Austrumeiropas aitu suns (Vostochnoevropeiskaya Ovcharka)

Šķirnes apraksts

Austrumeiropas aitu suns (AAS) - universāla šķirne, cik nu vispār kaut kas var būt universāls. Derēs gan kā ģimenes draugs un kompanjons, gan kā Jūsu ģimenes locekļu un īpašuma sargs. Pateicoties savai nenogurdināmajai vēlmei strādāt, neatlaidībai, bieži šie suņi tiek izmantoti arī valsts un citos dienestos, piemēram, policijā, robežsardzē, apsardzes uzņēmumos u.c., kur ir svarīgi paļauties uz savu četrkājaino partneri jebkurā situācijā. Bez problēmām apgūst gandrīz jebkuras apmācības veidu.

Šai šķirnei piemīt no dabas dots prāts, nosvērtība, uzticība saimniekam un citiem ģimenes locekļiem, masīvs augums un fiziskā izturība. Pieņemot savā ģimenē Austrumeiropas aitu suni Jums vairs nebūs jāsatraucas par nelūgtiem viesiem.

Austrumeiropas aitu suns nav izvēlīgs attiecībā uz laika apstākļiem. Ja suns ir vesels, tad nerodas problēmas ne aukstā, ne karstā laikā - droši var dzīvot no Melnās līdz Baltajai jūrai, tā teikt. Ir piemērots turēšanai gan ārā, voljērā, gan mājā un dzīvoklī. Labi satiek ar bērniem un citiem dzīvniekiem. Var kļūt par lielisku ‘'bērnu aukli'' Jūsu atvasei.

Austrumeiropas aitu suns labprāt Jūs pavadīs garās pastaigās, ikrīta skrējienā vai izbraucienos pie dabas, taču laiski gulšņās tad, ja šodien būsiet izlēmis atpūsties. Ilgstoši gan šīs šķirnes pārstāvjus bezdarbībā atstāt nedrīkst, jo tad suns kļūst nelaimīgs. Vislielākā balva viņam ir un paliks kopīgas aktivitātes ar saimnieku. Vai tā būtu apmācība dresūras laukumā, vai arī vienkārša pastaiga pa mežu.

Šīs šķirnes suņi ir viegli kopjami - 1 līdz 2 reizes gadā jāizmazgā, un regulāri jāķemmē laikā, kad mainās vilna.

Iegādājoties Austrumeiropas aitu suņa kucēnu vajadzētu rēķināties, ka šī ir ‘'nopietna'' šķirne, un apmācība (vismaz pamatdresūras - paklausības kurss) būs nepieciešama. Tas ir vajadzīgs ne tikai, lai varētu draugiem lielīties, cik Jums ir audzināts suns, bet arī tādēļ, lai izvairītos no nepatikšanām, ko neapmācīts, pieaudzis šis suns Jums un Jūsu ģimenes locekļiem varētu sagādāt.

Šķirne radīta 20 gs. trīsdesmitajos gados kā dienesta suns, kas piemērots dienestam un darbam tautsaimniecībā. Pirmais šķirnes standarts, kas nostiprināja Austrumeiropas aitu suņu tipu tika apstiprināts 1964. gadā PSRS Lauksaimniecības Ministrijas Kinoloģijas Padomē. Kopš tā laika šķirnes standarts ir ticis vairākas reizes mainīts. Pēdējā redakcija pieņemta 01.11.2002 - Krievijas Kinoloģijas federācijas (RKF) standartu komisijas sēdē.

