Atbild Kinologs, Kinologs
Neliels ieskats par šo šķirni ir izlasāms www.sammywolf.edicypages.com/lv mājas lapā:
"Vilku špics, viņš arī keeshonds, ir pats lielākais špicu saimes pārstāvis.Tas ir suns-kompanjons ar sargsuņa pagātni, kurš tagad pret garāmgājējiem izturas labvēlīgi vai neitrāli, dažreiz aizdomīgi. Savu mītnes vietu sargā atbildīgi un godprātīgi.
Suņa galvenie uzdevumi:
*mīlēt ģimenes locekļus, uzlādēt tos ar labu garastāvokli, iedvest optimismu,
*spēlēties ar bērniem, mācīt tos uzturēt kārtību,
*izsaukt sajūsmu apkārtējos ar savu izskatu,
*uzturēt saimniekus labā fiziskā formā, regulāri tos izvedot pastaigā, aicinot nodarboties ar garām pastaigām, slēpošanu, riteņbraukšanu.
Sunim ir "dzīvs" temperaments ar noslieci uz aktīvu laika pavadīšanu, bērnībā ļoti straujš. Vilku špicam ir tikai viena krāsa-vilku pelēka. Tai ir varianti no gaiši pelēka līdz tumši pelēkam ar obligātu melnu masku uz purna un melnām ausīm. Pavilna ir ļoti gaiša, sudrabaina vai nedaudz krēmīga. Spalvas krāsojums nav vienmērīgs, kas dod mainīgu krāsas noskaņu visam suņa ķermenim. Krāsa arī devusi sunim nosaukumu-vilku špics, vairāk ar vilkiem šis suns nav saistīts.
Kādēļ sunim ir 2 nosaukumi vilku špics un keeshonds? Divas valstis-Vācija un Holande strīdas par tiesībām saukt sevi par šīs šķirnes izcelsmes zemi. Vecākā vēsture gan stāsta, ka šis ir Norvēģu baržu suns. Ir doma dalīt šķirni divās, bet FCI pieļauj tikai vilku špicu nosaukumu. Ne tikai 2 nosaukumi, bet arī divi dažādi tipi atšķir šos suņus. Apmēram kā ir mazo špicu amerikāņu un vācu tipi. Keeshondi ir augumā mazāki (atšķirība var būt pat 10 cm), smalkāki, vieglāki un dekoratīvāki. Vilku špici, kā jau bijušie sargsuņi, ir lielāki, smagāki, nedaudz robustāki. Šiem suņiem ir iespējams sasniegt augstu apmācības līmeni, Krievijā vairāki suņi strādā militārā dienestā. Amerikā šie suņi ir izvēlēti par piemērotākajiem vājdzirdīgo pavadoņiem un psihiatrisko slimnīcu pacientu draugiem, jo pievērš cilvēka uzmanību jebkurai jaunai skaņai, redzot briestam konfliktu, viņi iejaucas vidū, provocējot cilvēkus uz spēlēšanos.
Ja sunim nodrošina pareizu pārtiku un sadzīves apstākļus, šie suņi praktiski neslimo un var nodzīvot 16-17 gadus. Garā spalva neprasa milzīgu kopšanu. Pietiek to reizi 2 nedēļās izķemmēt ar masāžas suku un reizi mēnesī kārtīgi ar ķemmi. Biežāk nedrīkst, lai neizrautu pavilnu. Reizi gadā suns metīs spalvu, kura mētāsies kā kamoliņi, nevis kā lidojošas pūkas. Suņa smakas nav ne sausam, ne slapjam sunim. Ar citiem mājdzīvniekiem sadzīvo labi, ar kaķiem gan jāaug kopā no bērnības...
(No krievu valodas tulkoja D.Brauere. Raksta oriģināls Audzētavas Pushistikoff mājas lapā.) "
Vairāk par šo šķirni Jūs varat uzzināt, izmantojot interneta meklētāju, piem., www.google.com - wolfspitz.
