Atpakaļ

Kā mājdzīvnieki ietekmē mūsu veselību?

Mājdzīvnieka klātbūtne nomierina, iepriecina un palīdz atslābināties, tomēr tai ir arī virkne citu ieguvumu, kas pozitīvi ietekmē gan mūsu fizisko, gan emocionālo veselību. Vairāk par tiem stāsta kinoloģe, Dino Zoo Suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka.

Dzīvnieku labvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību ir zinātniski pierādīta. Pastāv vairāki tā dēvētās zooterapijas veidi, kuru ietvaros cilvēks komunicē ar dzīvnieku, šai saskarsmei tādējādi uzlabojot gan cilvēka garīgo, gan vispārējo veselības stāvokli. Piemēram, arvien populārāka kļūst tā dēvētā KANISTERAPIJA. Tā ir metode, kas pastiprina rehabilitācijas efektivitāti, izmantojot speciāli apmācītu suni, kuru vada kvalificēts kanisterapijas speciālists. Kanisterapijā izšķir trīs pakāpes. Pirmā ir sastapšanās ar dzīvnieku, izveidojot pozitīvu kontaktu starp cilvēku un suni, glāstot to, dodot komandas un veidojot saskarsmi. Kā otro izšķir mācīšanos ar suni, kas palīdz uzlabot cilvēka intelektuālās un izzināšanas spējas. Tāpat ļoti pozitīva ietekme ir kanisterapijas trešajam paveidam – terapijai ar suni, kas ietver vingrinājumu kompleksu, kam ir jau konkrēts rehabilitācijas mērķis. Lai gan kanisterapija neaizvieto neviena speciālista darbu, tā var palīdzēt sasniegt labākus rezultātus, jo papildina gan, piemēram, logopēda, psihologa un fizioterapeita, gan ergoterapeita, pedagoga vai speciālā pedagoga u.c. profesionāļu darbu ar cilvēku. Šī iemesla dēļ kanisterapija ir piemērota gan bērniem, gan cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī senioriem. Tā kā suns pēc savas būtības ir sociāls, aktīvs un miermīlīgs dzīvnieks, saskarsme ar to ļoti palīdz arī bērniem ar garīgās veselības problēmām, autismu un Dauna sindromu, uzlabojoties atmiņai un emocionālajam stāvoklim. Suņi bērnus motivē aktīvi darboties un sadarboties, tādējādi ātrāk un labāk attīstoties runai. Savukārt bērniem, kuriem ir, piemēram, kustību traucējumi, kanisterapija palīdz vieglāk uztvert un apgūt jaunas iemaņas, veicinot mācīšanās motivāciju, jo līdzās ir suns, kurš palīdz to darīt.

Pieminēšanas vērta ir arī HIPOTERAPIJA jeb reitterapija, kas nodrošina cilvēka kontaktu ar zirgu. Tās laikā normalizējas gan cilvēka fiziskais, gan psiholoģiskais stāvoklis, kā arī, atrodoties zirga mugurā, tiek nodarbināti visi ķermeņa muskuļi, trenējas elpošanas sistēma un tonizējas asinsrites sistēma. Soļojot zirgs ar ķermeni veic trīsdimensionālas kustības, kas liek jātnieka ķermenim tā mugurā kustēties gan uz sāniem, gan uz augšu un leju, kā arī uz priekšu un aizmuguri. Ir zinātniski pierādīts, ka šādas kustības neveic neviens cits dzīvnieks. Tādējādi zirga kustības ir maksimāli pietuvinātas cilvēka dabiskajām kustībām un tempam iešanas laikā, tāpēc cilvēka galvas smadzenes saņem tādus impulsus, it kā tas staigātu pats, neraugoties uz to, ka patstāvīgi cilvēks to, iespējams, nespēj darīt. Šī iemesla dēļ reitterapiju ļoti bieži izmanto kā rehabilitācijas metodi pēc dažādām traumām un neiroloģiskām slimībām, kā arī izkaisītās sklerozes, ērču encefalīta, insulta un citu nopietnu saslimšanu ārstēšanā. Tiesa, jāpatur prātā, ka reitterapijas nodarbība organismam rada lielu slodzi, tāpēc, pirms tās uzsākšanas ir jākonsultējas ar ārstu.

