Jebkurš, kas meklē Siāmas kaķēnu, bieži vien piedzīvo līdzīgu situāciju. Jūs vēlaties tieši to mīlīgo Siāmieti, kāds Jums bijis bērnībā vai to, kas lielā vecumā aizgājis mūžībā. Jūs dodaties pie audzētājiem, Jūs meklējat žurnālos, Jūs apmeklējat kaķu izstādes, bet visbiežāk sastopaties ar kaķi, kas ir ļoti atšķirīgs no lielā, robustā kaķa, kādu Jūs atceraties. Salīdzinot ar Jūsu atmiņā esošo kaķi, Siāmiešu modernā versija ir kārnāka, ar lielām, sikspārni atgādinošām ausīm, pagarinātu galvu un zīmuļtievām kājām. Jūs sev varētu uzdot jautājumu, "Vai tas tiešām ir Siāmietis?".
Īsākā atbilde būtu "Jā", bet tas noteikti nav tas tips, ko Jūs atceraties. Iespējams, ka Jūsu atmiņā palicis liels, robusts kaķis ar apaļu galvu, normāla izskata ausīm un burvīgi zilām acīm. Jūs atceraties tā saucamo "Tradicionālo Siāmieti" vai "ābolgalvas" Siāmieti, kamēr tas, kas dominē izstāžu ringos, ir pazīstams kā Modernais Siāmietis.
Ja Jūs esat neizpratnē, kas ir noticis, dažādi audzētāji Jums varētu sniegt dažādus izskaidrojumus, bet patiesību skaidri var atrast jebkurā vēstures grāmatā.
Krievija, 1700'to gadu otrā puse
Pirmais kaķis, par kuru atrodami raksti, ar Siāmieša pazīmēm parādījās kādā senā gravīrā, kuru Pallasa kungs atklāja savā ceļojumā pa Dienvidkrieviju laika posmā starp 1793. un 1794. gadiem. Vēl cits ir rodams "Kaķu grāmatas dzejoļos", kur parādījās dažādu krāsu un tipu (ieskaitot "tabby", zilo u.c. pazīmju Siāmiešus) kaķu zīmējumi.
1800'to gadu beigas
Par spīti šiem tipiem, nav skaidru rakstisku liecību par Siāmas kaķiem kā šķirni līdz pat 1800'tajiem gadiem. Ir skaidri dokumentēts, ka 1884. gadā Siāmas karaļi pasniedza Siāmas kaķi prom braucošajam britu Konsulam-Ģenerālim Guldam kā atvadu dāvanu, un tas tika uzskatīts par lielu godu, jo kaķis nāca no to dzīvnieku vidus, ko pilī audzēja karaliskā ģimene. Patiesi, pastāv daudz stāstu (ieskaitot stāstu, kas izskaidro raksturīgo astes lūzumu agrīnajiem importētajiem Siāmiešiem), kas norāda uz ciešu saikni starp karalisko ģimeni un viņu kaķiem.
Šī Konsulam-Ģenerālim pasniegtā kaķa pēcnācējus 1885. gada oktobrī izstādīja viņa māsa Liliāna (Gulda) Velvija 17-tajā Crystal Palace izstādē. Šie kaķi bija "Duen Ngai", dzimis 1885. gada martā, un "Kolokom" un "Khromata", dzimuši 1885. gada jūlijā. Šo kaķu fotogrāfijas tika atainotas tā laika publikācijās, un rāda tos kā apaļgalvainus, solīdus un muskuļainus, visus bez iņēmuma.
Šie kaķi bija tik neparasti, ka piesaistīja tūlītēju uzmanību. Populārs tā laika citāts apraksta tos kā "nedabiskus murgus par kaķi". Tomēr, lai kāda nebūtu sākotnējā reakcija vai iespaids, šo kaķu suniskā inteliģence un uzticība, rotaļīgā humora izjūta un īpašais šarms padarīja tos par britu kaķu mīļotāju iecienītiem. 1902. gadā Anglijā tika nodibināta pirmais Siāmas kaķu mīļotāju klubs.
Pirmais čempions "Champion Wankee" piedzima Honkongā 1895. gadā, un viņa saimniece un izstādītāja līdz 1898. gadam bija Robinsona kundze. Atkal, būdams liels un robusts 'ābolgalvas' kaķis, Champion Wankee skaidri parāda, ka tradicionālais kaķis it nemaz nelīdzinājās mūsdienās izstādītajai modernajai versijai.
1900'to gadu sākums - vidus
Nav īsti skaidrs, kad kaķis nonāca ASV. Tomēr 1909. gada aprīlī tika nodibināta Amerikas Siāmas kaķu sabiedrība un apstiprināts pirmais standarts Siāmas kaķim.
1950'to un 1960'to gadu laikā sugas popularitāte sasniedza savu kulmināciju, un Siāmas kaķi parādījās vairākās filmās un multfilmās, padarot Siāmas šķirni arvien populārāku.
