Bruņurupuči - mājdzīvnieki!

SAUSZEMES BRUŅURUPUČI

Lielākā daļa Latvijas zooveikalos pieejamo sauszemes bruņurupuču sugu ir Vidusāzijas bruņurupuči. Ļoti reti var sastapt arī Leopardbruņurupučus un Grieķu bruņurupučus. Ūdens bruņurupuču sugu ir vairāk, taču tās ir sarežģītāk iegādāties, jo nepieciešama speciāla dokumentācija, savukārt sarkanausu bruņurupučus Latvijā tirgot ir aizliegts. Tā kā tie savulaik tika lielā daudzumā palaisti brīvībā un strauji savairojās, nu tie tiek uzskatīta par invazīvu sugu, kas konkurē ar mūsu vietējiem Purva bruņurupučiem.

Ja ir vēlme turēt sauszemes bruņurupuci, jārēķinās ar samērā lielām izmaksām. Vidusāzijas bruņurupucis vidēji maksā aptuveni divsimt eiro, tomēr jāatceras, ka, lai tas saglabātu savu veselību un spētu augt, dzīvojot pilnvērtīgu un kvalitatīvu dzīvi, to obligāti jānodrošina arī ar dzīvniekam vajadzīgo aprīkojumu.

Terārija izvēle

Lai gan sauszemes bruņurupučus var iegādāties pavisam sīciņus, tiem nepārsniedzot divu eiro monētas izmēru, to bruņa gadu gaita izaug līdz pat divdesmit pieciem centimetriem diametrā. Pieauguša bruņurupuča izmēru tie sasniedz desmit gadu vecumā. Lai bruņurupucim būtu pietiekoši daudz vietas, terārijam ieteicams būt vismaz 1,20 metrus lielam tā garumā, tomēr ir pat vēlams, lai tas būtu plašāks. Tā kā bruņurupuči ir sabiedriski dzīvnieki, ieteicams turēt vairākus bruņurupučus kopā, taču tiem nevajadzētu būt tēviņiem. Var turēt vairākas mātītes vai tēviņus kopā ar mātītēm, lai dzīvniekiem savā starpā būtu iespēja socializēties.

Terārijs izmaksā aptuveni 200 līdz 300 eiro atkarībā no  tā izmēra. Taupības nolūkos nav ieteicams iegādāties mazu terāriju, plānojot lielāku iegādāties pēc gada vai vairākiem, kad dzīvnieks būs paaudzies. Kā novērojusi Zane, tas visbiežāk nenotiek, dzīvniekam tiekot turētam neatbilstošos apstākļos, savukārt, ja terārijs tomēr tiek mainīts, šādi tiek iztērēts vairāk naudas nekā uzreiz iegādājoties atbilstoša izmēra terāriju.

Sildošās lampas un ultravioletais apgaismojums

Mīts, ka bruņurupuci periodiski var nolikt uz grīdas, lai tas pastaigātos, tāpēc dzīvnieks var dzīvot kaut kurpju kastē, realitātē nedarbojas. Bruņurupuča veselības un labsajūtas uzturēšanai ir nepieciešams arī daudz kas cits. Piemēram, jebkuram sauszemes bruņurupucim ir nepieciešams ne tikai siltums, bet pat karstums. Jo siltāk tam būs, jo labāk darbosies bruņurupuča organisms, kā arī tā metaboliskā sistēma. Savukārt jo vēsāka būs gaisa temperatūra tā mājvietā, jo sliktāk funkcionēs dzīvnieka vielmaiņa, rezultējoties nopietnās veselības problēmās un pat nāvē.