Saskarsme ar dzīvniekiem un kontakts ar tiem palīdz cilvēkam veiksmīgāk un efektīvāk risināt stresa situācijas, uzlabo psiholoģisko stāvokli, palīdz mazināt depresiju un bailes. Šo iemeslu dēļ dažas aviokompānijas saviem klientiem pat ļauj ceļot ar suni salonā, neraugoties uz tā izmēru, jo dzīvnieks ir kā pavadonis, kas palīdz cilvēkam pārvarēt bailes no lidošanas,” stāsta Tatjana. “Jāpiebilst arī, ka suņi, kaķi un citi dzīvnieki paplašina arī sociālo saikni starp cilvēkiem. Piemēram, pateicoties suņiem, to saimniekiem parādās arī jauni hobiji. Suņu veiklības sports adžiliti liek iesaistīties arī dzīvnieka saimniekam, ļaujot vairot draugu un paziņu loku, kā arī apspriežamo tēmu klāstu ikdienas komunikācijā. Tāpat parādās jauni mērķi un vēlme ceļot, apmeklējot arī izstādes un sacensības. Arī vienkārša dzīvnieka esamība mājās motivē cilvēku vairāk kustēties. Suni jāved pastaigās vairākas reizes dienā. Tāpat arī ar kaķi ir jāpavada laiku gan aktīvi, gan pasīvi, ar to rotaļājoties un dzīvnieku aprūpējot, jo to ir gan jāpabaro, gan, piemēram, jāiztīra mīluļa kastīti. Arī rāpuļi, putni un zivtiņas akvārijā prasa to apkopšanu, ikdienas dzīves apstākļu uzlabošanu, mīluļu pabarošanu, kas liek regulāri darboties.”

Daži interesanti fakti par mīluļu ietekmi uz mūsu veselību

  1. Mājdzīvnieka esamība var palīdzēt normalizēt paaugstinātu asinsspiedienu. Pētījumos atklāts, ka cilvēkiem, kuriem ir mājdzīvnieks, miera stāvoklī tas ir zemāks, kā arī sirdsdarbība ir mierīgāka, nekā cilvēkiem, kuriem mīluļa nav. Tāpat atklāts, ka bērniem ar hipertensiju asinsspiediens pazeminās laikā, kad tie samīļo savu suni vai ar to spēlējas.
  2. Kā izrādās, cilvēkiem, kuriem pieder kāds mājdzīvnieks, ir zemāks tā dēvētā sliktā holesterīna līmenis. Tiesa, to ir viegli izskaidrot attiecībā pret suņu saimniekiem – mīluli ir regulāri jāved pastaigās, kas veicina fizisko aktivitāšu īpatsvaru ikdienā un attiecīgi pozitīvi ietekmē veselības stāvokli.
  3. Kaķu īpašniekiem ir labāka sirds veselība. Pētījumos atklāts, ka cilvēkiem, kuriem kaķa nav bijis nekad, ir krietni augstāks risks piedzīvot sirdslēkmi. Tāpat mājdzīvnieka esamība samazinot sirds mazspējas attīstīšanos un kopumā uzlabo sirds un asinsvadu veselības stāvokli.
  4. Bērniem, kuri auguši kopā ar suni vai kaķi, retāk attīstās alerģijas, kā arī ir spēcīgāka imunitāte jeb dabiskās organisma aizsargspējas.
  5. Mājdzīvnieka klātbūtne var palīdzēt mazināt arī hroniskas sāpes. Dzīvnieka samīļošana veicina laimes un labsajūtas hormonu izdalīšanos, kam piemīt sāpes atvieglojoša iedarbība.
  6. Pētījumos atklāts, ka pāri, kuriem ir kopīgs mājdzīvnieks, ir laimīgāki. Iespējams, apmierinātības sajūtu un dzīvesprieku palīdz vairot iespēja dalīties priekā un pozitīvajās emocijās, ko dzīvnieks ar savu klātbūtni rada.
  7. Lai gan valda uzskats, ka cilvēks vislabāk izguļas, neviena netraucēts, pētījumos atklāts, ka, guļot vienā gultā ar mājdzīvnieku, miega kvalitāte patiesībā ir labāka, jo dzīvnieks rada drošības sajūtu un nomierina.

