Šinšilla (Chinchilla)
Šinšillas ir piemēroti dzīvnieki mājas mīluļu lomai – simpātiskie zvēriņi ir uzticīgi, mīļi, viegli pieradināmi, tiem praktiski nav smakas. Tomēr nav pieļaujams laist šinšillu dzīvot brīvi dzīvoklī, jo zvērēns grauž visu, kas vien iekārojas, sākot ar tapetēm un vadiem, beidzot ar paklājiem un drēbēm.
Dzīvnieka apraksts
- Vidējais dzīves ilgums 15 gadi;
- Var izaugt 25-40 cm garas, svarā nepārsniedzot 350-500 gramus;
- Izcelsmes vieta ir Dienvidamerika - Andu kalnu reģions. Dabā tās sastopamas akmeņainās kalnainēs;
- Vairoties var sākt no 7 mēnešu vecuma;
- Aktīvas naktīs. Šie ir ļoti aktīvi un sociāli dzīvnieki. Šinšillas var turēt pa vienam, draudzīgā pārī vai barā.
Vēsture un izplatība
Šinšillas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā Andu kalnos. Savā dzimtenē šinšillas ir praktiski iznīcinātas to skaisto kažociņu dēļ. Spāņu iekarotāju laikā uzticīgie dzīvnieciņi lielā skaitā apdzīvoja kalnu klinšainās nogāzes. Brīnišķīgā kažoka dēļ tos medīja indiāņi, taču reāli draudi šinšillu pastāvēšanai radās laikā, kad pie darba ķērās mūsdienu modes dizaineri. Šinšillu ādiņu kažoks kļuva par vienu no simboliem cilvēku pārticībai un augstam stāvoklim sabiedrībā. Vienam kažokam nepieciešams ap 160 ādiņām. Indiāņiem pavērās biznesa iespējas – šinšillu medības kļuva par ienesīgu arodu. Tādējādi nepagāja ilgs laiks, līdz šinšillas savā dzimtenē bija praktiski iznīcinātas.
Radās doma zvēriņus audzēt nebrīvē. Pagājušā gadsimta sākumā ASV ieveda vairākas šinšillas, kuras var uzskatīt par visu nebrīvē dzīvojošo šinšillu priekštečiem. Tomēr ar laiku mākslīgos apstākļos audzētu dzīvnieku apmatojuma kvalitāte pazeminājās. Šinšillu fermu īpašnieki drīz vien vīlās savās cerībās, jo dzīvnieki nevairojās tik ātri kā cerēts un ādiņas nebija tik kvalitatīvas kā savvaļas zvēriņiem.
Mūsdienās jūrascūciņu radinieces šinšillas atrod arvien vairāk piekritēju dzīvnieku mīļotāju vidū, kas vēlas turēt tās mājās pašu priekam. Lielāko interesi izraisa īsastes šinšilla (Chinchilla liechtenstein) un tās mazākie radinieki mazā īsastes šinšilla (Chinchilla brevicaudata) un garastes šinšilla (Chinchilla lanigera). Pēc izskata pieaudzis zvēriņš atgādina trusēnu, tikai ar īsākām ausīm un garāku asti. Pakaļkājas ir labi attīstītas. Dzīvnieka ķermeņa garums ir 20-37 cm, svars sasniedz 500g. Mātītes ir lielākas par tēviņiem. Šinšillām ir ļoti izteiksmīgs purniņš, pateicoties lielajām acīm un garajām, kuplajām ūsām. Garās ūsas palīdz dzīvniekiem krēslā orientēties un atrast barību, jo šinšillas pārsvarā ir nakts dzīvnieki, kas ir visaktīvākie krēslas stundās. Šinšillas labos apstākļos var nodzīvot divdesmit un vairāk gadus.
Šinšillas ir nakts dzīvnieki, tiem ir labi pielāgota redze orientācijai tumsā, taču tas nenozīmē, ka dienā tas redz sliktāk. Lai pieradinātu šinšillu pie dienas dzīvesveida, var pakāpeniski mainīt režīmu, naktī būri apgaismojot, bet dienā nedaudz noēnojot.
