Akvārija izvēle un iekārtošana: eksperta padomi

Pētījumi liecina, ka akvārijiem piemīt nomierinoša iedarbība. To vērošana mazina stresu un trauksmi, kā arī palīdz atslābināties. Tāpat akvāriji darbojas arī kā dabisks gaisa mitrinātājs. Lai gan sākotnēji šķiet, ka akvārija uzturēšana ir sarežģīta, patiesībā, ievērojot vien pāris priekšnoteikumu, tam vietu iespējams atrast teju ikvienā mājoklī, gūstot prieku par zemūdens krāšņajiem iemītniekiem. 

Kā pareizi sagatavoties, lai akvārija izvēle un iekārtošana izdotos veiksmīgi un nodrošinātu veselīgu vidi akvārija iemītniekiem – par to vairāk stāsta Dino Zoo Pasaule eksperte, ihtioloģe Aija Kalnīte.

Šajā rakstā uzzināsi: 

• Kā pareizi izvēlēties akvārija formu un tilpumu. 

• Kāds akvārija aprīkojums ir nepieciešams veselīgas akvārija vides uzturēšanai (filtrs, sildītājs, apgaismojums).

• Kā pareizi iekārtot un noformēt akvāriju, un cik bieži jāveic ūdens maiņa .

Kā izvēlēties akvārija formu un kāds ir ieteicamais tilpums iesācējiem?

Dekoratīvo akvāriju formas mūsdienās ir ļoti dažādas – sfēriskas, cilindra, daudzstūru, kvadrātveida, tradicionālā taisnstūra, kā arī panorāmas tipa akvāriji ar izliektu priekšējo stiklu. Akvāriji tiek izgatavoti ne tikai no parastā stikla, bet arī no akrila un organiskā stikla. Abi šie materiāli ir elastīgāki par stiklu un pieļauj izveidot tādas formas, kādas nav iespējamas no stikla. 

Akvāriji no organiskā stikla var būt dažādu formu, bet nelieli, jo neiztur lielu ūdens spiedienu. Akrils ir izturīgs un vienlaicīgi elastīgs, tāpēc no tā izgatavo ļoti liela tilpuma dažādu formu akvārijus. Mīnuss – abu šo materiālu mūžs ir īsāks nekā stiklam, jo tie ir mīkstāki, tādēļ pakļauti skrāpējumiem un ātrāk vizuāli noveco. 

• Klasiskā (taisnstūra) forma: tiek uzskatīta par vispiemērotāko akvārija formu, arī iesācējiem. Šāda akvārija platums parasti ir vienāds ar augstumu, un garums 2x pārsniedz platumu. Šādu proporciju akvārijs ir labi pārskatāms, ērts tā iemītniekiem un kopšanai. Taisnstūra (arī kvadrātveida) akvārijos filtrācija nodrošina stabilu ūdens plūsmu, kas piesātina ūdeni ar skābekli, tāpat šādos akvārijos var efektīvāk izmantot esošo telpu. Arī zivis lielākoties peld horizontāli. Šādā akvārijā labi aug arī dzīvie ūdensaugi, bet jāņem vērā – ja akvārija augstums ir lielāks par 60 centimetriem, akvārija zemākos ūdens slāņus sasniedz tikai daļa no gaismas spektra, kas var traucēt ūdensaugu attīstībai.

• Apaļie akvāriji: parasti šie akvāriji ir neliela tilpuma un līdz ar to arī bioloģiskā līdzsvara panākšana un noturēšana tajos ir praktiski neiespējama. Apaļās formas akvārijos nav iespējams estētiski ievietot filtrējošo aprīkojumu, turklāt šī akvārija forma rada optiskus kropļojumus. 

• Daudzstūru akvāriji: pieejami sākot no trijstūra (šāda tipa akvārijus ievieto telpu stūros, tie aizņem mazāk vietas un, pie pareizi izvēlēta dizaina, izskatās ļoti efektīvi) līdz pat 8–12 stūru formai. Visbiežāk vieta to novietošanai ir atpūtas stūrītis, kur to var aplūkot no visām pusēm, vai veidojot akvāriju kaskādes (vairāki akvāriji ar nelielu augstuma starpību).  

Neatkarīgi no izvēlētās formas, jāsaprot, ka katram akvārijam ir nepieciešams stabils pamats. Speciāli tam paredzēti akvārija statīvi ir labākā izvēle, jo tie ir  izgatavoti, lai izturētu lielo ūdens un stikla svaru, nodrošinot drošību ilgtermiņā.

Kāds akvārija tilpums ir ieteicams iesācējiem?

