Par bērna un suņa attiecībām
Labdien! Griežos pie Jums ar savu sāpi, varbūt ne pie īstā adresāta, varbūt būtu jāvēršas pie kāda speciālista. Gribētu pakonsultēties, kā pareizi rīkoties. Manas meitas ģimenē ir 1,5 gadu veca rotveilera meitene Džīna. Sunīte skolās nav gājusi, audzināta kā jau ģimenes bērns - lutināta, mīlēta un lolota, skraida savvaļā pa visu lielo teritoriju, ir ļoti mīlīga, lai gan savu mīlestību izrāda, ar visu savu gandrīz 60 kg lielo svaru uzgāžoties uz pleciem un nolaizot tevi no vienas auss gala līdz otram! Taču, ja kaut kas nav Džīnai pa prātam, pēc viņas izskata un uzvedības to uzreiz var saprast, un tad labāk viņu likt mierā. Ģimenē ir 8 gadus vecs dēls, ar kuru it kā nebūtu nekādu problēmu attiecībās ar kucīti. Taču nu ģimene gaida pieaugumu un mani ļoti satrauc, kā veidot mazuļa attiecības ar sunīti.Cik nav nācies dzirdēt par nelaimes gadījumiem, kad pašu gimenes suns sakož vai saplosa bērnu!Esmu tā satraukusies, negribu gan satraukt topošo māmiņu, bet pati gan nerodu sev mieru, kā tagad rīkoties, kā panākt, lai kucīte pieņem jauno ģimenes locekli, lai greizsirdība nenostājas starp bērnu un suni! Varbūt Jūs varat dot kādu padomu, kā pareizi rīkoties, lai pēc tam nenāktos nožēlot un, nedod Dievs, meklēt sunim jaunas mājas!! Ļoti ceru uz Jūsu padomu, ar cienu, Ivonna
Atbild Kinologs, Kinologs
Vēlams, ka aprunājieties arī ar zoopsihologu - I. Cerbuli. Suns pats sapratīs, ka ir gaidām mazulis, jau tagad var vērot suni, kā mainās viņa attieksme pret topošo māmmiņu. Ja pret lielāko bērnu nav iebildumu, tad nevajadzētu būt arī pret mazuli. Noteikti, ka abi būs cītīgi jāpieskata. Mazulim jau no apzināta vecuma noteikti jāmāca, ka nevar suni aiztikt, kad tas ēd, guļ.
