Bedlingtonas terjers (Bedlington Terrier)

Šķirnes apraksts

Bedlingtonas terjers ir ticis aprakstīts kā suns ar lauvas sirdi un jēra izskatu. Ar savu olveida galvu, uzliekto muguru un viļņoto apmatojumu viņš patiešām līdzinās aitai. Purna līnija, no pieres līdz pat degungalam, ir nepārtraukta un plūstoša, acis ir dziļas un mazas. Aste ir smaila, priekškājas taisnas, ar mazām ķepām, kas atgādina zaķa pēdas. Divkārtainais apmatojums sastāv no cietiem, virsējiem matiem un mīkstas pavilnas, parasti- smilšu, zilganā vai rūsganā krāsā. Sunim var būt gaiši brūnas iezīmes virs acīm, uz kājām krūtīm vai gurniem. Šķirnei ir interesanta gaita- suns pārvietojas it kā viegli palecoties, īpaši, ja iet lēni.

Temperaments

Rūpīga audzēšana ir radījusi draudzīgu un mīlošu bedlingtonieti. Dzīvespriecīgs un rotaļīgs tas lieliski saprotas ar bērniem un nav aizdomīgs pret svešiniekiem. Šie suņi ir lojāli, nedaudz spītīgi un mundri. Šai šķirnei jāiemāca cienīt kaķus un citus mājdzīvniekus mājās jau no kucēnu vecuma. Parasti viņi labi satiek ar citiem suņi, taču turiet bedlingtoniešus pa gabalu no dominēt gribošiem suņiem, jo vienreiz nokaitināti šie suņi kļūst par nežēlīgiem karotājiem neskatoties uz viņu miermīlīgo ārieni. Tā ir kā maza spēkstacija, drosmīga un enerģiska, kas spēj skriet vēja ātrumā. Suns ir entuziastisks racējs, kam ļoti patīk riet, ko tas dara visai sparīgi. Tikai palaidiet suni drošā vietā izskrieties un tāpat kā vipetam, jūs redzēsiet kāds ātrums un enerģija piemīt jūsu sunim.

Augums(skaustā): Suņi-41-43 cm, Kuces-38-41 cm
Svars: 8-10 kg

Veselības problēmas: Bedlingtonas terjeram var būt iedzimta aknu slimība, ko dēvē par vara uzkrāšanās slimību(Cooper Storage Disease), tie ir predisponēti saslimšanai ar nieru, vairogdziedzera, acu slimībām, tādām kā dažādas tīklenes saslimšanas un katarakta.

Turēšanas apstākļi: šķirne piemērota turēšanai dzīvoklī, jo ir aktīva iekštelpās. Jānodrošina regulāras fiziskas aktivitātes ārpus mājas.

Treniņi: šie aktīvie suņi mīl dažādus uzdevumus un rotaļas un tāpat kā citi terjeri bez nodarbošanās paliks īgni, garlaikoti un destruktīvi.

Dzīves ilgums: 17 gadi un vairāk
Kucēni metienā: 3-6 kucēni

Kopšana

Apmatojums praktiski neizkrīt, taču tam nepieciešama īpaša trimēšana ik pēc 6 nedēļām, tādēļ būtu ērtāk, ja to iemācītos darīt pats saimnieks. Apmatojumu uz galvas un ķermeņa nogriež un trimē tā, lai akcentētu dabīgās ķermeņa formas. Ausis noskuj, galiņos atstājot spalvu kušķīšus. Uz kājām spalvu atstāj nedaudz garāku. Vēlams, lai pirmās reizes šo procesu jums parāda profesionāls suņu frizieris. Regulāri izķemmējiet suni, un iztīriet ausu iekšpuses. Bieža mazgāšana nepadara bedlingtonieša ādu sausu, kā tas ir citām šķirnēm, taču apmatojums kļūst gluds un taisns, kas nav raksturīgs šai šķirnei. Suņiem, kurus izstāda izstādēs vajadzīga lielāka un rūpīgāka kopšana un frizēšana. Šķirne piemērota cilvēkiem, kuri cieš no alerģijas pret suņa spalvām.

Šķirnes vēsture

Bedlingtonas terjers sākotnēji tika saukts par Rotburijas terjeru, par godu Rotburijas apgabalam uz Anglijas robežas. Čigāni to bija ieveduši tur un izmantoja kā lapsu, zaķu un āpšu medniekus. Aptuveni 1825.gadā Rotburijas terjers tika sapārots ar Bedlingtonas kuci un radās- Bedlingtonas terjers. Dažos literatūras avotos kā bedlingtoniešu priekšteči vēl tiek minēti Dendy-Dinmont terjers un Otterhaunds. Patreiz Anglijā daudzi audzētāji krusto Bedlingtonas terjeru ar Greihaundu vai vipetu un iegūst šķirni sauktu par Lurčeriem. Šķirni izmantoja Bedlingtonas ogļrači kā grauzēju iznīcinātāju, viņi atklāja arī šķirnes izturību un piemērotību suņu cīņām un medībām. Bedlingtonieši suņu izstādē pirmo reizi piedalījās 1877.gadā. Vēsturiski tas tika izmantots kā žurku mednieks alās un pļavās, mūsdienās Bedlingtonas terjers kļuvis par labu kompanjonu un lielisku sargsuni.

Materiāla tapšanā izmantoti interneta resursi:  www.dogbreedinfo.com