Mūku papagailis (Myiopsitta monachus)

Dzimtene: Dienvidamerika (DR-Brazīlija, Argentīna, Paragvaja, Urogvaja, Bolīvija)

Izskats: Pieauguši putni sasniedz 27 -31 cm garumu (aste - 12 -15 cm). Aste ir garāka par spārniem, knābis salmu dzeltens, stipri izliekt, masīvs. Piere, krūtis, vēders - pelēki, spārni, aste - zaļi, ar iezilganām spalvām.

Dzīves ilgums: 10 - 20 gadi (viss atkarīgs no turēšanas, kopšanas un ēdināšanas)

Dēj: 4 - 6 olas, inkubācija - vidēji - 23 dienas. Pēc 40 - 45 dienām izšķīlušies mazuļi ir jau ar spalvām un ēd jau sēklas (mazuļiem ir viscaur zaļas spalvas).

Putni ir diezgan skaļi un komunikabli.

Brīvā dabā šie papagaiļi uzturas baros (līdz pat 500 putnu). Mūki ir bara putni, tāpēc tos pa vienam neiesaka turēt. Mājas apstākļos ieteicamais putnu skaits - 6 -10 putni. Ja putni dzīvo divatā, tie viens par otru ļoti rūpējas ( ja arī viena dzimuma). Mūkus var turēt arī āra voljēros (vasaras periodā), pacieš samērā zemu temperatūru (ne zemāk par +5 oC). Ja putns aizlido, tas spēj atrast mājas 5 km rādiusā.

Turēšana: 2 mūku papagaiļiem vajadzētu būri vai voljēru, kurā tie brīvi var izplēst spārnus un apgriezties (piemērots ir lielo papagaiļu (žako, kakadu) būris). Būri aprīko ar atbilstoša izmēra laktām (piemērota lakta ir tāda, kad putnam sēžot uz laktas tā pirksi, apņemot laktu, nesaskaras un šis attālums starp priekšējiem un aizmugurējiem pirkstiem ir aptuveni 1 cm). Laktām izvēlas koku zarus (kārkls, ābele, bumbiere, kļava, liepa). Vēlams laktas izvietot tuvāk barības un dzeram traukiem, var būrī ielikt lielāku zaru ar atzariem, kas kalpos gan kā dažāda augstuma laktas, gan kā laika kavēklis, kur asināt un deldēt knābi. Būrim parasti līdzi ir arī barības un ūdens trauki, bet ja nav, tad izvēlaties metāla un tādus, kurus var iekabināt restēs. Kā pakaišus varat izmantot skaidu granulas, ēveļskaidas vai speciāli putniem paredzētas smiltis. Uz būra grīdas novieto keramikas trauku ar ūdeni, kas kalpos ūdens peldēm. Mantiņas: ja putniem ir garlaicīgi un viens otram plūkā spalvas, ieteiktu, jo dabīgākas, jo labāk - tās var būt klūgas (kārklu jaunie dzinumi ar visām lapām), šūpoles, spīdīgas un košas mantiņas.

Barošana: izvēlaties barību, kas paredzēta vidējiem papagaiļiem (rozella) vai amazonēm. Kā pamatbarība ir sēklas, graudi (nepārcenšaties ar saulespuķu sēklām, jo tās ir treknas un putni ātri uzbarojas un aptaukojas). Papildus dod: augļus (dažādus, tikai ne avokado), dārzeņus (gurķi, paprika, tomāti, burkāni), nedrīkst - kāpostus,  ziedkāpostus, puravus, dilles, seleriju saknes, lokus, kartupeļus. Ogas - jāņogas, upenes, zemenes, avenes, dzērvenes, ķiršus, plūmes bez kauliņiem. Salātus, seleriju lapas, pieneņu lapas, diedzētu graudu asnus. Vislabāk augļus, dārzeņus un zaļumus neiegādāties lielveikalos, jo putni ir ļoti jūtīgi pret pesticīdiem un nitrātiem. Ideāli būtu, ja tos audzētu paši! Dodot augļus, dārzeņus un zaļumus atcerieties, ka sākumā putni jāpieradina pie tiem - nedaudz - tīri pagaršošanai un ar laiku devu var palielināt pakāpeniski. Papildus būrī ieliek - minerālvielu bloku (Zoo veikalos nopērkami), sēpiju (kalcija avots) un granti. Reizi nedēļā var dot - cieti vārītu olu. Nedot: šokolādi, cepumus, riekstus, baltmaizi, rupmaizi.

Kopšana: Būri novieto tālāk no sildošām un vibrāciju radošām ierīcēm, tā lai būris nebūtu caurvējā un tiešos saules staros. Ja putni mājās ir nesen, ieteiktu tos novietot klusākā vietā un pakāpeniski pieradināt pie visiem mājas iemītniekiem un trokšņiem.

Putni ir jūtīgi pret stresu, bet ātri adaptējas vidē, ja jūtas droši, ka viņus neapdraud.

Pārošanās laikā un perēšanās laikā tēviņš mātīti ļoti sargā, tāpēc apdraudot putnus ar straujām kustībām vai pēkšņiem trokšņiem, varat izraisīt agresiju.

Ligzdošanas vietu puni veido paši no klūgām, sausas zāles, tāpēc būrī jāievieto šie materiāli papildus. Šos materiālus ieteicams novietot pie būra sienām kā slotu, jo no zemes šie putni reti ko paceļ. Ja putni paši ligzdu necenšas veidot, tad var pie būra sienas novietot koka kastīti, kura viscaur ir noslēgta, bet ar atveri uz būra iekšpusi. Ligzdošanas kastītes izmēri 35*35*35 cm, atvere 8 -10 cm, kastītē ieber skaidas.

Ja putni neizmanto ūdens baseinu, tad reizi nedēļā tie jāapsmidzina ar siltu ūdeni.

Optimālā temperatūra ir + 18 - + 20 oC, gaisa mitrums 70 - 80%.

Pirmā palīdzība:

ja ir caureja - tad dod aktivēto ogli - uz vienu putnu sasmalcina un sajauc ar nelielu ūdens daudzumu ¼ daļu no tabletes, ievelk šo šķidrumu šļircē un putnam mutē. Var dot kopā ar barību, tad sasmalcina vienu tableti. Papildus var dot kumelīšu tēju vai maigi rozā zilo graudiņu šķīdumu

ja pārauguši nagi un knābis, tos ar specializētām grieznītēm nogriezt, atstājot līdz dzīvajai daļai 1 - 1,5 mm. Ja sanāk iegriez kapilārā un asiņo, tad ņem zilo graudiņu pulveri un pieliek pie asiņojošās vietas, asiņošana apstāsies.

Ja putns saguris, samazinājusies apetīte, nomākts - griezieties pie veterinārārsta.

Putnus uz pāris stundām varat izlaist no būra palidot pa telpām, bet neatstājiet bez uzraudzības, jo tiks pagaršoti istabas augi, kas bieži vien putniem ir indīgi, tiks pamēģinātas tapetes utt. Ar varu nevajadzētu putnus mēģināt iedabūt būrī, jo tas radīs lieku stresu. Varat uz neilgu laiku punus novietot saulē, bet noteikti tikai no rīta, kad tā nav tik spēcīga, tas dos papildus D vitamīnu.

Pēc savas uzvedības putni ir ziņkārīgi un ātri pierod pie cilvēkiem. Diemžēl runas spējas šiem puniem nepiemīt, bet tie ir ļoti interesanti un fantastiski ģimenes locekļi!
Avots: Materiālu sagatavoja - Baiba Ševcova.