Interesanti fakti

• Franču buldogi patiesībā ir radušies Anglijā, krustojot angļu buldogus ar terjeriem un mopšiem tādējādi iegūstot toi-buldogus. Šie mini buldogi bija populāri angļu mežģīņu darinātāju un šuvēju vidū, kas emigrēja uz Franciju. Šeit tie iekaroja tik milzīgu popularitāti, ka tos drīz sāka dēvēt par franču buldogiem. Pirmoreiz šķirne parādījās izstādē 1896. g.
• 19./20.gs. mijā franču buldogs kļuva par augstākās sabiedrības modes suni gan Eiropā, gan Amerikā, un maksāja astronomisku cenu – pat līdz 3000 dolāriem. Tas joprojām ir populārāko suņu desmitniekā Anglijā un ASV.
• 1912. g. nogrimušā “Titānika” pasažieru vidū bija arī viens franču buldogs, kas piederēja kādam jaunam baņķierim, kurš to bija iegādājies par 150 mārciņām (mūsdienu naudā –  ap 17 000 dolāriem). Kāds izdzīvojušais pasažieris atcerējās, ka suns vēl peldējis okeānā, kad kuģis jau bija nogrimis...
• Vairākas aviokompānijas ir aizliegušas pārvadāt šīs šķirnes suņus, jo pārāk daudzi nomiruši lidojuma laikā. Viņu elpceļi nav piemēroti lielam karstumam, bet lidmašīnas bagāžas nodalījumā temperatūra ieskrienoties var sasniegt +30 °C. 
   

Vai iegādāties franču buldogu bija dzīves sapnis?

Pirms iegādājos Zeffu, lasīju daudz rakstus par suņu šķirnēm, arī par franču buldogiem un to īpatnībām. Franču buldogu izvēlējos, jo šī šķirne vizuāli likās ļoti pievilcīga, suns auguma ziņā nav pārāk mazs un nav liels, bet spēj aizsargāt.

Bija kāda nozīme arī tam, ka šim sunim nav nepieciešama liela fiziskā aktivitāte – pietiek ar īsām ikdienas pastaigām?

Bija gan, jo reizēm jāstrādā līdz vēlam vakaram un neatliek laika garākām pastaigām. Un pēc nelielas pastaigas Zeffa, atgriežoties mājās, dodas pie miera.

Viena no šo suņu iesaukām ir “vardes suns”, jo tas mēdz sēdēt ar izplestām pakaļkājām. 

Jā, šī poza Zeffai ir novērota diezgan bieži un izraisa smaidu, jo izskatās neparasti...diezgan smieklīgi!

Vairums franču buldogu mīl ūdeni un peldes.

Peldes tiešām patīk, taču franču buldogam smaguma centrs ir galva tāpēc tas ir jāpieskata peldoties.

Galva liela un smaga, kaut arī pēc suņu šķirņu inteliģences pētījumiem, franču buldogi novērtēti vien kā vidēji gudri.

Suņa inteliģencei nav ne vainas – saprot, kad kaut ko nedrīkst darīt, kad jānāk blakus, kad jāiet uz savu vietu. Varbūt sabiedriskās vietās mazliet apjūk no burzmas un kļūst nedaudz nekontrolējama – bet sunītis vēl jauns, un tas ir tikai normāli. Suņu skolā gājuši arī vēl neesam. Drīz ceru piedalīties izstādēs, tad gan apsveru domu apmeklēt kādu suņu skolu. Lai ringā neizgāztos.

Šos suņus dēvē arī par “suņu klauniem”, jo ļoti mīl jautrību un tiem ir žirgts temperaments. 

Tiešām, garlaicīgi nav ne mirkli! Zeffa atrod veidu, kā pievērst sev uzmanību, kas neatstāj vienaldzīgu nevienu ģimenes locekli. Arī tad, ja jāveic mājas darbi un nav laika pievērsties viņai, Zeffa atrod rotaļu sev pati. Un, vērojot to, tiešām uzplaukst smaids.

Viņiem arī ļoti patīk bērni, sevišķi franču buldogu meitenēm, kuras tos ļoti aizsargā. 

Manam trīsgadīgajam puikam Zeffa ir kā vienaudzis, ar kuru rotaļāties. Ir sajūta, ka mājās ir divi bērni: dažreiz abi nevar sadalīt rotaļlietas, tad sanāk kašķis, kurš ilgi neturpinās, jo Zeffa piekāpjas. Viņa ir labs draugs bērnam un pieaugot būs lieliska aizstāve.

Vai nebaidīja fakts, ka franču buldogiem veselība var sagādāt lielas problēmas, piemēram, īsā purna dēļ, kas apgrūtina elpošanu? Bīstams ir arī karstums. 

Veselības problēmu risks pastāv daudzām šķirnēm. Palasot internetā forumus, mati ceļas stāvus - kas tik par kaitēm un slimībām suņiem nav! Bet tas mani neatturēja iegādāties franču buldogu. Vasaras karstajās dienās Zeffa varbūt bija mazliet neaktīvāka, bet pietika ar atvēsinošu peldi, un suns bija uz strīpas. Drīzāk krākšana ir raksturīgāka elpceļu īpatnību dēļ.

Viņi arī mēdz būt stipri alerģiski un ciest no acu asarošanas.

Man ir paveicies - Zeffa nav alerģiska, un actiņas ir tīras. Tomēr barību izvēlējos Josera Minis Best - tā ir ar lasi un jēru, der arī alerģiskiem suņiem. Uzskatu, ka suņa veselīgums ir atkarīgs no tā vecāku gēniem. Paldies saku audzētājai Anetei, no kuras iegādājos Zeffu, viņa palīdz ar padomiem suņa kopšanā un audzēšanā. Man ir paziņas, kam franču buldodziņš patiešām ir alerģisks, slimīgs. Audzētājs laikam pieļāvis kādas kļūdas, sapārojot slimīgus suņus, jo, šķiet, vairums kaišu iedzimst.

Lai nu kā, franču buldogus uzskata par lieliskiem kompanjoniem – viņi reti rej un ar saimniekiem ir pacietīgi un sirsnīgi. 

Zeffa ir ļoti sirsnīga, mīļa... Un – ļoti pieķērusies, neatkāpjas ne soli, kad pošos iziet no mājas; sajūta ir tāda, ka atgādina par sevi, maisoties pa kājām - lai tik viņu  neaizmirst paņemt līdzi!