Kā iekārtot terāriju?

Kad pieņemts lēmums iegādāties abinieku, rāpuli vai posmkāji, ir ļoti svarīgi laikus parūpēties par tam piemērota terārija iekārtošanu. Kā uzsver Zane, katram no eksotiskajiem dzīvniekiem vajadzīgs savs specifisks terārijs un tā iekārtojums, kas ietekmē ne tikai dzīvnieka labsajūtu, bet arī pasargā no veselības problēmām, kas var rasties neatbilstošu turēšanas apstākļu dēļ. Tāpat jāņem vērā, ka dažādu sugu eksotiskos dzīvniekus vienā terārijā kopā turēt nedrīkst.

Terāriju iekārtojumi iedalās divās lielās grupās – tirdzniecībā ir pieejami tropiskie terāriji un tuksneša terāriji tiem dzīvniekiem, kuri savā dabiskajā vidē dzīvo stepē.

“Katram dzīvniekam, ņemot vērā tā sugu, būs vajadzīgs savs specifisks terārija iekārtojums. Tāpat no katra dzīvnieka individuāli ir atkarīgs ne tikai terārija iekārtojums, bet arī izmērs un visa nepieciešamā papildu tehnika, kas vajadzīga tā aprīkošanai. Jāņem arī vērā, ka terārija iekārtošana un eksotisko dzīvnieku turēšana nav lēts prieks. Ir ļoti svarīgi ievērot visus tiem nepieciešamos apstākļus. Ja eksotiskie dzīvnieki netiks turēti tiem atbilstošā vidē, tiem radīsies veselības problēmas, kas agrāk vai vēlāk var novest arī pie dzīvnieka nāves,” stāsta Zane, minot populārākās Latvijā iegādājamās eksotisko dzīvnieku sugas un to turēšanas specifiku.

STEPES DZĪVNIEKI

Leopardgekons

Ideāli piemērots cilvēkiem, kuriem nav pieredzes eksotisko dzīvnieku kopšanā, jo savā dabiskajā vidē dzīvo stepē, kur ir sauss un silts, un šādus apstākļus ir viegli nodrošināt arī terārijā. Leopardgekonus ieteicams turēt pa vienam, it sevišķi cilvēkiem bez pieredzes to turēšanā. Ja ir vēlme turēt vairākus šīs sugas dzīvniekus, vēlams izvēlēties mātītes un iegādāties lielāka izmēra terāriju, kas ir vismaz 90 centimetrus garš. Vienam leopardgekonam savukārt nepieciešams terārijs, kas ir 60x45x45 centimetrus liels. Tā augstuma izmērs nav tik būtisks – svarīgākais, lai pamata zemes platība būtu vismaz 60x45 centimetri. “Leopardgekons ir specifisks ar to, ka siltumu uzņem ar vēderu, nevis no augšpuses, tāpēc terārija apakšā obligāti nepieciešams novietot sildošu paklāju. Savukārt augšā vajadzīgs ultravioletais apgaismojums un sildošās lampas. Ir dažādi uzskati par ultravioleto apgaismojumu un tā lietderību. Tā ir mākslīgi veidota dabīgā saules gaisma, kas palīdz organismā sintezēt kalciju. Ir daudz diskusiju par jautājumu, vai arī leopardgekoniem šīs ultravioletās lampas tiešām ir nepieciešamas, ņemot vērā to dienas ritmu. Tomēr personīgi uzskatu, ka tās ir vajadzīgas, jo, lai arī leopardgekoni dienu lielākoties pavada kaut kur noslēpušies, arī viņiem šī gaisma ir svarīga, lai dzīvošanas apstākļi būtu pēc iespējas līdzīgi dabiskajiem. Leopardgekoni nav tikai nakts dzīvnieki, tie ir aktīvi no rītiem un vakaros, kad saule aust un riet, tāpēc noteikts daudzums gaismas tiem ir būtisks. Ja telpā ir vēss un nav iespējams nodrošināt leopardgekoniem tīkamu temperatūru, noderēs arī sildošās lampas. Terārija iekšpusē ir svarīgi iekārtot vismaz divas slēptuves – vienu novietot tā siltajā pusē, kur ir sildpaklājs, otru – vēsajā. Kad dzīvnieks vēlēsies sasildīties un paslēpties, tas varēs doties uz silto pusi, savukārt, ja vēlēsies atvēsināties – uz otru, kur ir zemāka temperatūra. Kā pakaišus terārijā var izmantot kokosa šķiedras, mālu, kā arī to kombināciju, ko var papildināt ar smiltīm. Savukārt nekādā gadījumā nedrīkst izmantot  tikai smiltis, jo, nejauši tās apēdot, dzīvniekam var tikt nosprostots zarnu trakts,” skaidro Zane.

Noderīgi!

Nokomplektēts terārijs leopardgekonam izmaksās aptuveni 300 eiro!

