Somālijas kaķis (Somali)
Somālijas kaķi ir ļoti kustīgi un rotaļīgi dzīvnieki ar klusu balsi. Tie labi lec - līdz pat 2 metriem, un saimniekam jārūpējas, lai kaķim būtu pietiekams plašums, kur skraidīt, lēkāt, kā arī jābūt rotaļlietām, ar kurām spēlēties. Somālieši labprāt rotaļājas arī ar saimnieku, pienesot tam dažādus priekšmetus. Dzīve šaurās telpās kaķim nav piemērota.
Šķirnes apraksts
Neviena no iepriekš aprakstītajām kaķu šķirnēm nav nogājusi tik ērkšķainu atzīšanas ceļu kā Somālijas kaķi. Šķirne jau bija plaši izplatīta, tomēr ilgu laiku netika atzīta, jo tam pretojās Abesīnijas kaķu audzētāji, kuri uzsvēra, ka šie kaķi ir abesīniešu paveids ar standartam neatbilstošu vilnu un uzskatāmi par vaislas brāķiem (kā sākotnēji Bali kaķi). Protams, abesīniešu metienos dzima šādi mutanti, kurus brāķēja kā šķirnei neatbilstošus, līdz 1967. gadā ar šo kaķu selekciju nopietni sāka nodarboties ASV kaķu audzētāja no Ņūdžersijas Evelīna Magusa, kura deva arī šķirnei nosaukumu "Somālijas kaķis", lai uzsvērtu tās tuvību Abesīnijas kaķiem. Eiropā šķirne oficiāli tika atzīta 1967. gadā.
Somālijas kaķi ir pilnīga Abesīnijas kaķu kopija, izņēmums ir viņu vilna. Vilna nav tik gara kā Persijs kaķiem, tāpēc Somālijas kaķi iekļauti pusgarspalvaino kaķu grupā.
Somālijas kaķi ir vidēja vai liela auguma dzīvnieki ar stieptu ķermeni, nedaudz ieliektu muguru; kājas proporcionālas ķermenim, ķepas ovālas; aste resna pie saknes un sašaurinās virzienā uz galu, proporcionāla ķermenim. Galva noapaļotas ķīļveida formas, labi veidota piere; zods labi attīstīts un noapaļots; nedrīkst būt izteikti lūpu spilventiņi; ausis lielas, tuvu viena otrai novietotas, ar viegli noasinātiem galiem, ausu galos pušķīši. Acis lielas, mandeļveida, krāsas - zaļa, zeltaini dzeltena vai riekstu krāsā, acu plakstiņi tumši pigmentēti. Vissavdabīgākā ir Somālijas kaķu vilna. Tā ir zīdaina, mīksta, ļoti bieza un plecu daļā nedaudz rupjāka - jo garāka vilna, jo labāk, bet pamatā vilna garāka uz sāniem, pakaļkāju ciskām un astes. Vilna krāsota ar tikingu - uz viena matiņa ir līdz 12 tumšu josliņu, kas mijas ar pamatkrāsu. Pieļaujamas 4 krāsas: savvaļas krāsa, sarkana, zila un stirnas krāsa. Visam ķermenim jābūt noklātam vienā tonī, baltas krāsas plankumi nav pieļaujami, izņemot nedaudz uz krūtīm, zoda un deguna sāniem. Baltais zods nekādā gadījumā nedrīkst saplūst ar krūtīm. Uz ķermeņa nav pieļaujami nekādi zīmējumi svītru, punktu veidā (bieži mēdz būt riņķi uz kakla), kas samazina kaķa kvalitāti.
Somālijas kaķi ir ļoti kustīgi un rotaļīgi dzīvnieki ar klusu balsi. Tie labi lec - līdz pat 2 metriem, un saimniekam jārūpējas, lai kaķim būtu pietiekams plašums, kur skraidīt, lēkāt, kā arī jābūt rotaļlietām, ar kurām spēlēties. Somālieši labprāt rotaļājas arī ar saimnieku, pienesot tam dažādus priekšmetus. Dzīve šaurās telpās kaķim nav piemērota.
Metienos Somālijas kaķiem dzimst 3-4 kaķēni, pārsvarā runcīši, tāpēc to pavairošana ir zināmā mērā problemātiska. Pārot ieteicams tikai somālieti ar somālieti, jo pārojumos ar abesīniešiem visi kaķēni būs īsspalvaini. Nekādā gadījumā somāliešu selekcijā nedrīkst izmantot citus pusgarspalvainos vai garspalvainos kaķus, jo tad izzudīs šķirnei tipiskais tikings.
Kā uzskata speciālisti, mūsdienās viskvalitatīvākie Somālijas kaķi tiek audzēti Austrālijā.
Somālijas kaķu ādai ir tendence uz sausumu, tāpēc, ja kaķim netiek dota barība ar pietiekamu tauku saturu, vilnā parādās blaugznas, tā kļūst nespodra un lūst.
Latvijā Somālijas kaķi tika ievesti 1993. gadā.
Avots: Ar autores atļauju izmantota V. Klučnieces grāmata "Kaķi"