 

Līdzīgi jautājumi

Mūsu eksperti spēs atbildēt uz jebkuru Jūsu jautājumu

urinēšanas problēmas kaķim

Manam kaķim bija pirms pusotra mēneša problēmas ar čurāšanu(sāka čurāt rozā).Vetārsts izrakstija antibiotikas un speciālo baribu.Tagad it kā viss ir labi.Ar ko man viņu barot tagad?Agrāk ēda Purinas barību.Vai es drīkstu tagad ar to barot?

Veterinārārsts

Atbild Veterinārārsts, Veterinārārsts

Atbilde

Labdien,

Jums ir jākonsultējas ar veterinārārstu, kurš ārstēja Jūsu dzīvnieku, jo nezinot kaķa slimības vēsturi un analīžu rezultātus, nevaram Jums sniegt turpmākos norādījumus par kaķa ēdināšanu.

 

Izaugums uz ādas

Labdien! Pāris dienas atpakaļ kaķim uz pakaļkājas pamanīju nevienmērīgu, plakanīgu izaugumu mana īkšķa naga izmērā. Momentā vedu pie ārsta. Taču negribēja nooperēt, izrakstīja tikai Vetoskin - vitamīnus ādai un lika atbraukt pēc mēneša. Vai tiešām tas nav nopietni?

Veterinārārsts

Atbild Veterinārārsts, Veterinārārsts

Atbilde

Labdien!

Bez dzīvnieka apskates nevar pateikt, kāda veida veidojums/ādas problēma tā ir, līdz ar to arī nav iespējams pateikt vai bez vitamīniem ir nepieciešama vēl kāda ārstēšana. Ja vēlaties dzirdēt papildu viedokli, tad kaķi varat atrādīt veterinārārstam, ieteicams dermatologam. 

Ūdens došana kaķim

Labdien. Vēlējos pajautāt, vai kaķim var dot siltu ūdeni, nevis aukstu?

Veterinārārsts

Atbild Veterinārārsts, Veterinārārsts

Atbilde

Labdien!

Var dot, taču kaķi ir gana izvēlīgi un varētu dot priekšroku vēsam ūdenim. 

Kaķis krāc un trokšņaini elpo

Labdien! Mans kaķis krāc un skaļi, ņurdoši elpo, citu simptomu nav, apetīte laba. Ir liekais svars. Apmēram 8 gadi, pirms 4 gadiem paņēmām no patversmes.

Veterinārārsts

Atbild Veterinārārsts, Veterinārārsts

Atbilde

Sveicināti!

Vai kaķis vienmēr ir krācis un trokšņaini elpojis? Ja tas ir kaut kas jauns kaķa uzvedībā, atrādiet kaķi veterinārārstam.

Saradināt kaķus

Labdien! Pāris nedēļas cenšamies saradināt divas kaķenes (vecākajai 2 gadi, jaunākajai 3 mēneši). Lai gan esam saradinājuši tiktāl, ka abas kopā var dzīvoties un ēst netālu viena no otras, vecākā dažbrīd (kad uznāk), var mazliet agresīvi padauzīties, iedzīt stūrī un uzņurdēt. Apdomāju nopirkt "Feliway" difuzoru, kamēr abas pierod viena pie otras. Bet, ja sāku tādu lietot, vai tāds mājās būs jātur vienmēr, lai noskaņojums būtu labs? Vai arī drīkstu mēģināt difuzoru lietot tikai pierašanas laikā? Mazliet bail - ja nopirkšu vienreiz, tas būs jāizmanto visu laiku :) Kā labāk rīkoties - mēģināt bez tāda iztikt un turpināt ar kārumiem un mīļošanu, vai labāk mīļā miera labad tādu nopirkt? Paldies!