Sauszemes bruņurupucis

Latvijā lielākoties ir iegādājami Vidusāzijas bruņurupuči, kuru bruņas izaug 25 – 30 centimetrus lielas, tāpēc tiem vajadzīgs arī plašāks terārijs. Bruņurupučus var turēt pa vienam, tomēr ieteicams vienā terārijā likt vairākus, jo tie ir samērā sociāli dzīvnieki. Vien jāatceras, ka tas ietekmēs arī terārija izmērus. “Mazu sauszemes bruņurupuci var likt terārijā ar 90x45 centimetrus lielu zemes platību, taču, ja rocība ļauj, ideālā variantā tiem vajadzētu būt 120x45 centimetriem. Ja īpašumā ir vairāki jau pieauguši bruņurupuči, ieteicams būvēt individuāli pielāgotu voljēru, jo šādam skaitam dzīvnieku tikai ar terārija izmēriem nepietiks. Tā kā bruņurupuči arī ir stepēs dzīvojoši dzīvnieki, tiem nepieciešami sausi un karsti dzīves apstākļi. Turklāt vairāk par jebkuriem dzīvniekiem tiem nepieciešams ultravioletais apgaismojums, kas vajadzīgs D vitamīna un kalcija sintezēšanai. Jauniem bruņurupučiem vienā terārija pusē var palikt sildpaklāju, savukārt tā augšā ierīkot sildošo lampu. Ja kaut kas no šiem priekšnosacījumiem netiks ievērots – piemēram, nebūs ultravioletā apgaismojuma vai būs pārāk vēsi, bruņurupucim ļoti īsā laikā radīsies veselības problēmas. Nebrīvē turētiem bruņurupučiem ļoti bieži veidojas tā dēvētā piramidizācija, deformējoties bruņām. Tas nozīmē, ka, dzīvniekam augot, nav bijis pietiekami daudz D vitamīna un kalcija, kā arī pareiza uztura, kā rezultātā bruņas aug nepareizi. Savukārt, ja bruņurupucim jau no mazotnes ir bijis pareizi ierīkots terārijs ar sildlampām un ultravioleto apgaismojumu, kā arī ir nodrošināts pareizs uzturs, šādas problēmas neizveidosies vai būs minimālas,” uzsver Zane. “Terārijā vēlams ievietot arī dažādas slēptuves, savukārt nav ieteicams likt mākslīgos augus, jo dzīvnieks var noturēt tos par ēdienu un apēst. Tāpat bruņurupučiem ir vajadzīgi arī trauki ūdenim un ēšanai. Kā pakaišus terārijā izmanto kokosa šķiedras, mulču vai mālu, savukārt tīras smiltis nedrīkst izmantot. Sauszemes bruņurupuči dzīvo stepēs, kur ir mālaina un akmeņaina zeme. Ieteicams šādu vidi izveidot arī terārijā. Var izmantot arī akmentiņus un kombinēt dažāda veida pakaišus, korķa koka mizas, ieteicams arī veidot reljefu, piemēram, no akmeņu vai māla krāvumiem, lai terārija virsma nebūtu pilnīgi plakana. Bruņurupučiem ir nepieciešami uzkalniņi, vietas, kur pakāpties, taču jāuzmanās, lai tās nav tik stāvas, ka dzīvnieks varētu nokrist. Bruņurupuči rāpjoties trenē pakaļkājas. Ja tie visu dzīvi pavada uz plakanas virsmas, pakaļkāju muskuļi atrofējas, turklāt šāda vide tiem ir neinteresanta.”

Noderīgi!

Nokomplektēts terārijs sauszemes bruņurupučiem izmaksās aptuveni starp 400 – 500 eiro!

Bārdainā agāma

Pieaugusi bārdainā agāma sasniedz 40 centimetru garumu, tāpēc tai vajadzīgs vismaz 120x45 centimetrus liels terārijs. Mazulim var izmantot arī 90 centimetru lielu terāriju, taču mazāku ne. Arī agāmām ir vajadzīgs ultravioletais apgaismojums, sildošās lampas un, kamēr tās ir mazas, – sildpaklājs. Pakaišiem derēs māls, akmeņi, mulča un kokosa šķiedras. Terārijā jāierīko dažādas slēptuves un jānodrošina iespējas rāpties. Šim nolūkam tajā ieteicams likt dažādus koka gabalus, veidot jebkādus krāvumus, kur agāma var uzlīst, patrenēt kāju muskuļus un ar kaut ko nodarboties.

Noderīgi!

Nokomplektēts terārijs bārdainajām agāmām izmaksās aptuveni starp 400 – 500 eiro!