Iekārtojot terāriju, mazuļiem jānodrošina siltumu gan tā apakšā, tur novietojot sildošo paklājiņu, gan augšpusē, aprīkojot terāriju ar sildlampu, ko nakts laikā izslēdz, lai temperatūra nedaudz pazeminātos. Ļoti svarīgas ir arī profesionālas ultravioletās lampas. UVA starojums palīdz sintezēt bruņurupuča organismā kalciju, ko vienlaikus dzīvniekam jādod arī papildus. Ja UVA starojuma nebūs, dzīvnieka organisms kalciju nespēs absorbēt un attiecīgi izmantot. Tā rezultātā bruņurupuči ne tikai deformējas, bet bieži arī neizaug. Jāatceras, ka dabā nemēdz būt mazu bruņurupuču, ja tie ir pieaugušā vecumā. Tā kā bruņurupuča iekšējie orgāni ir piestiprināti tā mugurkaulam, kas savukārt ir piestiprināts bruņai, ja ārējā čaula neaug, dzīvnieka iekšējie orgāni, tiem augot, tiek iespiesti. Tā rezultātā bruņurupucis nobeidzas salīdzinoši ātri un ļoti nepatīkamā nāvē. Lai to novērstu, bruņurupucim ir jādod kalcijs, kā arī divreiz gadā jāatjauno ultravioletās lampas, nomainot to spuldzes pret jaunām.

Pakaišu izvēle un vides iekārtojums

Lai nodrošinātu bruņurupucim nepieciešamo mikroklimatu, terārijam jābūt pietiekoši garam. Tas ļaus izveidot vajadzīgo gaisa temperatūras amplitūdu, kas dzīvniekam nepieciešama, lai tas varētu atvēsināties un sasildīties, kad to vēlas. Vienā terārija pusē, kur novietoti sildoši elementi, temperatūrai vajadzētu būt 32 līdz 36 grādiem, savukārt vēsajā malā, kur sildošo elementu nav, tai ieteicams būt ap 27 grādiem. Ja terārijs būs pārāk mazs, temperatūru amplitūdu nodrošināt nebūs iespējams.

“Ūdens trauku, dekoru un pakaišu izvēle ir atkarīga no cilvēka vēlmēm un rocības. Tomēr terārijā obligāti jāierīko slēptuves un atšķirīgs reljefs. Mājiņas ir vēlams veidot tādas, lai tās atgādinātu ieeju alā. Tie var būt korķa koka tuneļi vai pusapaļas māla mājiņas, kas atgādina dzīvnieku dabisko vidi. Jāatceras arī, ka terārija virsma nedrīkst būt pilnīgi plakana. Ja dzīvniekam nebūs iespēju rāpties un pakāpties, tā pakaļkāju muskuļi laika gaitā atrofēsies,” brīdina Zane. “Tāpat būtisks ir pakaišu veids. Nereti sastopos ar vēl kādu mītu, cilvēkiem uzskatot, ka bruņurupuči dzīvo pludmales smiltīs. Patiesībā gan Vidusāzijas bruņurupuči, gan daudzu citu sauszemes sugu bruņurupuči to dabiskajā vidē mīt stepēs, kur ir mālaina, akmeņaina un kalnaina zeme, reljefa virsma un izkaltuši krūmi. Lai ko līdzīgu izveidotu mājas apstākļos, var izmantot zooveikalos nopērkamo mālu, ko samaisa kopā ar akmeņiem, izveidojot akmeņaināku vai mālaināku zemes gabaliņu. Tāpat var sajaukt kokosa pakaišus ar mulču vai rupjo granti, arī tā izveidojot gana blīvu un cietu zemes pārklājumu, kas ļauj dzīvniekam arī ierakties zemē atšķirībā no māla. Rakšana ir vēl viena iespēja, kā bruņurupuči var sevi termoregulēt. Ja tiem paliek par karstu, tie ierokas zemē vai arī, ja tiem ir par vēsu, pierokas tuvāk sildošajam paklājam, lai varētu pasildīties. Dabā bruņurupuči veido alas, tāpēc ierakšanās ir dabīgs instinkts un pakaišu kārtai ir vēlams būt gana biezai, lai pārsegtu dzīvnieka bruņas. Kā pakaišus nevajadzētu izmantot smiltis, jo tās ātri uzkarst, kā arī bruņurupucim ir neērti pa tām staigāt. Tāpat dzīvnieks tās var saēsties, un, tā kā bruņurupuču gremošanas trakts ir novietots horizontāli, ja tie apēdīs, piemēram, salātlapas, kas aplipušas ar mazajiem, smagajiem akmentiņiem, tie paliks zarnās, nosverot tās uz leju un neļaujot dzīvniekam tos izvadīt.”

