Piemērotākās suņu šķirnes ģimenēm ar bērniem

Pirms suņa iegādes jau savlaicīgi jāapdomājas, kāds tas būs – šķirnes suns ar dižciltīgiem vecākiem, suns no patversmes vai bezšķirnes suns. Tāpat jāpatur prātā – ja suns tiks ņemts no patversmes, kā arī būs bezšķirnes, ir ļoti grūti prognozēt, cik liels tas izaugs, kā izskatīsies un kādas būs tā rakstura īpatnības, jo ļoti daudz ko nosaka ģenētika, kas šai gadījumā nav zināma. Protams, tāpat dzīvnieku ietekmē arī vide, kur tas dzīvo un aug. “Ja izvēlēts šķirnes suns, ļoti svarīgs faktors ir suņa izcelsme. Ļoti rekomendēju šķirnes suņus iegādāties no pārbaudītām un uzticamām audzētavām, nevis “kaktu” pavairotājiem, kuru mērķis ir peļņa, nevis suņu un viņu pēcnācēju veselība un dzīves kvalitāte,” brīdina Tatjana. “Būtiski, izvēloties suni, ir arī izvērtēt ģimenes dzīvesveidu. Ja cilvēki ir aktīvi, dodas pārgājienos un labprāt pavada laiku pie dabas, piemēroti būs vidēja vai liela izmēra suņi, kuri varēs izturēt slodzi un gribēs doties garās pastaigās, aktīvi pavadot laiku ar saimniekiem. Savukārt, ja pavadāt daudz laika mājās un darbā, bet bērni dodas uz pulciņiem, jāizvēlas tādas šķirnes suns, kam nav tik lielas vajadzības ilgi staigāt un kas labi jutīsies mājās. Tie var būt maza vai vidēja izmēra sunīši.”

Tāpat jāizvērtē arī potenciālā mīluļa apmatojums. Īsspalvainos un gludspalvainos suņus nevajag bieži mazgāt  un ķemmēt – to var darīt, kad ir sezonālā apmatojuma maiņa vai, piemēram, parādās nepatīkama smaka. Savukārt garspalvainajiem suņiem regulāri ir nepieciešama kopšana – piemēram, pūdeļus, Jorkšīras terjerus, šicus, Maltas zīda sunīšus un bišonus obligāti jāmazgā vismaz reizi 10 dienās un jāžāvē ar fēnu, lai to spalva būtu bez savēlumiem, kā arī jāved uz frizētavu reizi pusotrā, divos mēnešos.

“Katram sunim ir fizioloģiskas īpatnības, piemēram, franču buldogi, mopši un bokseri purkšķina, krāc un siekalojas. Ar šķirnes aprakstu ir obligāti jāiepazīstas pirms suņa iegādes un jāsaprot, vai tas šķiet apmierinošs.  Tāpat jau laikus jāpārbauda, vai bērnam nav alerģijas pret dzīvnieku, lai no tā nevajadzētu šķirties, kas būs ļoti sāpīgi gan ģimenes locekļiem, gan pašam sunim. Šī iemesla dēļ ieteicams apmeklēt audzētavu vai mājas, kurās mīt noskatītais suns, vēl pirms tā iegādes,” iesaka Tatjana. “Suns var kļūt par lielisku pirmo draugu un sniegt pozitīvas emocijas. Tāpat mājdzīvnieki bērnā attīsta atbildības sajūtu, disciplinētību, spēju koncentrēt uzmanību un, protams, mīlestību, jo sunim ir nepieciešamas pastaigas, īpaša kopšana, barošana un apmācība. Tiesa, ir jāatceras, ka bērnu līdz deviņu, desmit gadu vecumam nekad nedrīkst atstāt vienatnē ar suni bez uzraudzības, turklāt nav svarīgi, cik mazs ir dzīvnieks. Tāpat bērnu ir jāsagatavo sunim. Jāiemāca, ka suni nedrīkst aiztikt, ja tas guļ, ēd vai grauž savu mīļmantiņu vai kārumu, kā arī nedrīkst to raut aiz ūsām un ausīm.”

Ja izvēlēts kāds no mazo šķirņu sunīšiem, viens no variantiem, kas būs teicami piemērots ģimenēm ar maziem bērniem, ir Jorkšīras terjers. Šie suņi ir aktīvi, gatavi aktīvi iesaistīties visos ģimenes procesos un labi kompanjoni. Tomēr, ja bērns suni apbižos, plēsīs aiz ausīm, ūsām vai astes, dzīvnieks var arī atbildēt, sevi aizstāvot, tāpēc šo šķirni nerekomendē ģimenēm, kurās bērni ir jaunāki par sešiem gadiem.

Šobrīd ļoti populāri ir arī Kavaliera Karaļa Čārlza spanieli – tie labi sadzīvo ar vairākiem bērniem, tāpēc derēs daudzbērnu ģimenei, kā arī ļoti labi satiek ar citiem dzīvniekiem. Šīs šķirnes suņi dievina savus saimniekus, un tiem ir ļoti labvēlīga attieksme pret mazuļiem. Tāpat tie ir viegli apmācāmi, ļoti paklausīgi un izturīgi.

Orientēti uz cilvēkiem ir arī franču buldogi, taču tie ļoti slikti panes vientulību. Maziem bērniem tie kļūst par auklītēm, savukārt lielākiem ir kompanjoni, kas aktīvi piedalās visās spēlēs, turklāt labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem.

