Kā kopt kaķa nagus?

Kaķa nagu garums ir būtisks tā labsajūtas un arī veselības priekšnoteikums. Lai gan nereti šķiet, ka nagu optimālo garumu kaķis spēj uzturēt paša spēkiem, mīluļa ķepas tomēr ir vēlams laiku pa laikam pārbaudīt. Vairāk par kaķa nagu kopšanu stāsta Dino Zoo eksperts, Latvijas Felinoloģiskās asociācijas valdes loceklis Ivo Obrumanis.
Neraugoties uz to, ka pēc dabas likumiem kaķa nagi nebūtu jāgriež, to garumam ir svarīgi sekot līdzi. Kā norāda Ivo Obrumanis, mūsdienās par mājas mīluļiem tiek izvēlēti arī mākslīgi izveidotu šķirņu pārstāvji, kas nozīmē, ka tie nekad nav dzīvojuši brīvā dabā, kas būtiski ietekmē dzīvnieka temperamentu un uzvedību. Turklāt arī starp dabā dzīvojošām kaķu šķirnēm ir temperamentīgākas un mazāk temperamentīgas šķirnes, kas lielā mērā nosaka arī dzīvnieka paradumus. “Temperamentīgāko šķirņu kaķi nagus asina vairāk, jo šādi iezīmē savu teritoriju. Kaķa ķepu spilventiņos starp nagiem atrodas īpaši dziedzeri. Asinot nagus, no tiem izdalās smarža, kas ļauj dzīvniekam atstāt ziņu citiem sugas brāļiem par savu klātbūtbni konkrētajā teritorijā. Savukārt, ja kaķis ir miermīlīgākas dabas un negrib iezīmēt savu teritoriju, viņš nagus attiecīgi asinās mazāk, tā ļaujot tiem augt garākiem. Asinot nagus, kaķis tos iedzen izvēlētajā virsmā – dabā tas var būt koks, savukārt mājās – piemēram, sizala stabs – un pavelk, noloboties virsējai raga kārtiņai un tādējādi nagam dabiski saīsinoties. Ja tas tiek darīts reti vai nagi vairs netiek asināti nemaz, kas var notikt arī tāpēc, ka kaķis noveco un, gadiem ejot, kļūst kūtrāks un mazāk aktīvs, tie var izaugt tik gari, ka ieaug ķepu spilventiņā, radot dzīvniekam sāpes un diskomfortu, kas var traucēt tik ļoti, ka kaķis pat atsakās staigāt. Šādā situācijā saimnieks nereti domā, ka pie vainas ir dzīvnieka veselības problēmas, bet vispirms ir jāpaskatās, vai kaķa nagi nav ieauguši tā ķepu spilventiņos, kas patiesībā ir novērojams samērā bieži. Īpaši raksturīgi tas ir visām mazāk temperamentīgajām šķirnēm un garspalvainajiem kaķiem, piemēram, persiešiem un garspalvainajiem britu kaķiem. Savukārt visi īsspalvainie un bezspalvainie kaķi pārstāv temperamentīgās šķirnes.”
Ja kaķis patiesi nagus neasina pietiekami bieži, tos ir jāapgriež aptuveni reizi divās nedēļās. Lai gan nereti saimnieki šo uzdevumu uztic speciālistiem, dodoties uz kaķu frizētavu, to ir viegli izdarīt arī saviem spēkiem, jo kaķa nagi ir baltā krāsā. Tādējādi tā naga daļa, ko drīkst apgriezt, ir caurspīdīga, savukārt tā dēvētā dzīvā daļa – rozā. Ja ir grūti noteikt atšķirību, var maigi uzspiest uz kaķa ķepas spilventiņa – asinsritei paātrinoties, naga apasiņotā daļa iekrāsosies košāka, ļaujot labi redzēt, cik tālu nagu drīkst apgriezt.