Pārtika

Sauszemes bruņurupuči ir absolūti veģetārieši, tāpēc tiem nepieciešama zaļbarība. Piemēram, jau minētie Vidusāzijas bruņurupuči ēd to, kas aug stepēs – šķiedrvielām bagātas dažādas zaļās lapas, taču to uzturā pamatā nav augļu. Ēdienkarti jāveido no dažādus lapu zaļumiem un dārzeņiem. Bruņurupuču uzturu katru dienu ieteicams dažādot, dodot tiem vismaz trīs līdz piecus barības avotus, lai dienu pēc dienas nebūtu jāēd viens un tas pats. Bruņurupučiem var dot kabačus, zaļās pupiņas, brokoļus, ķirbjus. No augļiem ir jāizvairās, jo tie izraisa caureju. Baktērija, kas dabīgi ir bruņurupuča kuņģī, ir paredzēta zaļbarības sašķelšanai, savukārt augļu sagremošanai ir nepieciešama cita baktērija. Kamēr kuņģī tiks izstrādātas vajadzīgās baktērijas, lai tas sagremotu augļus, bruņurupucis var būt jau atūdeņojies no caurejas. Vasaras sezonā bruņurupučiem var dot arbūzu, lai dzīvnieks uzņemtu papildus šķidrumu. Retu reizi var dot arī mango, bet ieteicams vērot, kā dzīvnieka gremošanas trakts to panes.

“Vasaras sezonā var ārpus pilsētas salasīt pieneņu lapas, to ziedus, āboliņu, ceļmallapas, gārsas, nātres, un dadžus. Vairums Latvijas pļavās augošo zāļu ir drošas bruņurupuča veselībai. Jāatceras, ka jebkurai tam piedāvātajai barībai jābūt bagātai ar šķiedrvielām. Terārijā var likt arī kvalitatīvu sienu. Ja dzīvniekam būs nepieciešamas papildu šķiedrvielas, tas varēs to pagrauzt. Ieteicams izvairīties no zaļumiem un dārzeņiem, kas satur daudz ūdens, piemēram, lapu salātiem, aisberga salātiem, gurķiem, jo ar tiem bruņurupucis neuzņems faktiski nekādas barības vielas. Visvairāk uzturvielu, vitamīnu un minerālvielu būs dārzeņos, kas ir spilgtās krāsās,” tā Zane.

Papildus visam bruņurupučiem obligāti jādod arī kalcijs, ideālā gadījumā ar tam pievienotu D3 vitamīnu, jo vairums UVA lampu, kas ir pieejamas pārdošanā, nav tik profesionālas, lai spētu bruņurupuča organismu nodrošināt ar šo vitamīnu pietiekamā daudzumā. “Cilvēki bieži vien uzskata, ka, ja terārijā caur logu iespīd saule, dzīvnieka organisms tiek apgādāts ar D vitamīnu tam vajadzīgajā daudzumā. Tā nav patiesība, jo UVA starojums netiek cauri stiklam, tāpēc arī UVA lampām vienmēr ir jābūt ieliktām iekšā terārijā. Turklāt tās ir vajadzīgas arī vasarā un pat tad, ja terārijā iespīd saule. Ziemas sezonā līdztekus kalcijam un vitamīnam D3 bruņurupucim var dot arī multivitamīnus, jo veikalos nopērkamie salāti un dārzeņi nesezonā nav tik bagāti ar vitamīniem kā pienenes, ceļmallapas un āboliņš, kas vasarā izauguši saulē,” iesaka Zane.