Felinologs

Atbild Felinologs, Felinologs

Atbilde

Labdien! Šis difuzors izplata kaķu feromonus(kaķu hormons) un pie tā kaķis nomierinās bet nepietod, bet viņu vajadzētu lietot pa iepakojumiem, jo iedarbojas ne uzreiz tapēc labāk ir kad viņš ir ieslēgts visu laiku. Bet droši var lietot pieradināšanas laikā un pēc tam var nelietot!

Kaķim asaro acs

Sveiki Musu 7 gadīgajam runcim pēkšņi ļoti asaro/ir arī biezāki izdalījumi vienā actiņā. Neesam mainijuši barību, dzīvo tikai pa māju. Interesanti,ka tā ir tikai vienai actiņai. Vai ir pamats uztraukumam?

Veterinārārsts

Atbild Veterinārārsts, Veterinārārsts

Atbilde

Sveicināti!

Varat patīrīt apvidu ap aci ar kumelīšu tējas novārījumu. Savukārt, ja izdalījumi ir strutaini, tad gan kaķis būtu jāatrāda veterinārārstam. 

Kaķu mājas siltināšana

Jau kopš vasaras man šķūnī dzīvo pieklīdusi bailīga kaķenīte. Baroju un dodu ūdeni katru dienu. Jautājums - vai kaķis nevar liela aukstumā nosalt? Ir uztaisīta guļvieta, vecā skapī ar putoplastu un siltu segu, bet šķiet, viņa guļ kautkur citur. Sola lielu aukstumu, tāpēc uztraucos. Rokās nedodas un apsildīt to šķūni nav iespējams.

Veterinārārsts

Atbild Veterinārārsts, Veterinārārsts

Atbilde

Labdien! 

Lai dzīvnieks nenosaltu, viņam ierīkotā mājiņa ir maksimāli jānosiltina.Ja skapis nav liels, apkārt var aplikt siltumu aizturošus materiālus, piemēram, putuplasta plāksnes, dēļus u.tml. Pa virsu var arī segu aptīt un arī iekšā ieklāt, ko Jūs jau izdarījāt. Tāpat arī iekšā var ieklāt sienu. 

Vai plānojat kaķenīti turpināt barot un radināt pie sevis? Kaķenīti var mēģinat radināt, paralēli dodot veterinārajās aptiekās nopērkamus dzīvniekam saudzīgus nomierinošos medikamentus. Ja kaķenīte pie Jums pieradīs, ar laiku iespējams viņa gribēs ieiet mājā sasildīties.

Kaķa ēdināšana

Cik reizes dienā un cik daudz jāēd pieaugušam sterilizētam kaķim

Veterinārārsts

Atbild Veterinārārsts, Veterinārārsts

Atbilde

Labdien!

Ja izvēlaties kaķi barot ar komerciālo barību, tad ņemiet vērā, ka tai ir jābūt labas kvalitātes (Premium vai SuperPremium klases) un maksimāli sablansētai uzturvērtības ziņā. Zoo veikalos un veterinārajās aptiekās pieejams plašs labas kvalitātes barību klāsts. Uz barības iepakojuma ražotājs ir norādījis dienas devu uz kaķa svaru. Šo devu var sadalīt uz tik ēdienreizēm, cik reizes dienā barojat kaķi. Ja papildus sausajai barībai, dodat konservu, gaļu, kārumus, tad dienas deva attiecīgi samazinās. 

Ja izvēlaties kaķi barot ar dabīgo ēdināšanu, Jums ir jāsastāda uzturvērtību ziņā sabalansēta ēdienkarte. Un to, cik daudz viņam drīkst dot - jāņem vērā dzīvnieka svars un ķermeņa kondīcija. Sīkākai informācijai iespējams konsultēties pie veterinārārsta-ēdināšanas speciālista.  

