Indīgie zirnekļi Latvijā: ir vai nav tādi?

Zirnekļi – daudziem nepatīkami, bet dabas daudzveidības neatņemama sastāvdaļa. Zirnekļu izraisītas fobijas ir plaši izplatītas, bieži vien balstoties uz pārspīlētiem priekšstatiem par to bīstamību. Taču cik pamatoti ir uzskati par zirnekļu bīstamību Latvijā? 

Lai izkliedētu mītus un atbildētu uz jautājumiem, Dino Zoo eksperte Zane Zagorska dalās ar informāciju, vai Latvijā ir indīgie zirnekļi, un vai ir kāda zirnekļu suga, no kuras kodumiem mums tomēr būtu jāuzmanās.

Indīgie zirnekļi Latvijā – vai pastāv? 

Latvijā sastopamas aptuveni 500 zirnekļu kārtas sugas, no kurām lielākajai daļai ir plašs izplatības areāls. Lai gan visiem zirnekļiem ir inde, kas paredzēta kukaiņu paralizēšanai, lielākajai daļai Latvijā sastopamo zirnekļu nav tik lieli žokļi, lai tie būtu spējīgi pārkost cilvēka ādu.  

Tomēr dažas lielākas zirnekļus sugas, piemēram, lielie riteņzirnekļi, lielās Cheiracanthium ģints zirnekļu sugas, mājas zirneklis un dižais mājas zirneklis, ūdenszirneklis, krusta zirneklis, reti sastopamie mārīšzirnekļi spēj iekost cilvēkam, taču dara to tikai tad, ja jūtas apdraudēti. Lai gan šīs sugas zirnekļi cilvēkam iekost var, par indīgajiem zirnekļiem Latvijā tos var dēvēt vien nosacīti. 

Zirnekļa kodums visbiežāk tiek salīdzināts ar lapsenes vai bites kodumu, un var izraisīt lokālu reakciju, piemēram, sāpes, apsārtumu, pietūkumu vai niezi, un cilvēka dzīvību Latvijā sastopamo zirnekļu kodums neapdraud. 

Tomēr jāņem vērā gadījumi, kad cilvēkam ir individuāla alerģiska reakcija pret kukaiņu kodumiem. Šādā gadījumā var tikt novēroti arī vispārēji simptomi, kā galvassāpes, drudzis, slikta dūša un muskuļu sāpēs, smagas alerģiskas reakcijas gadījumā arī anafilaktiskais šoks, kad nekavējoties jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība. Taču individuālās reakcijas alerģijas gadījumā izpaudīsies arī uz citu kukaiņu, piemēram, lapseņu, kodumiem. 

Lai izvairītos no zirnekļu kodumiem, dodoties dabā jāizvēlas piemērots apģērbs un pēc pastaigas apģērbs un apavi jāpārbauda, gluži tāpat, kā to darām, lai izvairītos no ērču kodumiem. Ja tomēr ir aizdomas par zirnekļa kodumu, ieteicams rūpīgi nomazgāt koduma vietu, dezinficēt un uzlikt aukstu kompresi, kas mazinās pietūkumu un sāpes. Ja simptomi ir stipri vai saglabājas ilgstoši, jākonsultējas ar ārstu.
Daudzi zirnekļu mīļi ar laiku kļūst arī par eksotisko zirnekļu, piemēram, tarantulas saimniekiem, Tomēr, lai gan par indīgiem zirnekļus Latvijā var saukt tikai nosacīti, eksotisko zirnekļu kodums var būt patiešām bīstams cilvēka dzīvībai, tāpēc pirms iegādāties zirnekli kā mājdzīvnieku, svarīgi rūpīgi izpētīt konkrēto sugu.

Aizraujošā zirnekļu pasaule

Zirnekļiem ir ļoti nozīmīga loma mūsu ekosistēmā, jo tie regulē kukaiņu populāciju, tādējādi veicinot bioloģisko daudzveidību, kā arī kalpo par barību putniem, abiniekiem un rāpuļiem. Zirnekļi ir astoņacaini posmkāji, kuriem četri acu pāri atrodas galvkrūtīs, kur saplūdusi galva un krūtis. Galvkrūtis, no proporcionāli lielā vēdera, ir atdalītas ar izteiktu savienojumu. 