Rūpes par veselību

Vairāk nekā puse sauszemes bruņurupuču, kas Latvijā tiek turēti, ir ar veselības problēmām. Biežākā problēma ir bruņas deformācijas nepareiza uztura un nepietiekama kalcija daudzuma dēļ, ko izraisa arī neatbilstoši dzīvnieka turēšanas apstākļi. Vienkāršākais veids, kā uzturēt dzīvnieka veselību, ir nodrošināt to ar pareizu uzturu, kā arī aprīkot terāriju ar kvalitatīvām ultravioletā starojuma lampām, kas regulāri tiek atjaunotas. Tās vienmēr jāatceras nomainīt divreiz gadā, jo pat, ja spuldzīte deg, tas nenozīmē, ka lampa pilnvērtīgi darbojas un tajā notiek vajadzīgie ķīmiskie procesi.

Tāpat bruņurupučiem bieži vien tiek novēroti pārauguši nagi un knābji, kas rodas tāpēc, ka terārija vide ir pārāk mīksta. Bruņurupučus ieteicams barot vai nu no keramiskām bļodām vai akmens plāksnes, lai tie ēdot nodeldētu knābi. Profilaktiski knābi reizi gadā var apvīlēt vai apkniebt, ko var izdarīt arī veterinārajā klīnikā, ja pašam saimniekam tas nav pa spēkam. Savukārt bruņurupuča nagi pāraug tāpēc, ka ir nepareizi izvēlēti pakaiši, terārijā nav pietiekami raupjas virsmas un dzīvniekam nav, kur rāpties un ierakties. Ja nagi izaug par gariem, tos arī ieteicams regulāri apgriezt.

“Ja tiek nodrošināti pareizi dzīves apstākļi, bruņurupučiem nav veselības problēmu. Cilvēki bieži neievēro, ka bruņurupucim ir caureja, kas radusies no nepareiza uztura un var ierosināt organisma atūdeņošanos. Tāpat jāatceras, ka sauszemes bruņurupuči nedzer no ūdens trauciņa, bet uzņem ūdeni un organismam vajadzīgo mitrumu no ēdiena, kā arī apkārtējās vides. Šim nolūkam reizi nedēļā bruņurupucim ir jānodrošina sekla, silta ūdens vanniņa. Ja terārijs ir sauss un karsts, bruņurupučiem mēdz arī aizsprostoties anālā atvere, tāpēc regulāra peldināšana reizi nedēļā nodrošinās arī iespēju nokārtot dabiskās vajadzības. Bruņurupuci ieteicams turēt vanniņā tik ilgi, līdz tas nokārtojas,” rekomendē Zane.

Dzīves ilgums un ieteikumi kopšanai

Vidusāzijas bruņurupuči vidēji dzīvo četrdesmit līdz sešdesmit gadus. Pieaugušu vecumu tie sasniedz desmit gados. Tāpēc, izvēloties par mājdzīvnieku bruņurupuci, jāņem vērā, ka tās būs attiecības uz mūžu. Ja bruņurupucis tiks turēts kurpju kastē pie radiatora, tas nenodzīvos ilgāk par divdesmit gadiem, mirstot mokošā nāvē,” brīdina Zane.  “Bruņurupuči arī ir ļoti lēnīgi, tāpēc visas izmaiņas uztver ļoti pakāpeniski. Tiem nepatīk, ja, piemēram, krasi tiek mainīts terārija iekārtojums. Lai neradītu dzīvniekam stresu, tam jāļauj lēni pierast pie viena elementa, pirms ieviest nākamo. Protams, bruņurupučus var izlaist pastaigāties pa istabu vai ārā pļavā, ja ir iespējams, bet to nevajadzētu darīt dienas vidū, kad saule ir viskarstākā. Arī bruņurupucis var iegūt saules dūrienu, tāpēc, lai sevi paglābtu, tas uzreiz muks ēnā noslēpties. Dabā tie dodas ārpus alām dienas pirmajā pusē un pievakarē, kad vairs nav tiešo saules staru, bet joprojām ir silti. Jāpiebilst, ka, arī nolikts istabas vidū, bruņurupucis centīsies ātrāk noslēpties. Šāda uzvedība ir normāla, jo dzīvnieks izjūt bailes. Bruņurupučus nevajag lieki satraukt, bet pie visa pieradināt pamazām,” aicina Zane.