Runča kastrācija

Labdien. Mums ir runcis no bengālijas šķirnes un 10 mēneši. Sāka iezīmēt teritoriju,bet urinam nav smaka tāda stipra kā runčiem izmazgaju paklajinu ,kur tika iezimets un bija viss kārtībā. varbut vinš mazs vēl varbut pēc tam buus smaka nejauka. negribam viņu sterlizēt ,jo dzirdējām ,ka liels risks ir. Tapēc izdomājām paņemt vēl vienu kaķeni bengālijas un jautājums. Vai runcis beigs iezimet teritoju ,ja viņam būs tā brūte ? ))) paldies.

Veterinārārsts

Atbild Veterinārārsts, Veterinārārsts

Atbilde

Labdien!

Paņemot kaķenīti, runcis teritoriju iezīmēs vairāk. Pat, ja nepaņemsiet kaķenīti, var gadīties dažādas situācijas, kuru ietekmē kaķis var vēlēties iezīmēt savu teritoriju. Piemēram, aiz loga sāk klaiņot valdonīgs runcis, kas, savukārt, var likt gribēt Jūsu kaķim iezīmēt savu teritoriju vai apavus, kuriem ir saskare ar āru. Kā arī dzīvnieki ir ļoti pakļauti dzimuminstinktiem. Ja apkaimē klaiņo nestreilizētas kaķenes, kuras runcis sajutīs, viņš būs nemierā un vēlēsies aizmukt pie kaķenes. Kaķis var izlekt pa logu un aizskriet prom. Vai, neveiksmīgi mēģinot izlekt pa logu, sevi satraumēt. Saimniekiem bieži vien liekas, ka viņi jau savu mīluli uzmanīs un nokontrolēs, taču realitātē dzimumdziņas dzīti dzīvnieki var pamanīties izmukt un noklīst. Nonākot ārvidē, savukārt, notiek konkurence, cīņa ar citiem kaķiem un citas likstas. Šādu scenāriju ir daudz.

Pēc kastrācijas runcim vairs nevajadzētu iezīmēt teritoriju. Ja runcis iezīmē teritoriju un viņu kastrē vēlā vecumā, tad kastrācija var arī nemazināt teritorijas iezīmēšanas ieradumu, jo tā var izvērsties par uzvedības problēmu. Tamdēļ ieteicams runci kastrēt pēc iespējas jaunākā (atļautā) vecumā, kad teritorijas iezīmēšana nav izveidojusies par regulāru ieradumu, turklāt kad urīnam nav arī tik izteikta smaka. 

Kastrācija var novērst arī nopietnas veselības problēmas nākotnē, tiesa tas ir vairāk attiecināms uz sieviešu kārtas pārstāvēm, taču arī runči tādējādi var izvairīties, piemēram, no prostatas jaunveidojumiem.

Kaķis urinē neierastās vietās

Mans kaķēns kuram ir aptuveni 7 mēn. nesen sāka čurāt manā gultā. Itkā kaste regulāri tiek tīrīta. Vai vajag vest pie vetārsta?

Veterinārārsts

Atbild Veterinārārsts, Veterinārārsts

Atbilde

Sveicināti!

Vai runcis ir kastrēts? Nekastrēts runcis var urinēt neierastās vietās, iezīmējot teritoriju.

Dzīvnieks var urinēt sev neierastās vietās stresa situācijās. Kā arī - signalizējot par veselības traucējumiem. Ja dzīvnieks ir kastrēts, apdomājiet, vai kaķa ikdienā nekas nav mainījies, kas varētu radīt stresu. Arī tik vienkāršas lietas dēļ kā pakaišu nomaiņa kaķis var negribēt iet uz savu kastīti. Ja arī ikdienā itin nekas nav mainījies, tad ieteicams nodot urīna analīzi.