“Nagam nedrīkst ļaut ataugt garākam par pusi ķepas spilventiņa – ja tas kļūst garāks, tas sāks traucēt dzīvniekam staigāt. Kaķa nagus var griezt ar speciālām šķērītēm un tā dēvētajām giljotīnām vai arī novīlēt ar speciālu elektrisku nagu vīlīti, kas ir uzlādējama ar USB lādētāju. Tā noderēs gadījumā, ja kaķim ļoti nepatīk nagu griešanas process. Vien jautājums, vai tas nebaidīsies no skaņas, kas rodas, vīlītei darbojoties. Ja kaķis tomēr neļauj nagus apgriezt ne ar vienu no instrumentiem un pretojas, to jādara divatā, vienam cilvēkam dzīvnieku pieturot, bet otram tikmēr apgriežot nagus. Tāpat var izmantot vienkāršu triku – uzsmērēt aknu pastēti uz kādas mīluļa rotaļlietas un nagus apgriezt, kamēr kaķis to laiza un ir aizņemts. Tomēr, lai atvieglotu šo procesu gan dzīvniekam, gan saimniekam, kaķi pie nagu griešanas jāradina jau no mazām dienām. Ja tas nekādi neizdodas, dzīvnieku jāved uz frizētavu, kur tas parasti ir mierīgs un ļaujas procedūrai,” iesaka Ivo.
Savukārt, lai mudinātu kaķi nagus asināt konkrētā un tam paredzētā vietā, var izmantot speciālus sprejus, kas ar savu aromātu dzīvnieku pievilina. To sastāvā visbiežāk ir parastā kaķumētra, kas kaķiem ļoti patīk. Tāpat nagu asināšanai jāizvēlas vieta, kas dzīvniekam ir ērta, lai tas, dodoties savā ierastajā maršrutā pa mājokli, apstātos un patrītu nagus, kaut garām ejot. Speciālos nagu asināšanas dēlīšus var novietot uz sienu stūriem, kā arī jārūpējas, lai tie būtu piemērotā augstumā. Ir svarīgi, lai kaķim, izstiepjoties pilnā augumā, tie būtu ērti sasniedzami. Ja dēlītis būs zemāks, kaķis uz tā nagus neasinās, jo dzīvniekam nebūs ērti. Tāpat jāizvēlas arī piemērots materiāls. Kaķiem ļoti patīk kaķu mājas un speciālie nagu asināšanas stabiņi no sizala, kurā var ērti ielaist nagus. Tāpat tirdzniecībā ir pieejami arī papīrveida nagu asināmie dēlīši, kas ir piesūcināti ar kaķu mētru. Ja tie nav ar to piesūcināti, līdzi visbiežāk nāk trauciņš, kurā to iebērt, un kaķis uzreiz būs klāt.
“Ja kaķis nagus asina neatļautā vietā, var izmantot to atbaidošu spreju. Ja dzīvnieka uzvedību neizdodas mainīt un no mēbeļu vai sienu bojāšanas nekādi nevar izvairīties, var izlīdzēties ar pie sienas liekamu plakanu nagu asināmo dēlīti, kas kalpos kā barjera. Tas arī piestāvēs mājokļa dizainam, jo izskatās dekoratīvi. Tāpat vēlams atkārtoti pārbaudīt, vai nagu asināšanas vietas ir dzīvniekam atbilstoši iekārtotas. Varbūt ir izvēlēts neatbilstošs augstums vai dzīvniekam nepatīkams materiāls. Varbūt pie vainas ir vieta, kas kaķim nepatīk. Var pamainīt nagu asināšanas zonas lokāciju un pavērot kaķa reakciju, kā arī zmantot speciālos sprejus – atbaidošo, lai dzīvnieku atturētu no uzturēšanās konkrētajā vietā, un pievilinošo. To izpūšot, kaķi uzreiz var nolikt vajadzīgajā vietā un parādīt, kas darāms. Tā kā dzīvniekam šeit jūtamais aromāts būs tīkams, visticamāk, tas nagus sāks asināt uzreiz, veidojoties jaunam ieradumam,” rezumē Ivo.