Iesācējiem parasti rodas jautājums par akvārija optimālo tilpumu. Lai gan liela daļa cilvēku uzskata, ka iesācējiem piemērotākais variants ir 10 līdz 30 litru akvāriji, ieteicams izvēlēties vismaz 60 litru akvāriju, jo tas, pretēji maza tilpuma akvārijiem, ir vieglāk kopjams.

Mazā akvārijā ir gandrīz neiespējami panākt stabilu, 

zivīm vajadzīgo ūdens bioloģisko līdzsvaru, jo to tīrot, nākas mainīt gandrīz visu vai visu ūdeni. Tā rezultātā krasi mainās akvārija ūdens parametri, kas nelabvēlīgi iespaido dzīvo organismu veselību un attīstību. Mazā akvārijā jebkura kļūda, piemēram, pārāk liela barības deva, var ātri radīt dzīvībai bīstamus apstākļus zivīm.

Kā nodrošināt akvārija iemītniekiem nepieciešamās pamatvajadzības?

Tā kā tirdzniecībā ir pieejamas daudz dažādu sugu akvāriju dekoratīvās zivis, pirms došanās uz veikalu ieteicams padomāt, kādas šķiet vistīkamākās. Var aplūkot gan fotogrāfijas, gan palasīt izvēlēto zivtiņu aprakstus un tad izjautāt pārdevēju par to uzturēšanas specifiku. Tāpat jāpatur prātā, ka, lai gan kopšana gandrīz visām tropiskajām akvāriju zivtiņām ir līdzīga, to turēšanas apstākļi – vajadzīgā ūdens temperatūra, barošanas apjoms un nepieciešamais akvārija tilpums – nereti atšķiras.

Zivju veselībai un labklājībai ir jārada apstākļi, kas maksimāli pietuvināti to dabiskajai videi. Akvārija izvēles un iekārtošanas procesā jānodrošina šādi pamatprincipi: 

• Stabila un atbilstoša ūdens temperatūra: gandrīz visām tropiskajām akvārija zivīm nepieciešams uzturēt ūdeni aptuveni 25 °C temperatūrā. Lai to nodrošinātu, jāiegādājas akvārija sildītājs. Lai kontrolētu akvārija ūdens temperatūru, noteikti jāiegādājas arī termometrs. 

• Tīrs un ar skābekli piesātināts ūdens: tīrs un ar skābekli bagātināts ūdens ir fundamentāls nosacījums akvārija iemītnieku veselībai. To nodrošina kvalitatīvs akvārija filtrs, kas attīra ūdeni no mehāniskiem netīrumiem, un akvārija kompresors, kas veic gaisa padevi jeb aerāciju. Tikai pareizi aprīkotā un koptā akvārijā var sekmīgi noritēt bioloģiskais ūdens attīrīšanās cikls, kas ir nepieciešams atkritumvielu pārstrādei, kuras rada akvārija iemītnieki.

• Pietiekama slēptuvju un atpūtas vietu nodrošināšana: lai to nodrošinātu, akvārijs jāaprīko arī ar akvārija dekorācijām, dzīviem vai mākslīgiem akvārija augiem, akmeņiem, koka siekstām utt. Slēptuves ir svarīgas, lai zivis justos droši, mazinātos teritoriālie strīdi starp indivīdiem un tiktu nodrošinātas atpūtas vietas katram īpatnim, imitējot to dabisko patvērumu.

Zivju saderība – kāpēc tas ir svarīgi? 

Zivju izvēle būtiski ietekmē turpmāko akvārija ierīkošanas procesu. Svarīgi ir rūpīgi izpētīt izvēlēto zivtiņu saderību pirms to ievietošanas vienā akvārijā. Nepareiza izvēle rada nopietnus draudus zivju veselībai, mazākie var tikt apēsti, vājākie tiek pakļauti pastāvīgam stresam, kā rezultātā var attīstīties slimības un sekas var būt stipri bēdīgas.

• Temperaments: jāizvairās apvienot mierīgas, lēnas zivis ar agresīvām. 

• Izmērs: ja viena zivs ir krietni lielāka par otru un mutes atvērums būs pietiekams, tā visdrīzāk apēdīs mazāko veselu, jo visas zivis, arī tās, kuras tiek dēvētas par augu valsts izcelsmes barības piekritējām, neatteiksies nogaršot mazāko brāli. 

• Vides prasības: jāpārliecinās ka visām akvārija zivīm ir nepieciešami līdzīgi ūdens parametri. 

Kas ir akvārija bioloģiskais līdzsvars un kā to panākt?

