Vidējais šnaucers (Mittelschnauzer)

Šķirnes raksturojums

Mitelšnaucers ir vidēji liels, spēcīgs un robusts suns ar biezām ūsām, uzacīm un bārdu. Galva ir tainstūrveida formas, gara, ar izteiktu purna daļu. Deguns ir melns, acis- tumši brūnas un ovālas. Zobiem jāsakļaujas šķērveida sakodienā. Kājas ir tievas, ķepas apaļas, ar saliektiem pirkstiem. Aste parasti tiek nogriezta aiz ceturtā astes skriemeļa, ausis var griezt vai atstāt dabīgā izskatā. Priekškājām jābūt ļoti taisnām no jebkura skatu punkta, turpretī pakaļkājām un gūžām jābūt apaļām un muskuļotām. Liekos pirkstiņus no ķepām obligāti jāatdala. Muguras līnija mēreni ieliecas no skausta virzienā uz muguru. Sunim ir cieta un raupja ārējā apmatojuma kārta un mīksta, pieguļoša pavilna. Krāsa ir pilnīgi melna vai „sāls ar pipariem”.

Temperaments

Šnaucers ir bezbailīgas dabas ar labām aizsarga dotībām. Tas ir kustīgs un modrs, un līdzīgi kā terjeri ļoti pieķeras cilvēkiem, ir mīloši un dedzīgi. Gudrība, inteliģence, rotaļīgums un neatlaidība ir īpašības, kas šnauceru padara par lielisku kompanjonu un ceļabiedru. Tie ātri apgūst uzdevumus, taču reizēm ir stūrgalvīgi un slinki, tādēļ tiem nepieciešama stingra un neatlaidīga apmācība. Šnauceri var būt izteikti dominanti un agresīvi aizsargājot māju, īpašumu, objektus un cilvēkus no citiem cilvēkiem, tādēļ tie jāapmāca jau no agras bērnības un jānovērš pārāk izteiktais aizsardzības instinkts. Šiem enerģiskajiem suņiem nepieciešams enerģisks un dominants saimnieks, kurš varētu nekļūdīgi parādīt sunim kurš ir boss mājās. Šķirne nav piemērota dzīvei ar bērniem.

Augstums (skaustā): suņi- 46-51 cm, kuces- 43-48 cm. Ideāli būtu, ja ķermeņa augstums būtu vienlīdzīgs garumam, kas radītu kvadrātveida iespaidu.

Svars: suņi- 14-20 kg, kuces- 14-18 kg

Veselības problēmas: ļoti veselīga šķirne.

Turēšanas apstākļi: vidējais šnaucers ir ļoti piemērots dzīvei dzīvoklī, iekštelpās tas ir aktīvs un var iztikt ar regulārām pastaigām un izskraidīšanos brīvā dabā.

Treniņi: šie enerģiskie suņi trenēsies un skraidīs tik ilgi, cik tiem atļaus, tie ir sajūsmā par rotaļām brīvā dabā, tādēļ tiem jānodrošina vismaz 2 reizes dienā aktīvas, garas un aizraujošas pastaigas. Kucēnu fiziskās aktivitātes vajadzētu nedaudz ierobežot, jo tiem ir augošs organisms, kas vēl  formējās.

Dzīves ilgums: 15 un vairāk gadu.

Kopšana

Cietais un sarainais apmatojums ir viegli kopjams, taču uzmanība jāpievērš pavilnai, kas mēdz savelties un neķemmējot to, tā kļūs nespodra. Būtu vēlams regulāri kažoku izsukāt, atbrīvojot to no mirušajiem matiem. Izgrieziet savēlušos matu kamolus, izķemmējiet suni pa spalvai un tad pret spalvas augšanas virzienu, lai paceltu apmatojumu. Divas reizes gadā(pavasarī un rudenī) viss apmatojums jāapgriež vienādā garumā, to var iemācīties darīt pats saimnieks. Ap acīm un ausīm mati jāapgriež un pēc katras ēdienreizes jānoslauka bārda. Apmatojums praktiski nemaz neizkrīt un tam nepiemīt raksturīgs suņa smaka.

Šķirnes vēsture

Vidējais šnaucers iespējams ir pati vecākā no trijām šnauceru šķirnēm. Nosaukums cēlies no vācu valodas vārda „schnauze”- latv.val. ”purns”. Šķirne izmantota kā kariešu pavadoņi un ziņneši 1.pasaules karā un kā grauzēju iznīcinātāji daudzās fermās un staļļos. Tie savulaik pieskatīja bērnus un pat ieguvuši nosaukumu- bērnu pieskatītāji- ”kinderwatcher”. Veiksmīgi apmācāmi kā ganāmpulka gani un mednieki. Šķirne redzama daudzu ievērojamu mākslinieku gleznās, kā piemēram, Rembranta un Durē, kuram pašam šāds suns piederējis. Mūsdienās šnaucers ir labs sargsuns un miesassargs, taču galvenokārt jau mīlošs, lojāls, dedzīgs un rotaļīgs kompanjons. Šnaucers ir piemērots darbam medībās, apsardzē, militārajā dienestā, adžilitī un paklausības treniņos, kā arī pat izpildot trikus.

Materiāla tapšanā izmantoti interneta resursi: www.dogbreedinfo.com