Došanās ziemas miegā – bromācija

Nebrīvē turētiem bruņurupučiem došanās ziemas miegā nav nepieciešama. Parasti mājas apstākļos to darīs tikai tie bruņurupuči, kam nav pareizi turēšanas apstākļi, ja, piemēram, UVA lampas nav gana stipras vai ir nepietiekams siltums. “Ja dzīvnieks aizies bromācijā ar nepietiekamu svaru, tas var no tās nepamosties, jo izlietos visas barības rezerves un miegā nomirs. Tāpēc, ja nopirksim mazu bruņurupucīti un ļausim tam doties gulēt ziemas miegu, tas aizies bojā. Vispirms dzīvniekam jārada pietiekamas barības rezerves, jānodrošina pareizie dzīves apstākļi, jāmonitorē, kāda ir ķermeņa temperatūra un svars, tomēr parastu mājdzīvnieku – bruņurupuci ziemas miegā nav vajadzības laist,” brīdina Zane.

ŪDENS BRUŅURUPUČI 

Aprīkojums

Lai gan paši ūdens bruņurupuči ir lētāki, jo maksā aptuveni 50 – 60 eiro, to uzturēšanas izmaksas ir tikpat lielas kā sauszemes bruņurupučiem, jo nepieciešams liels akvārijs ar filtrācijas sistēmu un apsildīšanu, kā arī pārējo aprīkojumu. Pieaugušam ūdens bruņurupucim, kam ir aptuveni divdesmit centimetru liela bruņa, vajadzīgs vidēji divsimt litrus liels akvārijs vai baseins. Tam nepieciešams arī ārējais filtrs, sildītājs, ultravioletā un sildošā lampa. Akvārija izmaksas ir apmēram 300 eiro, savukārt lampas un siltuma elementi maksās ap septiņdesmit pieci līdz simts eiro. Tāpat ūdens bruņurupučiem ir nepieciešama plaša tilpne, kas aprīkota ar dažādiem mākslīgajiem un dzīvajiem augiem, kā arī slēptuvēm. Ir svarīgi, lai akvārijam vai baseinam ir ļoti spēcīgs ārējais filtrs, jo iekšējais filtrs tā pilnvērtīgai attīrīšanai būs par vāju – ūdens bruņurupuči ir gaļēdāji, tāpēc tie nokārtojas daudz vairāk nekā zālēdāji. Ja ūdens ir netīrs, arī dzīvnieka bruņa kļūst netīra un tai cauri netiek tam tik vajadzīgais ultravioletais starojums.

“Ūdens temperatūrai akvārijā jābūt ap 25 grādiem, tāpēc nepieciešams tā sildītājs. Tā kā ūdens bruņurupuči labprāt izkāpj uz sauszemes, lai pasauļotos, tiem arī ir vajadzīgas ultravioletās lampas, kas jāmaina reizi sešos mēnešos, un arī sildošā lampa. Tiem jānodrošina iespēju izkāpt no ūdens pilnībā un izžāvēt savu bruņu. Dzīvniekam visu laiku atrodoties mitrumā vai neesot iespējai pilnībā izžāvēt bruņu, tā var kļūt mīksta. Ja bruņurupucim papildus tam arī nepietiek kalcija, iznākums var būt letāls, jo bruņa var tikt saspiesta, tiekot traumētiem arī iekšējiem orgāniem un kauliem, kas kalcija trūkuma dēļ arī ir trausli. Tāpat populāra ir arī bruņu puve, ko izraisa pārmērīga tās izmirkšana. Tā rezultātā bruņā savairojas baktērija, kas izēd tajā caurumus. Ja tam laikus nepievērš uzmanību, tie kļūst arvien lielāki, līdz izēdas cauri bruņai,” stāsta Zane.