Ļoti enerģiski un jautri ir mopši, tomēr ar vecumu tie kļūst mazāk aktīvi, topot par dīvāna sunīšiem. Tie viegli padodas apmācībai, labprāt pavada laiku ar savu saimnieku, piemēram, guļ blakus bērnam, kad tas pilda mājasdarbus vai spēlē datorspēles.

Džeka Rasela terjeri ir ļoti aktīvi, skaļi un pēc savas dabas mednieki, kam visu laiku jābūt kustībā. Tie būs piemērotāki ģimenēm ar bērniem no sešu gadu vecuma, jo dos priekšroku aktīvai atpūtai – šīs šķirnes suņi labprāt skries pakaļ kociņam, bumbiņai, lidojošajam šķīvītim.

Cilvēkiem un ģimenēm, kurās ir alerģija pret dzīvnieku spalvu, piemēroti ir pūdeļi, kas ir hipoalergēna šķirne. Pirms suņa iegādes gan labāk apmeklēt audzētāju, lai pārliecinātos, ka alerģija patiesi nerodas. Šīs šķirnes suņi ir viegli apmācāmi, artistiski, tiem ir ļoti augsts intelekta līmenis, un tie ir ļoti draudzīgi pret bērniem un citiem dzīvniekiem. Pūdeļu kopšana gan nav viegla – ja gribas dzīvniekam ataudzēt lielāku spalvu, jārēķinās, ka reizi pusotrā, divos mēnešos to būs jāved uz frizētavu, kā arī mājās jāmazgā ik pēc desmit dienām.

Šeltiji ir ganu suņi, kuri, gluži kā auklītes, labprāt ganīs arī bērnus. Šie suņi piedalās absolūti visās ģimenes aktivitātēs un procesos, piemēram, mazuļa barošanā, vannošanā, ģērbšanā un pat tā autiņbiksīšu maiņā. Šeltiji reizēm var būt diezgan skaļi, tāpēc saimniekam ar suni būs jāstrādā jau no kucēna vecuma, neļaujot tam riet. Tomēr šie suņi ir ļoti intelektuāli, viegli apmācāmi un labprāt demonstrē savas iemaņas.

Ļoti populāra šķirne šobrīd ir bīgls. Tie ir ļoti ziņkārīgi, aktīvi, labi sadzīvo ar citiem dzīvniekiem, piemēram, suņiem un kaķiem, bet grauzējus un citus mazos dzīvniekus vienā mājoklī ar bīglu labāk neturēt, jo sunī var pamosties dabas instinkti, un tas var sākt medīt.

Haskiji ir viena no suņu šķirnēm, kam nav raksturīga agresija. Tie ļoti labi sadzīvo ar bērniem un citiem dzīvniekiem. Viens no šķirnes trūkumiem – suņu tendence mukt prom no mājām un neatkarīgais raksturs. Lai to nepieļautu, ar suni jāstrādā no mazotnes, nedodot tam iespēju izbēgt no savas teritorijas.

Dzīvespriecīga un jautra šķirne ir Velsas korgiji. Tie ir ļoti optimistiski, nav agresīvi, ļoti labi sadzīvo ar bērniem un citiem dzīvniekiem.

Ļoti gudri un ātri apmācāmi ir borderkolliji, taču tie ir prasīgi un tiem vajadzīgs aktīvs dzīvesveids. Sunim jānodrošina gan fizisku, gan mentālu slodzi, turklāt, ja tā būs nepietiekama, dzīvnieks sāks demolēt māju.

Ļoti populāra šķirne ģimenēs ar bērniem ir labradori un retrīveri. Tie ir ļoti draudzīgi, aktīvi, pozitīvi un labi sadzīvo ar dažāda vecuma bērniem. Pusaudžiem šo šķirņu suņi būs labi sabiedrotie enerģiskām pastaigām un aktivitātēm, savukārt saskarsmē ar mazākiem bērniem tie uzskatīs sevi par auklīti.

Sambernāri un ņūfaundlendi ir ļoti mierīgi suņi. Tā kā pēc savas izcelsmes šo šķirņu suņi ir glābēji, tie ir lieliski kompanjoni un draudzīgi pret visiem.

Špici ļoti labi jutīsies mazā dzīvoklī, kā arī ir draudzīgi un tiem ļoti patīk spēlēties. Reizēm šīs šķirnes suņi ir skaļi, tāpēc tos jāskolo.

Labi kompanjoni, kam patīk spēlēties, pastaigāties, gulēt blakus saimniekam un vienkārši būt pēc iespējas vairāk ar to kopā, ir Maltas zīda sunīši. Tie ir piemēroti ģimenēm bērniem no septiņiem gadiem, jo ir augumā nelieli, tāpēc mazāks bērns var neapzināti tos traumēt.

Šķirnes, ko nerekomendē ģimenēm ar bērniem, ir cīņas suņi, aborigēnu šķirnes suņi un metisi, jo ir grūti prognozēt to raksturu, ko suņi mantojuši ģenētiski.

“Pirms suņa iegādes nepieciešams izpētīt pilnīgi visu pieejamo informāciju, kas par konkrēto šķirni ir zināma, kā arī noskaidrot, kā tā sadzīvo ar bērniem, jo komfortabli jaunajās mājās jājūtas ne tikai cilvēkiem, bet arī pašam sunim. Tāpat jāatceras, ka suņa savstarpējā komunikācija ar bērnu var notikt tikai pieaugušu cilvēku klātbūtnē. Bērni sāk saprast, ka mājās ir dzīvnieks, aptuveni divu gadu vecumā, savukārt suņa kopšanu un pastaigas, ņemot vērā bērna svara kategoriju, var uzticēt atvasei, sākot no desmit gadiem,” teic Tatjana.