Velsas terjers (Welsh Terrier)

Šķirnes raksturojums

Velsas terjers līdzinās miniatūram erdelterjeram- ir kompakts un raupjas miesasbūves suns, ar sprogainu apmatojumu. Galva ir plakana, tainstūra formas, ar biezām uzacīm, bārdu un ūsām. Purns ir kvadrātveida un nekad nebeidzas smaili, tas ir pamatīgāks un dziļāks kā foksterjeram. V formas ausis ir noliekušās uz priekšu. Degungals ir melns un mandeļveida acis ir tumšas un mazas. Zobiem jāsakļaujas šķērveida vai pakāpeniskajā sakodienā (priekšroka tiek dota šķērveida sakodienam). Ķepas ir mazas un apaļas, atgādina kaķa pēdiņas. Obligāti jāapgriež „liekie pirkstiņi” gan uz priekškājām, gan uz pakaļkājām. Mugura veido taisnu līniju. Cietais, sprogainas apmatojums pieļaujams tikai brūnā ar melnu un sirmā krāsojumā. Visi kucēni metienā no sākuma piedzimst melni, tad, pakāpeniski pieaugot, sākot no kājām iekrāsojas brūnais krāsojums, atstājot suni „melnā žaketē”. Aste tiek apgriezta un vienmēr tiek turēta sprigani izslieta gaisā.

Temperaments

Velsas terjers ir modrs, dzīvespriecīgs, aktīvs un sirsnīgs suns, kas izstaro mīlestību un inteliģenci. Tā kā tas ir mīlošs, lojāls un izturīgs suns, tas labi saprotas ar bērniem un izturēs pat mazu bērnu pāridarījumus. Laimīgi, enerģiski un dedzīgi šie suņi ļoti piemēroti būtu jaunai un aktīvai ģimenei, kas labprāt piedalītos spēlēs un aizrautīgās rotaļās ar velsas terjeru. Tie ir samērā drosmīgi suņi, taču var nobīties un kļūt bikli, ja tos pārsteidz nesagatavotus un nobiedē, tādēļ socializējiet savu suni jau agrā jaunībā, lai novērstu šo netikumu. Daži suņi nesaprotas ar citiem dzīvniekiem, bet daži pēc dabas ir ļoti ķildīgi. Salīdzinājumā ar citiem terjeriem, velsas terjers ir nedaudz mierīgāks, tam patīk rakties smiltīs un peldēties. Iespējams, ka radīsies nelielas grūtības apmācīt velsas terjeru nokārtoties ārpus telpām, īpaši kuces. Viņi ļoti ātri saprot, ko saimnieks no viņa grib, taču ir pietiekami viltīgi, lai izmēģinātu pārbaudīt jūsu pacietību un pārliecību par nodomu. Dzīvojot kopā ar suni esiet uzstājīgs un nemainiet savus lēmumus, arī apmācot velsas terjeru, neatkāpieties no prasībām, esiet nelokāms.

Augstums (skaustā): maksimālais pieļaujamais - 39 cm
Svars: 9-9,5 kg

Veselības problēmas: dažas šķirnes līnijas ir predisponētas uz acu un ādas slimībām.

Treniņi: Velsas terjers ir nenogurdināms, viņš vienmēr ir gatavs spēlēties, dzenāties pakaļ bumbiņai vai lēkāt atbrīvots no saites kaut kur parkā vai pļavā. No otras puses skatoties, ja jūs neesat gatavs pavadīt tik daudz laika ar savu suni, viņš to uztvers mierīgi un bez lieka satraukuma. Velsas terjers ļoti mīl dzenāt dažādus priekšmetus un dzīvniekus, tādēļ nelaidiet viņu no saites nenorobežotā teritorijā, ja vien suns nav perfekti apmācīts.

Dzīves ilgums: 10-12 gadi

Kopšana: Velsas terjera kažoku nepieciešams trimmēt vienu, divas vai pat vairākas reizes gadā atkarībā no apmatojuma stāvokļa. Karu nedēļu suni vajag kārtīgi izķemmēt un izsukāt vismaz vairākas reizes. Suņiem, kas piedalās izstādēs apmatojuma kopšana būs vēl rūpīgāka un darbietilpīgāka. Tiem raksturīgo izskatu piešķir nedaudz garākie mati, ko atstāj uz vēdera, purna un kājām. Šķirnei praktiski neizkrīt apmatojums.

Šķirnes vēsture

Velsas terjers tika radīts Velsā ,lai alās medītu ūdrus, lapsas un āpšus, kā arī medītu grupās kopā ar fokshaundiem. Iespējams, ka šķirne veidojusies kā atvase no Britu Brūni melnā terjera (British Black & Tan terrier). Kādu laiku šķirne eksistēja ar nosaukumu- vecais sarkanmelnais asspalvainais terjers (old Reddish-Black Terrier). Pirmo reizi izstādē šķirne parādījās 1884.gadā Anglijā un uz ASV aizvesta 1888.gadā. Mūsdienās velšterjers ir ģimenes kompanjons, kurā vēl ir saglabājies mednieka instinkts, tādēļ tas ir lielisks medību pēddzinis, sargsuns, azartiski izpilda dažādus trikus un nodarbojas ar adžilitī.

Materiāla tapšanā izmantoti interneta resursi: www.dogbreedinfo.com