Lai akvārija vide būtu stabila un veselīga, vēlams izprast bioloģiskos procesus, kas notiek ūdenī. Svarīgākais no tiem ir bioloģiskais līdzsvars akvārija ūdenī. 

Kas ir bioloģiskais līdzsvars? 

Tas ir dabisks process, kurā ūdenī sakrājušies kaitīgie ķīmiskie savienojumi (veidojas zivju dzīvošanas rezultātā) tiek pārstrādāti, mazāk kaitīgos, kas vairs nav tik bīstami zivīm un citiem organismiem. Šo darbu paveic baktērijas, kuru kolonijas pakāpeniski veidojas akvārijā. Pie pareizas akvārija kopšanas stabils bioloģiskais līdzsvars iestājas apmēram pusgada laikā. Šo procesu var paātrināt pievienojot akvārija ūdenim baktēriju kolonijas arī mākslīgi. 

Cikls sākas ar zivju atkritumvielu, neapēstās barības un citu organisko vielu sadalīšanos, veidojot amonjaku (NH₃), kas ir ļoti toksisks. Šeit darbu sāk labvēlīgās baktērijas, kas dabiski kolonizē akvārija filtra materiālus un grunts virsmu. Cikls noris šādi: 

• amonjaks (NH₃) tiek pārveidots par nitrītiem (NO₂);  

• nitrīti (NO₂) tiek pārveidoti par nitrātiem (NO₃). 

Abi starpprodukti – amonjaks un nitrīti – ir ļoti bīstami zivju veselībai. Tāpēc jaunos akvārijos regulāri vēlams testēt ūdeni un pārbaudīt šo savienojumu koncentrāciju, nepieciešamības gadījumā veicot akvārija ūdens daļēju nomaiņu, ja tā ir pārsniegta.

Tāpat svarīgi nepārblīvēt akvāriju ar zivīm, labāk zivju skaitu līdz vēlamajam papildināt pakāpeniski. Svarīgi ievērot arī mērenību barošanā. Zivīm piedāvatā barība jāapēd 1–2 minūšu laikā, ja tomēr daļa barības palikusi neapēsta, tā jāizvāc no akvārija nekavējoties. 

Kad bioloģiskais līdzsvars ir iestājies, baktērijas spēj pārstrādāt toksiskās vielas, tomēr tas nenozīmē, ka tas samazina akvārija tīrīšanu skaitu. Galaprodukts, nitrāti, ir mazāk kaitīgs, un to līmeni kontrolē, turpinot regulāri veikt akvārija tīrīšanu. Zināšanai – dzīvie augi akvārijā nitrātus patērē kā barības vielu. 

Kādi ir galvenie ūdens parametri, kas jākontrolē?

Jebkuram akvārija īpašniekam jāzina, ka akvārija ūdens parametri nav konstanti un tie jāpārbauda regulāri, izmantojot speciālus ūdens testus, kas ļauj precīzi noteikt ķīmisko savienojumu līmeni. Testus var iegādāties specializētajos zoo veikalos, un mērījumus saldūdens akvārijos ieteicams veikt reizi nedēļā. 

• pH līmenis: mēra ūdens skābumu vai sārmainību. Lielākā daļa tropisko zivju var dzīvot diapazonā 6–8 pH. Ūdens pH rādītāju var ietekmēt tādi faktori kā neregulāra vai nekvalitatīva akvārija tīrīšana, kā arī nepareizi vai nepamatoti lietota akvārija ķīmija. Akvārija iemītniekiem visbīstamākās ir tieši straujas pH līmeņa svārstības. Tāpēc vēlams regulāri veikt  testus, lai laicīgi pamanītu izmaiņas, konstatētu un novērstu problēmu neļaujot tai ietekmēt akvārija ūdens kopējo kvalitāti. Piemēram, vairums ūdensaugu labi attīstās pie pH radītāja 7, pie 5 un augstāk par 8,5 tie visbiežāk pārstāj augt vai pat iet bojā. Zivis ir vairāk spējīgas pielāgoties, bet krasas pH svārstības var novest pie nopietnām veselības problēmām.

• GH-pastāvīgā cietība: sastāv no kalcija un magnija sulfātiem un tiem līdzīgiem savienojumiem. Šo cietību nosaka ūdenī izšķīdušo sārmzemju metālu jonu summa. Ja šo jonu ir daudz – ūdens ir ciets, ja maz – mīksts. Ūdens cietība spēlē akvārija sistēmā tikpat lielu lomu kā pH līmenis. Tai ir nozīme augu un molusku pilnvērtīgai attīstībai un pārtikas vielu uzņemšanai. Pārāk cietā vai mīkstā ūdenī ūdensaugi lēni ies bojā. Ļoti mīkstā ūdenī moluskiem un vēžveidīgajiem nevarēs normāli veidoties to čaulas, zivīm var būt problēmas ar skeleta attīstību. Zināt sava akvārija ūdens cietību ir arī svarīgi izvēloties zivis, vēlams lai tā būtu tuvu dabīgā areāla ūdens cietībai. Ļoti mīksts vai ļoti ciets ūdens dabā gandrīz nekad nav sastopams. 

