Kad ģimenē ienāk vēl viens mājdzīvnieks – kaķis
Ģimenē ienākot vēl vienam kaķim, vērts izmantot pāris viltību, kā jaunpienācēju iepazīstināt ar jau esošajiem mājdzīvniekiem, ļaujot tam ātrāk iejusties un nodibināt veiksmīgas attiecības. Par to, ko ņemt vērā, lai jaunā mīluļa ieviešana izdotos harmoniska, vairāk stāsta Dino Zoo eksperts, Latvijas Felinoloģiskās asociācijas valdes loceklis Ivo Obrumanis.
Ja ģimenē jau dzīvo pieaudzis kaķis, kā otro mīluli ieteicams izvēlēties kaķēnu. Tas jaunajiem apstākļiem adaptēsies ātrāk un vieglāk nekā jau pieaudzis dzīvnieks, citādi reaģējot uz situācijām. Tā kā pieaugušais kaķis, kas jau mīt ģimenē, uz jaunpienācēja parādīšanos var reaģēt negatīvi, iepazīstināšanu vēlams sākt pakāpeniski. “Ja ģimenes mīlulis jauno kaķi nepieņem, pirmās dienas abus vajadzētu turēt atsevišķi, izmitinot dažādās istabās, kur tie viens otru varēs saost un pamazām aprast ar jauno situāciju. Ja esošais kaķis ir ļoti agresīvs, jaunpienācēju pirmās dienas var tam parādīt, ievietotu būrī, kas jauno dzīvnieku pasargās no savainojumiem, ja otrs tam negaidīti uzbruktu. Iepazīstināšanu var veikt divdesmit minūtes dienā vairākas dienas pēc kārtas, pēc tam jauno kaķi no būra izlaižot un ļaujot tam sastapties ar otru dzīvnieku aci pret aci, ja tas kļuvis mierīgāks. Šāda sistēma esošajam ģimenes mīlulim ļaus pamazām aprast ar jauno situāciju un liks saprast, ka jaunpienācējs nekur nepazudīs, tāpēc ar to jārēķinās,” stāsta Ivo, piebilstot, ka dzīvnieka reakcija uz jaunu mājokļa iemītnieku ir atkarīga no tā temperamenta. Dažiem kaķiem tas neradīs itin nekādas emocijas, kamēr citi var censties aizstāvēt savu teritoriju un reaģēt agresīvi.
Ja abi kaķi ir pieauguši, vienam no tiem vajadzēs nedaudz ilgāku laiku, lai adaptētos jaunajiem apstākļiem, nekā tad, ja jaunpienācējs būtu kaķēns: “Jaunam kaķim vai kaķēnam pierašanas moments būs ātrāks. Tāpat nozīme ir tam, no kurienes jaunais dzīvnieks nāk. Ja kaķēns būs izglābts no ielas, tā reakcija uz mājvietas maiņu būs asāka, jo līdz šim jau ir piedzīvotas dažādas situācijas, ko dzīvnieks atceras. Šī iemesla dēļ pierašanai pie jaunajiem apstākļiem dzīvniekam vajadzēs ilgāku laiku. Tāpat jāpatur prātā, ka vieglāk ir strādāt ar šķirnes kaķi, kas iegādāts audzētavā, kur dzīvniekam bijuši labvēlīgi apstākļi. Minēto iemeslu dēļ kā otro kaķi ieteicams izvēlēties vēl nepieaugušu dzīvnieku. Jau nobrieduša kaķa pieradināšanai pie jaunās mājvietas un iekļaušanai ģimenē būs vajadzīga lielāka pacietība un ilgāks laiks.”
Neraugoties uz saimnieku labajiem nodomiem, var rasties situācijas, kad dzīvnieki tomēr nesatiek. “Ja esošais kaķis nekādi nepieņem jauno dzīvnieku, tas var sākt neēst un sliktāk justies. Mēdz gadīties, ka jaunie kaķi vai kaķēni, kas ir jaunāki par otru dzīvnieku, mēģina uzņemties hierarhijas vadību un vecākos kaķis no savām pozīcijām izspiest. Tie var uzbrukt, atņemt barību un ūdeni, tā cenšoties kļūt par barvedi. Ir ļoti jāseko līdzi, lai, mājās ienākot jaunam kaķim, esošais dzīvnieks netiktu apbižots. Ja kaķa raksturs būs dominantāks, jaunpienācējs to tik vienkārši nevarēs izdarīt, savukārt, ja dzīvnieks pēc dabas ir pasīvāks, tas var tikt apspiests. Kaķiem ir sava hierarhija, tāpēc tie mēģina ņemt virsroku pār otru savas šķirnes pārstāvi. Ja jaunais dzīvnieks pie esošā nav pieradināms, vai otrādi, tad katram ir jādzīvo savā istabā vai jāmeklē jaunpienācējam citas mājas,” brīdina Ivo.
Līdzīga situācija ir, ja mājās jau mitinās suns. Dzīvniekus iepazīstinot, saimniekam jāpārliecinās, vai suns kaķi nevar sakost, objektīvi novērtējot tā reakciju uz jauno mīluli. “Ir suņi, kam patīk kaķus dzenāt, taču, tiklīdz kaķis ikdienā atradīsies mājā, kur dzīvo pats suns, tā reakcija var mainīties un dzīvniekam kaķis vairāk neinteresēs. Ja suns tomēr reaģē asi, vajadzīgs būris, kur ielikt kaķi, abus pamazām iepazīstinot un vērojot situācijas gaitu. Tāpat kaķēnu vai kaķi var nolikt augstāk, kur suns tam netiek klāt. Tā kaķis pamazām apradīs ar jauno mājvietu un suns – ar jaunpienācēju,” skaidro Ivo.
Draudzīgākās pret jaunpienācējiem, kā arī jaunu vidi ir tā dēvētās aborigēnās kaķu šķirnes – meinkūni, Sibīrijas kaķi, Norvēģijas meža kaķi, Kuriļu bobteili: “Šīs ir dabīgi veidojušās šķirnes, kuru pārstāvji dzīvo mežā. Viņi adaptējas jauniem apstākļiem un socializējas ar citiem dzīvniekiem labāk nekā mākslīgi veidotās šķirnes, jo suni vai otru kaķi uztver kā līdzvērtīgu sava bara pārstāvi. Sarežģītāk ir ar bezšķirnes kaķiem, jo nav zināmi to gēni, raksturs un izcelsme, kā rezultātā nav iespējams paredzēt, cik pozitīvi vai negatīvi tie reaģēs pret otru dzīvnieku.”
Vai zināji?
Meinkūnu šķirnes kaķi uzskata, ka ir suņi. Tāpēc, ieraugot svešu kaķi, tie var tam uzšņākt un uzrūkt, savukārt pret suņiem tie izturas draudzīgi un ir daudz vieglāk pie tiem pieradināmi.