Īss izvilkums no šķirnes standarta

Austrumeiropas aitu suns - mēreni izstiepts suns. Augumā - virs vidējā, ar spēcīgu kaulu struktūru un labi attīstītu stingru, reljefainu muskulatūru. Vēders - mēreni pievilkts. Aste - līdzīga kā sabulim. Pēdējais skriemelis sniedzas līdz papēžiem, vai nedaudz zemāk. Mierīgā stāvoklī aste vērsta uz leju, kad suns satraucas, tad astes pēdējā trešdaļa vērsta uz augšu. Galva proporcionāla korpusam. Formas ziņā - ķīļveidīga, mēreni plata un dziļa galvaskausa forma pieres daļā ar nedaudz noapaļotiem vaiga kauliem, pārklāta ar labi attīstītu muskulatūru. Galvaskausa daļa ir plakana ar vieglu pāreju. Piere, skatoties no priekšas, nedaudz noapaļota. Mēreni izteikti uzacu loki. Pāreja no pieres uz purnu pamanāma, bet ne asa. Purns - ķīļveida, mēreni sašaurinās virzienā uz deguna galu. Garuma ziņā sastāda pusi, vai nedaudz mazāk, no kopējā galvas garuma, labi attīstīts apakšžoklis. Galvaskausa un purna līnijas - paralēlas. Deguna daļa līdzena, vai ar minimālu reljefu. Lūpas sausas, stingri piegulošas, tumšā krāsā. Degungals paliels, melnā krāsā. Šķērveidīgs sakodiens. Lieli zobi, pilnā komplektā (42 zobi). Dzerokļi izkārtoti vienā līnijā. Acis - mandeļveida formas, tumšas. Gaišas acis ir pieskaitāmas pie trūkumiem. Ausis - stāvas, palielas. Priekšējās ekstremitātes - taisnas, skatoties no priekšas - paralēlas. Aizmugurējās ekstremitātes - mēreni nostieptas, skatoties no aizmugures - paralēlas. Ķepas - ovālas formas, kopā savietotiem pirkstiem. Nagi pie ķepu spilventiņiem - tumši. Kustības brīvas un labi sabalansētas. Pārvietojoties riksī skaustam un krustiem ir jābūt vienā līmenī. Ekstremitātēm ir jākustas taisnā līnijā, labi atverot locītavas. Tipiska gaita - viegls riksis ar spēcīgiem grūdieniem. Apmatojums - akots ir taisns, ass, vidēja garuma, piegulošs. Galva, ausis, ekstremitāšu priekšējā daļa un ķepas pārklātas ar salīdzinoši īsāku vilnu. Aizmugurējā apakšdelma pusē vilna ir nedaudz garāka. Gurnu aizmugurējā daļā veidojas mēreni garš apmatojums. Izteikta pavilna, kas nenomāc pamata apmatojumu. Krāsojums - sedlots ar masku uz izteikti gaišāka fona, kā arī melns. Izteikti sedlots krāsojums, kas pietuvina suņa krāsojumu melni-lāsumainam netiek uzskatīts par trūkumu. Pieļaujami izteikti zonāri-pelēki un zonāri-rudi krāsojumi. Nozīmīgas atkāpes no šķirnes standarta pazemina iespēju suņa izmantošanai ciltsdarbā. Tātad, pārāk viegla, vai neproporcionāla miesas būve, muskuļu vājums, pārāk gara vilna, krasa atšķirība starp dzimumu tipiem, zobu trūkums, vājas saites, līkas ekstremitātes, nesabalansētas kustības, nokarenas, vai ‘'mīkstas'' ausis, gaišas acis, nepārliecināta uzvedība, sedlots krāsojums ar spilgti izteiktiem rudiem, vai sarkani brūniem toņiem, nelīdzena aste, vai aste, kas griežas gredzenā. Diskvalificējoši trūkumi - viena vai abu sēklinieku neesamība. Visas atkāpes no šķērveidīga sakodiena. Nestandarta krāsojums. Jebkuras citas krāsas, izņemot pilnīgi melnu, deguna gals. Īsa aste. Spilgti izteikta neatbilstība šķirnes standartam. Bailīgums, nekontrolējama agresivitāte.

 
Raksta tapšanā izmantoti interneta resursi:  www.vostochnik.lv ; Ieva Gema