• KH-karbonātcietība (pārejošā vai mainīgā cietība): sastāv no kalcija un magnija hidrokarbonātiem, ir daļa no pastāvīgās cietības, cieši saistīta ar ūdens pH, nodrošina ūdenim stabilizējošas īpašības, novērš pH svārstības. Ja KH ir zem 4, tas nozīmē, ka pH līmenis ir nestabils un iespējamas krasas tā svārstības dažādu ārēju vai iekšēju faktoru ietekmē. KH ir iespējams regulēt ar speciāliem preparātiem pēc vajadzības. 

Ūdens sagatavošanai un kvalitātes uzlabošanai vēlams izmantot arī ūdens kondicionieri. Ūdens kondicionieri ir līdzekļi, kas neitralizē smagos metālus u.c. vielas krāna ūdenī, padarot to piemērotāku zivīm. Tāpat vēlams iegādāties baktēriju kultūras, kas palīdz uzsākt ūdens bioloģisko “nobriešanu”, vitamīnus zivju vitalitātei vai minerālvielu kompleksus, kas nepieciešami augu attīstībai.

Kādu akvārija aprīkojumu izvēlēties?

Lai akvārija izvēle un iekārtošana būtu veiksmīgi pabeigta, ir jāizvēlas un jāuzstāda kvalitatīvs akvārija aprīkojums. Tas ietver atbilstošu akvārija ūdens filtrācijas, gaisa padeves, apgaismojumu un temperatūras regulēšanas sistēmas.

Kā nodrošināt efektīvu ūdens filtrāciju un gaisa padevi?

Akvārija filtrs ir nozīmīgs elements akvārija veiksmīgai pastāvēšanai. Tā izvēle jāveic, vadoties pēc akvārija tilpuma un plānotā zivju daudzuma. Filtra galvenais uzdevums ir mehāniski attīrīt akvārija ūdeni no netīrumu daļiņām. 

Lai zivis akvārijos varētu dzīvot, akvārija ūdeni nepieciešams bagātināt ar skābekli, tāpēc vajadzīga aerācija. Tādēļ akvārija aprīkojumu ieteicams papildināt ar akvārija kompresoru, ko, tāpat kā filtru, izvēlas atbilstoši akvārija tilpumam. Mūsdienu filtriem parasti ir iebūvēta aerācijas funkcija, tomēr mājās esošs atsevišķs kompresors izslēdz iespēju, piemēram, filtram salūstot, zivīm palikt bez gaisa padeves.

Kāds ir optimālais apgaismojums un temperatūras režīms?

Apgaismojuma un temperatūras kontroles sistēmas ir būtiskas, lai nodrošinātu akvārija iemītniekiem nepieciešamo vidi un veicinātu akvārija augu attīstību.

• Apgaismojums: akvārija apgaismojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvības procesus akvārija augiem un veicinātu to veselīgu attīstību. Tas ir svarīgs arī zivju veselībai, jo gaisma veido to dabisko diennakts ritmu. Svarīgi pārliecināties, vai akvārijam ir ražotāja izgatavots pārsegs (vāks) ar apgaismojuma iekārtu. Šāds variants ir vislabākais, jo ražotājs jau ir izrēķinājis vajadzīgos apgaismes parametrus uz konkrēto tilpumu. Var arī iegādāties arī atsevišķi speciālas akvārija lampas, ja tas nepieciešams konkrētā akvārija specifikai.

• Temperatūras kontrole: kā jau minēts, ja akvārijs tiek iekārtots tropiskām zivīm, ir nepieciešams akvārija sildītājs. Optimālā ūdens temperatūra šīm zivtiņām lielākoties svārstās 25 °C robežās. Lai gan akvārija termometra nepieciešamība jau tika minēta, jāuzsver, ka temperatūras kontrole ir svarīga, lai monitorētu sildītāja darbību un nepieļautu pārmērīgu akvārija uzsilšanu vai atdzišanu, kas var radīt stresu, slimības un pat nāvi zivīm. 

Kas nepieciešams akvārija vides iekārtošanai? 

