Šķirnes apraksts

Neapoles mastifs ir nopietns, spēcīgs un izskatīgs suns. Tam ir muskuļots, taisnstūrveida ķermenis, milzīga galva ar krokotu ādu. Sejas krokas turpinās arī uz kakla, līdz pat krūtīm formējot iespaidīgu apkakli. Piere ir plakana, deguns - liels. Sakodiens ir šķērveida vai pakāpeniskais (level-bite). Saskaņā ar tradīcijām, no laikiem, kad suns piedalījās cīņās, tam īsi apgriež ausis un resno asti saīsina atstājot tikai 1/3. Mūsdienās ausis var atstāt arī dabīgā lielumā. Īsais raupjais apmatojums ir ciets un pieguļošs. Populārākās apmatojuma krāsas ir zila un melna, šokolādes krāsas suņi ir liels retums. Neapolieši var būt vienkrāsaini vai raibi. Tumši raibajiem suņiem ir vieglāk paslēpties nakts ēnā, lai gaidītu pēkšņu iebrucēju. Baltas krāsas iezīmes drīkst būt tikai uz krūtīm vai ķepu pirkstiem, pilnīgi nepieļaujama baltā krāsa ir uz purna. Kucēni piedzimst ar zilām acīm, sunim pieaugot tās kļūst tumšas un pielāgojas kažoka krāsai. Liekie pirkstiņi ir jāatdala. Sunim ir atbrīvota, kaķveida gaita.

Temperaments

Neskatoties uz baiso un pat draudīgo izskatu, Neapoles mastifs ir nosvērts un mierīgs suns. Tas tika radīts, lai vajadzības gadījumā izskatītos bīstams un ļauns, bet ar savu ģimeni un draugiem būtu mīlošs un sirsnīgs. Izteikti aizsargājošs un bezbailīgs, augsti inteliģents un savā ziņā pat padevīgs. Tam nav vajadzīga atkārtota apmācība, jo neapolieši ļoti vēlas izdabāt savam saimniekam. Suņi nekad nerej bez vajadzības un ja netiek izprovocēti- ir mierīgi, klusi un nopietni. Šķirne var būt aizdomīga pret svešiniekiem, tēviņi ir dominantāki par kucēm. Kuces kļūst par labākiem ģimenes kompanjoniem, jo labāk pakļaujas savam saimniekam un saprotas ar bērniem. Suņi arī labi saprotas ar bērniem, ja netiek ķircināti. Tēviņi nesadzīvo ar citiem suņu tēviņiem, taču lieliski saprotas ar citiem mājdzīvniekiem, ja tiek audzināts kopā ar tiem. Šī nav šķirne priekš iesācējiem, neapoliešiem nepieciešams stingrs un dominants saimnieks, kurš savu dominanci var uzsvērt jau no suņa agrīna vecuma. Bērniem ģimenē jāiemāca respektēt suns. Socializācija jāsāk pēc iespējas agrāk, lai novērstu iespējamo pārāk izteikto aizsardzības instinktu, kurš šai šķirnei ir ļoti izteikts. Papildus suns jāapmāca vispārējai paklausībai, jāievēro, ka tam nepatīk ja atkārto komandas vairākas reizes. Šī nav šķirne priekš iesācējiem, taču būtu pārspīlēti teikts, ka suns ir sarežģītas dabas. Mierīgam saimniekam ar izteiktām vadītāja īpašībām, šis būtu ļoti piemērots mājdzīvnieks un lielisks ģimenes loceklis. Ņemot vērā šķirnes izcelsmes vēsturi un pielietojumu cīņās, neapolieši ir praktiski nejūtīgi pret sāpēm. Tēviņi skaļi krāc, krākšana ir stiprāka karstā laikā vai pēc ūdens dzeršanas. Ja suni iegādājieties izstāžu karjerai, pārliecinieties, ka iegādājieties viņu no stabila temperamenta vecākiem, lai jaunais mīlulis būtu ar mieru, ka to aizskar sveši cilvēki.

Augstums (skaustā): suņi- 65-75 cm, kuces- 60-70 cm
Svars: virs 74 kg (lielākie Neapoles mastifi var sasniegt pat 90 kg).

Veselības problēmas

Predisponēts saslimšanai ar gūžas dislāziju un panosteītu („sāpīgie kauli”) – slimība, kas parādās 4-18 mēnešu vecumā un pazūd pati no sevis. Bieži sastopama saslimšana ar „ķiršaci”- acs gļotāda izvirzās uz āru, kļūst sarkana un iekaist, to parasti novērš ar nelielu ķirurģisku operāciju.

Turēšanas apstākļi

Neapolieši var dzīvot dzīvoklī, ja tiem tiek nodrošināta pietiekama fiziskā slodze. Iekštelpās tie ir mazaktīvi, un tiem pietiks ar nelielu dārzu, kur izstaigāties. Siltināta būda ar pamatīgi mīkstu guļvietu pasargās suni arī ziemas apstākļos. Milzīgajiem suņiem nepieciešams mīksts pamats uz kura gulēt, lai izvairītos no izgulējumu rašanās, vasarās vienmēr jānodrošina svaigs ūdens.

Treniņi

Kucēnu vecumā neļaujiet savam neapolietim skriet un spēlēties pārāk daudz, limitējiet fiziskās slodzes laiku un intensitāti. Izvairieties no rupjām un fiziskām spēlēm, lai suņa organisms varētu visu enerģiju novērst uz pareizu muskuļu un kaulu veidošanos. Pieaugušam sunim vajadzīga liela fiziskā slodze, un garas pastaigas vismaz 2 reizes dienā.

Dzīves ilgums: īss, līdz 10 gadiem

Kopšana: šo gigantisko, īsspalvaino šķirni ir ļoti viegli kopt, katru dienu iztīriet apmatojumu no mirušajiem matiem ar gumijas birsti.

Šķirnes vēsture

Visi Eiropas mastifi cēlušies no to agrīnajiem senčiem- Tibetas mastifiem, vissenākās suņu šķirnes pasaulē. Pirmos Āzijas mastifus uz Grieķiju no Indijas iespējams atveda Aleksandrs Lielais 300 g.m.ē. Grieķi iepazīstināja romāņus ar šo šķirni, kas entuziastiski pieņēma tos un izmantoja kā cirka māksliniekus. Nosaukums ”mastifs” cēlies no latīņu valodas „massivus”- latv.val.masīvs. Cita teorija ir angļu zinātniekiem. Viņi uzskata, ka mastifus Anglijā 500 g.m.ē. ieveda feniķieši un šķirne tālāk izplatījās visā Eiropā. Jebkurā gadījumā tiek uzskatīts, ka Neapoles mastifs ir Romāņu Molosa tiešais pēctecis. Kamēr šķirne izmira visā Eiropā, par spīti laika apstākļiem un karam tā turpināja attīstīties Campania pilsētā, Itālijā, tādējādi var uzskatīt, ka šī šķirne tur veidojusies 2000 gadus.

Šķirne tika audzēta lai piedalītos asiņainajās Romāņu arēnas cīņās un karā. Mūsdienās sunim ir neuzveicama sargsuņa reputācija, tos izmanto itāļu policija un armija, kā arī fermeri, biznesmeņi un nekustamā īpašuma īpašnieki, lai aizsargātu sevi un savu īpašumu. Neskatoties uz to, ka šķirne ir atdzīta jau kopš 1946.gada, ASV tā vēl joprojām ir ļoti reti sastopama.

Avots: Materiāla tapšanā izmantoti interneta resursi: www.dogbreedinfo.com