Skotu seters (Gordon Setter)

Šķirnes raksturojums

Skotu seters no angļu un īru seteriem atšķiras ar to, ka sunim piemīt robustākas ķermeņa kontūras, masīvāka galva, pilnīgākas lūpas un divkrāsu, melnbrūnais apmatojuma krāsojums. Tas ir slaids un augsts suns, ar brīnišķīgu viļņainu un zīdainu kažoku. Galvas forma ir ķīļveida, gara un masīva, ar labi izteiktu purna daļu un degunu ar platām nāsīm. Purna daļai jābūt kvadrātveida, un tā garumam no pieres līdz deguna galam jābūt vienādam ar pieres daļu no purna sākuma līdz pakauša kaulam. Zobiem jāsakļaujas pakāpeniskajā vai šķērveida sakodienā, taču priekšroka tiek dota šķērveida sakodienam. Garās, nedaudz smailās ausis smagnēji nokarājas galvas abās pusēs. Ovālās acis ir tumši brūnas. Muguras līnija sākot no skausta veido nelielu slīpumu uz leju. Dziļās krūtis sniedzās līdz elkoņu iekšpusei, taču nedrīkst būt arī pārāk platas. Aste ir labi apmatota, pie astes saknes tā ir ļoti plata, taču uz galu kļūst smailāka. Priekškājas ir labi attīstītas un taisnas. Ķepas ir apaļas, biezi apmatotas un atgādina kaķa ķepas, pirksti- arkveidīgi uzliekti. „Liekie pirkstiņi” no ķepām būtu jāatdala. Mīkstais spīdīgais apmatojums var būt taisns vai nedaudz viļņots, ar bagātīgiem matiem uz kājām, muguras, ausīm un astes. Astes apmatojumam jāveido trīsstūrveida forma līdz ar astes gala smailumu. Krāsai vienmēr jābūt melnai ar labi izteiktām brūnām iezīmēm, to lokalizācija ir ļoti svarīga un ir stingri atrunāta šķirnes standartā.

Temperaments

Skotu seters atšķiras no citām šķirnēm ar savu paklausību un lojalitāti. Tas ir padevīgs, pieklājīgs, maigs un jūtīgs suns. Tā ir pateicīga kompanjona šķirne, jo lieliski saprotas ar bērniem. Inteliģents un vienmēr gatavs darboties, tas ir labs mednieks, kas nekļūdīgi orientējas pēc savas ožas. Drosmīgs, dzīvespriecīgs un mīlošs, šim sunim jānodrošina liela fiziskā aktivitāte vai arī tas kļūs hiperaktīvs. Ļoti lojāls pret savu ģimeni, bet pret svešiniekiem skotu seters izturas ļoti rezervēti. Mēdz būt greizsirdīgs pret citiem dzīvniekim, taču pārsvarā ar tiem sadzīvo ļoti labi. Šķirnei ir tendence klejot, tādēļ būtu vēlams to atlaist no saites tikai ierobežotā teritorijā. Kucēni dažkārt var likties nekoordinēti. Medību līnijas suņi parasti ir mazāki un vieglāki kā izstāžu suņi, taču abi veidi ir vienlīdz labi ģimenes kompanjoni. Šiem suņiem ir patstāvīga un neatkarīga domāšana, tādēļ apmāciet to jau kopš agra kucēnu vecuma, lai izvairītos no sliktu ieradumu rašanās. Suņus nav grūti apmācīt, ja ņemsiet vērā to, ka tie dažkārt mēdz būt visai spītīgi. Skotu seteram vajadzīgs stingrs un mīlošs saimnieks, kas suni pieradinās pie dažādām situācijām (cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām), lai jaunais kucēns izaugtu par stabilu un mierīgu suni. Ja gordonseters kucēnu vecumā tiks iepazīstināts ar kaķi, tie sadzīvos ļoti labi. Pret svešiniekiem suns ieņems nogaidošu pozīciju.

Augstums (skaustā): Suņi-61-69 cm, Kuces- 58-66 cm
Svars: Suņi- 25-36 kg, Kuces- 20-32 kg

Veselības problēmas: skotu seteri ir predisponēti saslimšanai ar gūžu displāziju un acu slimībām, tādām kā katarakta un progresējošā tīklenes atrofija. Šie suņi jāpasargā no kuņģa sagriešanās, tādēļ vēlams tos barot 2-3 reizes dienā ar mazām porcijām.

Turēšanas apstākļi: šķirne nav piemērota dzīvei dzīvoklī. Tas ir relatīvi mierīgs iekštelpās(ja būs saņēmis pietiekošu fizisko slodzi ārpus mājas, iekštelpās suns būs mierīgs) un sunim vajadzīgs liels, plašs pagalms, kur tas varētu brīvi skraidīt. Šķirnei piemīt tendence klaiņot, tādēļ ļoti svarīgi ir suni vienmēr uzmanīt.

Treniņi: visiem seteriem nepieciešama liela fiziska slodze un aktivitātes visas dienas garumā, vēlams labi norobežotā vietā un atlaistam no pavadas. Ja suņi katru dienu netiks nodarbināti tie kļūs nemierīgi un grūti valdāmi.

Dzīves ilgums: 10-12 gadi

Kopšana: lai saglabātu suņa spīdīgo, mīksto un biezo apmatojumu lieliskā kondīcijā, suni vajag izķemmēt un izsukāt ar matu birsti katru dienu. Nepieļaujiet spalvu kamolu un pinku rašanos, un ķemmējiet to biežāk laikā, kad suns maina apmatojumu. Mazgājiet tikai tad, kad nepieciešams. Regulāri apgriežat apmatojumu uz suņa ķepām starp kāju pirkstiņiem un sekojiet līdzi nagu garumam.

Šķirnes vēsture

Skotu seters tika radīts aptuveni 1600.gadā Skotijā, taču šķirni populāru padarīja Skotijas hercogs Aleksandrs Ceturtais 1700.gadā. Sunim piemīt lieliska oža, kas padara to par neaizstājamu palīgu putnu medībās, tas norāda vietu, no kuras putns pacelsies un pēc tam ātri uzmeklē jau nokritušo putnu. Salīdzinājumā ar citiem putnu suņiem, skotu seters ir mazliet lēnāks medībās, taču tam piemīt liela izturība arī sliktos laika apstākļos un tas vienlīdz labi strādā gan uz zemes, gan ūdens. Tā ir viena no apzinīgākajām un inteliģentākajām suņu šķirnēm. Skotu seters ir metodisks, uzticams mednieks, lielisks sabiedrotais medniekiem, kas medī vieni. Neskatoties uz suņa lieliskajām mednieka īpašībām, tas ir labi adaptējies arī kā ģimenes mīlulis un sargsuns.

Skotu setera talanti ir medījuma uzmeklēšana, norādīšana uz to („pointing”), pēdu dzīšana un darbs apsardzē.

Materiāla tapšanā izmantoti interneta resursi: www.dogbreedinfo.com, www.dogbiz.com