TROPISKIE DZĪVNIEKI

Jemenas hameleons

Viens no populārākajiem tropiskajiem dzīvniekiem, ko varam turēt mājās, ir Jemenas hameleons. Šos dzīvniekus jātur pa vienam. Ja tomēr ir vēlme turēt divus, jāizvēlas mātītes un terārijam jābūt lielam. Vienam tēviņam ieteicams 90x45 centimetru liels terārijs, un tā augstumam jābūt vismaz 90 centimetru lielam. Mātītēm ir nepieciešams tāds pats terārija augstums, savukārt tā platums var būt mazāks – ap 60x45 centimetriem. “Tā kā Jemenas hameleoni ir tropiski dzīvnieki, tiem būs nepieciešams ne tikai siltums, bet arī mitrums. To var nodrošināt, iekārtojot terāriju ar dzīvajiem augiem, kā arī ierīkojot smidzināšanas sistēmu. Arī Jemenas hameleoniem ir nepieciešams ultravioletais starojums un sildošās lampas, savukārt sildpaklāju tiem nevajag, jo savu ikdienu tie lielākoties pavada kokos. Ultravioletais apgaismojums tropiskajiem dzīvniekiem arī ir nepieciešams mazākā daudzumā nekā stepēs mītošajiem, jo savā dabiskajā vidē tie lielāko dienas daļu pavada koku lapotnēs. Hameleoniem ļoti svarīgs ir arī tiem piemērots uzturs, jo nepareiza uztura dēļ ļoti ātri novājinās to imūnsistēma, un rodas dažādas veselības problēmas,” brīdina Zane.

Noderīgi!

Hameleoniem terārijs izmaksās aptuveni 350 – 500 eiro!

Ūdens agāmas

Ūdens agāmām vajadzīgs vismaz 90x45x90 centimetrus liels terārijs, taču tas var būt arī lielāks. Tāpat tām patīk mitrs un silts gaiss. Nepieciešams arī ultravioletais apgaismojums un sildošā lampa. Kamēr ūdens agāmas ir mazas, terārijā var ielikt arī sildpaklāju. Tāpat tām patiks ūdens vanniņa un dažādi zari, kur rāpties. Pakaišiem var izmantot kokosa šķiedras vai mulču.

Noderīgi!

Ūdens agāmām terārijs izmaksās aptuveni 350 – 500 eiro!

ABINIEKI

Akselots jeb Meksikas salamandra

Atšķirībā no citiem eksotiskajiem dzīvniekiem, akselotus jātur akvārijā, nevis terārijā. “Tam vajadzīgs vēss ūdens, tilpumam jābūt vismaz 50 litru uz vienu akselotu, ieteicami ir pat 100 litri. Tam patiks tumši apstākļi, dažādas slēptuves, savukārt spilgta gaisma radīs diskomfortu. Akselotus nedrīks turēt kopā ar citiem dzīvniekiem, taču var izmitināt kopā ar otru sugas brāli. To noteikti nedrīkst turēt kopā ar zivīm, jo tās var appgrauzt akselota pirkstus un žaunas, radot traumas,” skaidro Zane.

Posmkāji

No posmkājiem populārākie eksotiskie dzīvnieki, ko ierasts turēt mājās, ir tarantuli, kas ieteicami iesācējiem, kā arī cilvēkiem, kuri nevēlas iegādāties lielu terāriju ar dārgu aprīkojumu. “Atkarībā no tarantula izmēra un sugas tam vidēji vajadzīgs 50x45 centimetrus liels terārijs. Tarantulus tur pa vienam. Terārija malā jānovieto sildošais paklājs, jāierīko slēptuves, apgaismei var izmantot LED lampas, savukārt ultravioletais apgaismojums nav vajadzīgs,” teic Zane.

Gliemeži

Populārs mājas mīlulis ir arī Āfrikas milzu gliemezis. To parasti tur stikla terārijā, kas ir 45x45x45 centimetrus liels, vai speciālā plastmasas kastē, kas aprīkota ar ventilācijas režģi. Pakaišiem var izmantot kokosa šķiedras, sūnas, mulču. Apsildei vajadzīgs sildpaklājs, ko ievieto terārija vienā malā. Terāriju var aprīkot arī ar ultravioleto apgaismojumu, kas gliemezim nāks tikai par labu, jo uzturēs veselu un spēcīgu tā čaulu, pateicoties organismā sintezētajam D vitamīnam. Tāpat ultravioletās lampas palīdzēs nodrošināt arī labāku vielmaiņu un kopējo veselības stāvokli.

Svarīgi!!

Pirms eksotiskā dzīvnieka iegādes jāveic izpēte par tā sugas specifiku, apzinot turēšanas vajadzības, lai varētu nodrošināt mīlulim labklājību. Jebkuram dzīvniekam jānodrošina tādi turēšanas apstākļi, kas imitē dabiskos un ir pēc iespējas tuvāki sugas prasībām. “Nereti valda uzskats, ka eksotiskos dzīvniekus var turēt, īpaši nepielāgojot vidi to vajadzībām, taču šāda pieeja rezultēsies ar to veselības problēmām un sliktākajā gadījumā – nāvi. Latvijas platuma grādos tie nevar izdzīvot, jo nāk no eksotiskām valstīm, un, nonākuši ekstremālos apstākļos, cietīs mokas. Piemēram, sauszemes bruņurupuči dzīvo 40 līdz 60 gadus, taču šāds mūža ilgums netiks sasniegts, ja tos izmitināsim, kā pagadās, turklāt iespējamo bruņu deformāciju dēļ tos var pat nākties iemidzināt. Eksotisko dzīvnieku turēšanā galvenais ir nodrošināt to pamatvajadzības. Terārijam nav jābūt iekārtotam ar dārgām dekorācijām, taču atbilstoša izmēra un pareizi aprīkotam – gan!” uzsver Zane.