Tai pat laikā Siāmā, tagadējā Taizemē, sugas audzēšana bija sarukusi tikai līdz pāris audzētājiem. Stīvena Dobrenčuka kundzes rakstītais paziņojums, kas adresēts kādam Taizemes diplomātam 1950'tajos gados, ziņo, ka tīršķirnes Siāmas kaķus audzē vairs tikai pāris bagātas matronas, un kaķi ir populāri ar savu fizisko izturību un sunisko inteliģenci.
Dobrenčuka kundze iegādājās trīs kaķēnus no Laosas princeses, kas bija precējusies ar Taizemes diplomātu. Šie kaķi bija lieli, apaļgalvaini robusti dzīvnieku ar brīnumainu inteliģenci un raksturu. Viņa rakstīja, ka Taizemē kaķi regulāri "iztīrīja" viņu pagalmu no kobrām, un vienīgā problēma bija, ka viņi bieži ievilka savas 'trofejas' mājā, un dažreiz tās vēl nebija gluži beigtas.
Līdz savai atbraukšanai uz ASV 1950'to gadu beigās, Dobrenčuka kundze iegādājās vēl 3 kaķēnus, šoreiz piereģistrētus CFA. Viņa apraksta tos kā joprojām esam tā paša vispārējā ķermeņa tipa kā Taizemē audzētie kaķi.
1960-1985. gads
Tikai pēc tam, 1960'to gadu sākumā smagnējie tradicionālie Siāmieši sāka zaudēt savu popularitāti dažādu audzētāju vidū, un tieneši sāka dod priekšroku garākai, tievākai ķermeņa konstitūcijai un sāka veicināt šķirnes attālināšanos no oriģinālā robustā Siāmieša, tuvojoties tā mazajam, tievajam, modernajam ķermeņa tipam, kas mūsdienās ir tik ierasts.
Tam ir dažādi iemesli. Daži apgalvo, ka Siāmieši bija kļuvuši tik populāri, ka kaķēnu cenas kritās, un daudzi audzētāji bija ieinteresēti padarīt tos atšķirīgākus, un iedomājās, ka eksotiskāks izskats padarītu šķirni populārāku un vērtīgāku. Citi saka, ka tas vienkārši bija plaši izplatīts uzskats, ka mazāki un izsmalcinātāki kaķi ir daudz skaistāki. Arī dažādu vakcīnu attīstība pret dažādām slimībām, kas bija biežs nāves iemesls daudziem kaķiem pieļāva audzēt mazāk robustus indivīdus, kuri bez šiem medicīnas sasniegumiem agrāk nebūtu izdzīvojuši līdz reproduktīvajam vecumam.
Visticamāk šo iemeslu kombinācija bija pie vainas, bet pietiek pateikt, ka šķirnes standarts tika pārrakstīts, lai atspoguļotu mainīgo gaumi. Patiesi, oriģinālais šķirnes standarts tika regulāri pārrakstīts un pārinterpretēts, lai atbalstītu konstanto virzīšanos uz mazākiem, tievākiem un pagarinātākiem ķermeņiem, lai arī šie kaķi parasti dzīvoja īsāku un mazāk veselīgu mūžu nekā to tradicionālie priekšteči.
Apmulsuši no šīm tendencēm, daudzi audzētāji ar robustas, tomēr mazāk populāras konstitūcijas dzīvniekiem tika atstāti pie izvēles – izstāties no izstāžu ringiem vai izvēlēties kaķus pēc šīm bieži vien problemātiskākajām pazīmēm, kuriem tiesneši deva priekšroku. Daži audzētāji vienkārši nolēma aiziet no izstāžu ringiem, izvēloties saglabāt lielākos, robustākos Siāmas kaķus un turpināt klusām audzēt tos kompanjonu-kaķu tirgum.
1986. gads līdz mūsdienām
Līdz 1986. gadam tradicionālie jeb 'ābolgalvas' Siāmieši netika izstādīti, un modernie Siāmieši bija tik ļoti nostiprinājušies, ka daudzi mūsdienu audzētāji nemaz neapzinājās šķirnes vēsturi un uzskatīja, ka Siāmieši vienmēr bija izskatījušies kā mūsdienu versija, un ka tradicionālie Siāmieši bija iedzimti sliktākas kvalitātes kaķi.
Tā kā tradicionāloSiāmas kaķu audzētāji nevarēja uzvarēt izstāžu ringos, daudzi pārstāja audzēšanas darbu vai arī pārstāja reģistrēt vai veikt pierakstus par sevis audzētajiem Siāmiešiem. Tieši šī situācija izraisīja tādu kaķu audzētāju organizāciju izveidošanos, kas atzina tradicionālos Siāmiešus un sponsorēja izstādes, kurās tradicionālās šķirnes varēja sacensties par balvām tāpat kā izstādēs, kuras atzina tikai to pašu šķirņu mūsdienu versijas.
Mūsdienās arvien lielāks skaits organizāciju atzīst tradicionālos Siāmiešus un citas tradicionālās šķirnes, attīstoties jaunai spējai novērtēt oriģinālo asins līniju veselīgumu un ilgmūžību. Sabiedrība kopumā arī sāk apzināties nepieciešamību izvairīties no audzēšanas, dzenoties pēc ekstrēma izskata, kas, lai arī ir pievilcīgs dažiem, atstāj negatīvu iespaidu uz dzīvnieku veselību. Jau lielākā daļa Eiropas ir atkal atzinusi tradicionālo kaķi un atklāti veicina tā attīstību, kritizējot amerikāņu tendenci audzēt ekstrēmus tipus.