Pārtika

Ūdens bruņurupuču ēdienkarte sastāv gan no zaļbarības, gan proteīniem. Visērtāk ir dot tiem jau gatavu ūdens bruņurupučiem paredzētu sauso barību granulu veidā, kas satur visas vajadzīgās uzturvielas un vitamīnus, kā arī minerālvielas un šķiedrvielas. Papildus ir labi laiku pa laikam dzīvniekam iedot arī salātus, kā arī olbaltumvielu avotus – gaļu vai saldētas garneles, tomēr ar zivju izcelsmes produktiem ieteicams nepārcensties, jo tajos ir ļoti daudz fosfātu, kas organismā šķeļ kalciju.

“Bieži vien ūdens bruņurupuči tiek baroti ar kaltētiem kalmāriem, bet jāatceras, ka tas ir kārums, nevis pamatbarība, jo nesatur ne pietiekami daudz minerālvielu, ne uzturvielu. Nereti cilvēki saka, dzīvnieks ir izvēlīgs, bet, ja bruņurupucis neēd granulas, tas vienkārši nav pietiekami izsalcis. Neviens dzīvnieks nenomirs badā, ja blakus ir ēdiens, un tieši no cilvēka atkarīgs, ko bruņurupucis ēd,” atgādina Zane.

Tāpat kā sauszemes bruņurupučiem, arī ūdens bruņurupučiem bieži vien nepietiekama kalcija daudzuma dēļ tiek novērota deformācija un nespēja izaugt pareizā formā un izmērā, savukārt to dzīves ilgums ir divdesmit līdz trīsdesmit gadu.

Akvārijā var turēt kopā vairākus bruņurupučus, jo tie sadzīvo labi, it sevišķi Ķīnas bruņurupuči. Tiesa, daži dzīvnieki ar kādu sugas brāli vai māsu nesatiks vienmēr, tāpēc ir svarīga plaša teritorija, kā arī bruņurupučus nav ieteicams turēt kopā ar zivīm. Ja tas tomēr tiek darīts, akvārijam jābūt vismaz 250 litrus ietilpīgam.

“Ūdens bruņurupučiem ūdens daudzums akvārijā nemēdz būt par dziļu, tikai par seklu, tāpēc seklākais pieļaujamais ūdens daudzums ir tik liels, cik garums no dzīvnieka galvas līdz astei. Ūdens bruņurupuči nevar noslīkt, jo ir dzimuši, lai peldētu. Bet, ja ūdens būs pārāk sekls, var notikt nelaimes gadījums. Lecot no sauszemes ūdenī, dzīvnieks var apkrist uz muguras un, ja ūdens būs par seklu, tas nespēs tikt atpakaļ un var noslīkt. Tāpat pārāk mazs ūdens daudzums akvārijā var radīt savainojumus bruņas apakšā un kājās. Ja šajos mikroievainojumos izveidojas bakteriāla infekcija, tā neārstēta var radīt būtiskas veselības problēmas,” tā Zane.

Interesants fakts!

Gan sauszemes, gan ūdens bruņurupuču mātītes var radīt olas pat bez tēviņu klātbūtnes. Dažas to dara sezonāli, citas – pāris reizes dzīvē, kas ir normāls process. Šādas olas ir sterilas un tukšas, tās var mest ārā, lai olas nebojātos.