties?

Labdien, pirms 20 dienām viengadīgajām kaķim uztaisījām komplekso poti, bet joprojām ir bumbulis potes vietā. Kaķis ļauj aiztikt bumbuli, neizrāda nekādas sāpēs, joprojām ļoti aktīvs. Vai ir normāli, ka pēc tik daudz dienām joprojām ir bumbulis? Vai vajag atrādīt vetārstam? Cik ilgi parasti šādi bumbuļi pēc vakcīnām uzsūcās?

Kā iemācīt kaķi nekost kāja, kad tas ir dusmīgs?

Vai šis ir Eiropas īsspalvainais kaķis?

Labdien, kaķēnam 2,5 mēneši, iet uz kastīti, bet nu jau trešo reiz piečurāja mums gultu. Ierodoties mājās nabadziņš bija ar caureju, 2x gājām pie ārsta. Tagad ir nedaudz labāk, dzeram probiotiķus un enzīmus, ēdienkarte royal canin kaķēniem un tikai bez improvizācijas, bet līdz galam caureja nav pārgājusi (nu jau nedēļu). Tika uztaisīts arī izmeklējums uz asins parazītiem, negatīvs. Vai nākamreiz esot pie daktera man vajadzētu apjautāties par urīna analīzēm? Vai novelt to uz kaķēna vecumu un mēģināt audzināt?