BOKSERIS – sargsuns kas rotaļājas
Dino veikala pārdevējas Elīnas Gavrovskas ģimenē mīluļu netrūkst: kaķis, viļņpapagailis un zivtiņas, no kurām vienu - “gailīti stikla bumbā” - viņa paņēma līdzi, pārceļoties dzīvot atsevišķi no vecākiem. Taču pati galvenā mīlule Elīnas dzīvē ir bokseru meitene Zora, kurai drīz paliks deviņi gadi.
Interesanti fakti
Gadsimtiem ilgi Rietumu un Centrālajā Eiropā bija izplatīti medību suņi – bulenbeiseri, kas ļoti atgādināja mūsdienu bokserus. Vācu audzētāji 1896.g. radīja bokseru šķirni no bulenbeiseriem, kas tagad ir izmiruši, un vecā tipa angļu buldogiem.
Ir vairākas teorijas, kā radies šķirnes nosaukums. Leģendu, ka šim sunim patīk “boksēties” ar priekšķepām, stāvot uz pakaļkājām, daudzi uzskata par smieklīgu. Pētnieki domā, ka boksera vārds atvasināts no bulenbeisera iesaukas “boksls” vai no bīrbokseriem, kā Minhenē dēvēja suņus – bulenbeisera krustojumus. Bez tam Bokseris bija ļoti populārs suņa vārds 19. gs., tā varēja saukt vienu no pirmajiem šķirnes eksemplāriem.
Latvijā bokseri visvairāk izplatiti 1980. -1990.g., kad klubs pulcēja ap 300 audzētāju un tika reģistrēti līdz 60 kucēnu metieniem gadā; tagad grūti laiki – tikai aptuveni 50 audzētāju un 3-5 metieni gadā. Toties Amerikā un Lielbritānijā pēdējos gados bokseris saglabā vietu desmit populārāko šķirņu vidū.
Dino veikala pārdevējas Elīnas Gavrovskas ģimenē mīluļu netrūkst: kaķis, viļņpapagailis un zivtiņas, no kurām vienu - “gailīti stikla bumbā” - viņa paņēma līdzi, pārceļoties dzīvot atsevišķi no vecākiem. Taču pati galvenā mīlule Elīnas dzīvē ir bokseru meitene Zora, kurai drīz paliks deviņi gadi.
Kāpēc izvēlējāties tieši boksera šķirnes suni?
Senāk mums bija suns - boksera un “vilka” krustojums. Kad tas sunītis mūs pameta, nemaz nebija jautājuma, kādas šķirnes kucēnu vēlamies. Tā nu pēc sludinājuma tika atrasta bokseru meitenīte, un nu jau daudzus gadus ikdiena nav iedomājama bez viņas.
Tavuprāt, bokseri ir iecienīti Latvijā?
Cik esmu skatījusies apkārt, tā nav īpaši populāra šķirne. Uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt draugus ar bokseriem. Cilvēki, kuri satiek Zoru pirmoreiz, dažkārt brīnās, kas tā par šķirni.
Bokserus uzskata par visrotaļīgākajiem no sargsuņiem – tiem patīk spēlēties līdz pat sirmam vecumam.
Tam var simtprocentīgi piekrist. Šķiet, ka Zora varētu dauzīties cauru dienu, ja nebūtu arī jāpaēd un jāguļ. Iecienītākā rotaļa ir spēlēšanās ar mīļo cūciņu. Visas mantas parasti tiek ātri vien iznīcinātas, mēģinot izplēst ārā nejauko pīkstuli, bet šī cūciņa tiek saudzīgi paņemta aiz auss, lai nesaplēstu. Starp citu, arī “boksēties” viņai patīk! Kad ir atbilstošs rotaļu biedrs, tad “boksēšanās” iet pilnā sparā.
Šie suņi mīl fizisko slodzi – dievina garas pastaigas.
Zorai patīk draiskoties pa ūdeni – vienalga, vai ir pats vasaras vidus, vēls rudens vai agrs pavasaris. Liekas, tajā mirklī viņa aukstumu vispār nejūt. Tāpēc, kad vien ir iespēja, cenšamies viņu aizvest uz jūru. Kad nav tādas iespējas, dodamies garās, garās pastaigās. Nu, izņemot vasaru, tad ilgi staigāt nevar, jo sunītim par karstu.
Lai gan izskatās spēcīgi suņi, bokseri patiesībā ir vārīgi – var viegli saaukstēties, bieži saslimst ar reimatismu.
Pēc mūsu mīlules to nepateiksi, jo ir bijuši gadījumi, kad viņa izdomā paņemt brīvsoli arī 20 grādu salā. Un, ticiet vai ne, nekādu problēmu!
Vai tad Zora nav paklausīga? Bokserus uzskata par viegli apmācāmiem, ne velti tos izmanto arī kā dienesta suņus.
Ir klausīga, lai gan suņu skolā nav gājusi. Bet bokseri ir ar savu raksturiņu – gribu daru, negribu nedaru. Ir vairākas komandas, ko Zora prot izpildīt - ja ir vēlēšanās. Bet, ja nav vēlmes neko darīt, tad izliekas, ka neredz un nedzird neko no tā, ko saki.
Tomēr šie suņi izslavēti ar savu līdzsvarotību un prātīgumu un der pat par neredzīgo cilvēku pavadoņiem.
Jā, ir spēcīga nervu sistēma mūsu meitenei! Kad ciemos atbrauc mazie radu bērni, tad nu Zora tiek ņurcīta un burzīta. Un ne reizi neesmu dzirdējusi, ka viņa uzrūktu vai parādītu zobus. Kad sāk apnikt, ka viņa tiek izmantota rotaļām, tā pagriežas un aizmūk.
Bokseri ļoti pieķeras saimniekiem, mīl bērnus, bet ar svešiem gan esot uzmanīgi, neuzticas.
Par pieķeršanos saimniekiem un rūpēm par bērniem – pilnīga taisnība. Bet par svešiniekiem nepiekritīšu. Svešiniekiem savu niknumu izrāda tikai pirmās pāris minūtes pēc iepazīšanās. Parej, parej un pēc tam jau luncinās pie svešinieka kājām - ar aicinājumu pamest viņai bumbiņu. Nekādus dižos uztraukumus viņa nav sagādājusi, pat ja reizēm izdomā uz savu galvu aiziet pastaigāt un veselu diennakti nerādīties mājās.
Nu jau 13 gadus aizliegta bokseru astes un ausu kupēšana.
Pareizi, jo tā ir suņa mocīšana – process, kamēr sunītis atkopjas, ir smags. Mūsu sunenītei gan iepriekšējie saimnieki bija jau “parūpējušies” par astītes kupēšanu. Pierasts, ka viņai nav astes. Tas ir amizants skats, kā mēģinot pakustināt asti, kustas līdzi viss ķermenītis. Jebkurš suns ir lieliska dāvana, jo neviens tevi nekad nesagaidīs mājās ar tādu sajūsmu kā suns!