Pretēji kukaiņiem, zirnekļiem nav spārnu un ir astoņas, nevis sešas kājas. Zirnekļiem raksturīgas arī heliceras jeb žokļi – modificēti ekstremitāšu pāri, kas pielāgoti medījuma satveršanai un nogalināšanai. Heliceru galos atrodas kustīgi nadziņi ar atveri indes izplūdei.

Zirnekļu aktivitāte ir atkarīga no sugas un ārējiem vides apstākļiem. Atsevišķas sugas var būt aktīvas visu gadu, piemēram, zirnekļi, kas ir sinantropi jeb apdzīvo cilvēku mājokļus, taču lielākā daļa zirnekļu ziemas periodā nav aktīvi. Vidējais zirnekļu dzīves ilgums ir gads, taču atsevišķu sugu zirnekļu tēviņi aiziet bojā pēc pārošanās, savukārt mātītes – drīz pēc pēcnācēju radīšanas. 

Visi zirnekļi ir aktīvi plēsēji, kas barojas ar dažādiem kukaiņiem un mazākiem bezmugurkaulniekiem. Interesanti, ka ne visas zirnekļu sugas medījuma notveršanai izmanto tīklus. Daļa zirnekļu medī aktīvi, uzbrūkot medījumam no slēpņa vai ilgstoši vajājot medījumu.

Zirnekļu tīkli – dabas inženierijas brīnums

Sarežģītā un skaistā zirnekļu tīklu struktūra ir ne tikai brīnišķīgs dabas mākslas darbs, bet vitāli svarīga zirnekļu izdzīvošanai. Zirnekļu vēderā atrodas īpaši dziedzeri, kas izdala olbaltumvielas saturošu, šķidru zīdveida vielu. Saskarē ar gaisu, šis zīdveida šķidrums sacietē, veidojot spēcīgu pavedienu. 

Tīkla būvniecība ir pārsteidzoši precīzs process, un katrai sugai raksturīga atšķirīga tīklu struktūra. Zirnekļu pavedieni kalpo gan tīkla veidošanai, tātad medījuma notveršanai, gan mājokļa veidošanai, izklājot alas, ejas un dobumus. Tāpat no zirnekļu pavedieniem mātītes veido kokonus oliņām, un daļa sugas tīklus izmanto pārošanās periodā. Zirnekļa tīkla struktūra ir veidota no rāmja, lipīgas spirāles medījuma notveršanai un signālpavedieniem, kas zirneklim nodod informāciju par tīklā noķertu medījumu.

Sajūtot signālpavediena vibrāciju, zirneklis nekavējoties izlien no sava paslēpņa kādā no tīkla malām, un dodas pie upura. Izmantojot heliceras, zirneklis paralizē laupījumu un tā ķermenī ievada specifiskus gremošanas fermentus. Šie fermenti pakāpeniski sadala upura mīkstos audus, pārvēršot tos šķidrā barībā. Pēc tam zirneklis, izmantojot sūcējzarnu, kas ir šķidruma uzņemšanai pielāgota zarnu trakta daļa, uzsūc barības šķidrumu, līdz no upura paliek pāri vien apvalks. 

Zirnekļu tīklu struktūras izturību un elastību plaši pētījuši arī zinātnieki, un šīs unikālā dabas parādība ir kalpojusi par iedvesmu dažādu inovatīvu materiālu izstrādē. 

Portāls mājdzīvnieku saimniekiem un dzīvnieku mīļiem – dinozoopasaule.lv! 

Indīgie zirnekļi Latvijā, dažādu mājdzīvnieku un dzīvnieku sugu raksturojums, informatīvi un aizraujoši raksti par mājdzīvnieku kopšanu un aprūpi, kā arī iespēja uzdot sev interesējošos jautājumus Dino Zoo ekspertiem – tas viss dinozoopasaule.lv!