Dzimtenē dzīvnieki mitinās klinšainos apvidos bargā klimatā, kur dienā temperatūra bieži vien pārsniedz 30°C, bet naktī krītas zem nulles, turklāt to visu pavada spēcīgs vējš. No bargajiem apstākļiem zvēriņu pasargā biezais, raksturīgi krāsotais kažoks ar ārkārtīgi smalko vilnu. Šinšillu apmatojums ir higroskopisks, tādēļ zvēriņu nav vēlams ņemt rokās un nekādā gadījumā mazgāt. Šinšillām piemīt neparasta spēja “mest spalvu” – ja zvēriņu neuzmanīgi ar pirkstiem satver aiz kažociņa, tad rokās paliek apmatojuma fragments ar ādas gabaliņu, bet dzīvnieks neskarts izraujas no tvēriena. Ādas bojājums ātri sadzīst un kažociņš ataug. Nepieciešamības gadījumā šinšillu var ķert ar marles tīkliņu, vai satverot aiz astes un ar otru roku pieturot pie apakšas.
Šinšillu skeleta anatomiskās uzbūves īpatnības ļauj tām iespiesties gan šaurās vertikālās, gan horizontālās klinšu spraugās, bez tam šinšillām ir lieliska kustību koordinācija. Vēl viena šinšillām raksturīga īpatnība ir vērojama ausu uzbūvē. Peroties smilšu putekļu vannās, ausu dzirdes kanāli aizveras ar īpašu vārstuļu palīdzību, kādi ir sastopami tikai ūdens dzīvniekiem.
Šinšillas ir piemēroti dzīvnieki mājas mīluļu lomai – simpātiskie zvēriņi ir uzticīgi, mīļi, viegli pieradināmi, tiem praktiski nav smakas. Tomēr nav pieļaujams laist šinšillu dzīvot brīvi dzīvoklī, jo zvērēns grauž visu, kas vien iekārojas, sākot ar tapetēm un vadiem, beidzot ar paklājiem un drēbēm.
Būra iekārtošana
Izvēlies plašu būri vairākos stāvos. Minimālais būra izmērs 70x50x70cm. Nepieciešams būrī ierīkot vairākas slēptuves, platformas, iekaramās guļvietas, kāpnes, tiltiņus, zarus. Būrī var izvietot dažādas grauzējiem paredzētas rotaļlietas. Kā pakaišus var izmantot smiltis, skaidas vai citus smalkus materiālus. Obligāti nepieciešama smilšu vanna.
Barošana
Kā pamatbarību iesakām izmantot zooveikalos nopērkamo barību šinšillām. Papildus var dot dažādus zaļumus. Kā kārumu reizi nedēļā var dot riekstus mazās devās. Svarīgi izvairīties no barības, kas satur cukurus vai proteīnu. Jānodrošina ar kvalitatīvu sienu un pieeju svaigiem koka zariņiem, minerālakmeņiem, lai būtu iespēja nodeldēt visu dzīvi augošos zobus. Vienmēr jābūt pieejai svaigam dzeramajam ūdenim. Dzeramo ūdeni būrī var novietot keramiskā trauciņā vai speciāli grauzējiem paredzētās plastmasas vai stikla dzeramajās pudelītēs. Ūdeni jāmaina katru dienu, ikreiz izmazgājot arī dzeramo trauku.
Nedrīkst barot ar avokado, zirņiem, salātiem, brokoļiem, kukurūzu, rabarberiem, banāniem, saulespuķu sēklām, zemesriekstiem, augļus un dārzeņus ar augstu mitruma līmeni, ēdienus, kas satur augstu proteīna un cukura līmeni, konfektes, šokolādi.
Biežākās veselības problēmas
Zobu problēmas, pārkaršana, gremošanas problēmas, elpceļu iekaisums, problēmas ar kažoku.