Akvārija vides iekārtošanai un noformēšanai vajadzīga šim nolūkam paredzēta grunts vai smilts un dažāda izmēra akmeņi, koku saknes, dzīvie vai mākslīgie augi, kā arī citi šim nolūkam paredzēti dekoratīvie materiāli. 

• Grunts un augi: saldūdens akvārijā, kurā paredzēts audzēt dzīvos augus, par substrātu parasti izraugās grunti ar frakciju 3–8 milimetri. Šāds izmērs ir piemērots akvārija augu sakņu sistēmas veidošanai. Akvārija grunts slānim nevajadzētu būtiski pārsniegt 5 cm. Ja grunts slānis ir ļoti biezs, grants sablīvējas, nefiltrējas un to ir grūti iztīrīt ar sifonu, līdz ar to tajā veidojas un uzkrājas nevēlami savienojumi, kas bojā augu saknes un ir toksiski zivīm. Ja akvārijā ir paredzēti mākslīgie augi, grunts biezums var būt vēl mazāks, jo mākslīgajiem augiem nav sakņu sistēmas. 

• Dekori, akmeņi un slēptuvju veidošana: dekori un akmeņi akvārija iekārtojumā ir ļoti svarīgi, jo tie nodrošina slēptuves un rada patvēruma sajūtu zivīm. Augi un dekori palīdz  akvārija iemītniekiem sadalīt teritoriju, lai tie varētu dzīvot saticīgāk. Jāatceras, ka visas zivis ir vairāk vai mazāk teritoriālas. Pie dekoratīvajiem koka elementiem (siekstām) var pieaudzēt dažus akvārija augus, piemēram, Taizemes papardi vai Javas sūnu. 

• Teritorijas pielāgošana zivju sugai: akvārija iekārtošana un noformējums ir jāveido, domājot par zivju labsajūtu un to sugu īpatnībām. Piemēram, akvārijos, kuros mīt Āfrikas lielo ezeru cihlīdas, kas ir izteikti teritoriālas zivis, ir ieteicams veidot akmens krāvumus.

Cik bieži jāmaina akvārija ūdens un kā to pareizi darīt?

Akvārijs jātīra regulāri, reizi nedēļā mainot aptuveni trešdaļu ūdens, tīrot grunti un izskalojot filtra filtrējošo materiālu. Tas jādara, lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar akvārija ūdens piesārņošanos. 

• Maiņas biežums: ja akvārija tilpums ir lielāks par 200 litriem, to var tīrīt nedaudz retāk, savukārt pavisam mazus akvārijus ir jātīra biežāk. Svarīgākais ir regulāri sekot līdzi ūdens parametriem.

• Kaitīgie savienojumi: pat tad, ja akvārijs vizuāli izskatās tīrs, nedrīkst izlaist tīrīšanu. Zivis izdala atkritumvielas, kas savukārt rada toksiskus savienojumus, kas uzkrājoties var radīt nopietnu kaitējumu akvārija iemītnieku veselībai. Ja akvārijs netiek tīrīts sistemātiski, zivīm mazināsies dabīgās aizsargspējas, tās slimos un var pat aiziet bojā. 

Mainot akvārija ūdeni jāievēro: 

• Nekad nav ieteicams mainīt visu ūdeni uzreiz (izņēmums – akvārija tilpums ir tik mazs, ka citas iespējas nav, bet šādos gadijumos ūdenim jābūt nosstādinātam vismaz 12h, un tam jāpievieno akvarija ūdens kondicionieris + baktērijas), jo tas rada krasas ūdens parametru svārstības, izraisa zivīm stresu un mazina dabīgās aizsargspējas. Parastā tīrīšanas reizē ieteicams mainīt ⅕ līdz ⅓ daļu ūdens. 

• Ūdens maiņai paredzētais krāna ūdens ir jāsagatavo, pievienojot speciālus ūdens kondicionierus. 

• Filtrējošais materiāls jāizskalo tīrā ūdenī,nedrīkst tā mazgāšanai izmantot ziepes un tml. 

Saņem ekspertu atbalstu akvārija izvēles un iekārtošanas procesā

Pārdomāta akvārija izvēle un iekārtošana prasa zināšanas, lai nodrošinātu veselīgu un stabilu vidi tā iemītniekiem. Ja iepazīstoties ar informāciju par akvārija ierīkošanu un zivtiņu turēšanu, esi guvis pārliecību, ka akvārijzivtiņas ir Tev piemērots mājdzīvnieks, aicinām iepazīties ar Dino Zoo veikalos pieejamajiem zivtiņu veidiem un to aprakstiem. Savukārt visu nepieciešamo akvārija ierīkošanai un uzturēšanai var iegādāties Dino Zoo veikalos un tiešsaistē dinozoo.lv.