Nākotne
Nākotnē, lai arī pastāvēs spēcīga un skaļa opozīcija, ir ticams, ka amerikāņu audzētāji zināmām mērā sekos šim piemēram, un abi – modernais un tradicionālais – tipi tiks atzīti un izstādīti. Lai arī tas var prasīt laiku, tradicionālie Siāmieši atkal atgūs savu vietu galvenajos izstāžu ringos tāpēc, kā, kā daudzi zina, tas nekad nav zaudējis savu vietu miljoniem cilvēku sirdīs, kas atceras tradicionālo Siāmiešu šarmu un inteliģenci.
Siāmiešu leģendas
Lai arī pašlaik Siāmiešu 'Aizlauztā aste' ir kļuvusi par trūkumu, ir jāatzīmē, ka agrīnajās izstādēs bija obligāts noteikums, ka Siāmietim jābūt lauzumam astē, lai to varētu uzskatīt par 'īstu' Siāmieti. Laika gaitā šī pazīme zaudēja savu popularitāti un tika izskausta no šķirnes, cik nu iespējams. Tomēr tā ir tik dziļi iesakņojusies ģenētikā, ka joprojām laiku pa laikam parādās dažās līnijās vairāk nekā citās. Tā kā šī pazīme neietekmē kaķa veselību nekādā veidā, daudzi audzētāji kļuvuši iecietīgāki pret šo pazīmi, kamēr vien lauzumu nevar pamanīt vai sajust, nobraucot ar pirkstiem lejup visā astes garumā. Vai nu tas ir vēlams vai nē, aizlauztā aste ir daļa no Siāmiešu vēstures, kā to norāda sekojošās leģendas:
Tiek stāstīts, ka reiz bija kāda Siāmas princes, kas ļoti baidījās pazaudēt savus gredzenus, kamēr viņa mazgājās upē. Lūkodamās apkārt, kur atrast ērtu vietu savām rotaslietām, viņa pamanīja, ka viņas iemīļotais kaķis bija izliecis asti viņas ērtībai. Kopš tiem laikiem visi Siāmas kaķi dzima ar tievu aizlauzumu astes galā, lai noturētu princešu gredzenus.
Jauns kaķis paņēma līdzi savu sievu uz džungļiem, lai meklētu karalisko biķeri, kas bija pazudis no viena no Siāmas tempļiem. Atraduši dārgumu, viņi nolēma, ka mātītei jāpaliek džungļos sargāt to, kamēr tēviņš devās atpakaļ uz pilsētu informēt priesteri par savu atradumu. Tā nu mazā kaķene ieņēma savu pozīciju starp lapām un savītajiem zariem, apvijusi savu asti ap biķera kāju, lai būtu pārliecināta, ka neviens necenstos to aiznest. Pēc četrām naktīm viņas vīrs atgriezās un atklāja, ka ir kļuvis par tēvu pieciem jaukiem, maziem kaķēniem. Bet par spīti saviem jaunajiem pienākumiem, uzticīgā kaķu māte nebija aizmirsusi savu agrāko solījumu. Patiesi, viņa tik apzinīgi bija sargājusi biķeri, ka viņas astes galā bija attīstījusies pastāvīgs izliekums. Vēl jo vairāk – visiem pieciem kaķēniem viņu astēs bija līdzīgs izliekums!
Vispārīga informācija par tradicionālajiem Siāmiešiem
Tradicionālie Siāmieši ir inteliģenti kaķi, kuriem patīk cilvēku klātbūtne. Šie kaķi ir ziņkārīgi un draudzīgi, un tiem par visu vairāk tīk atrasties uzmanības centrā; it īpaši, ja cilvēks kaut ko lasa, siāmietis nevar atturēties, lai neuzgultos vai neuzsēstos uz šīs lasāmvielas. Pateicoties savam mierīgajam temperamentam, šie kaķi ir labi piemēroti dzīvošanai mājā vai dzīvoklī; siāmieši nav nepārtraukti kustīgi – tiem piemīt diezgan sabalansēts aktivitātes līmenis, un vienlīdz labi viņi var gulēt Jums klēpī vai arī dzenāties pakaļ rotaļlietām.
Tradicionālie siāmieši mīl cilvēkus, un bieži vien nevairās iet klāt Jūsu ciemiņiem, pieprasot uzmanību.
Tradicionālie Siāmieši ir labi ģimenes mīluļi un ļoti pacietīgi pret maziem bērniem. Ja cilvēku uzvedība pārsniedz kaķa pacietību, viņš vienkārši aizies un noslēpsies; vairums no siāmiešiem neizlaiž nagus, spēlējoties ar cilvēku, līdz ar to reti skrāpējas.
Tāpat šie kaķi ir lieliski sabiedrotie vecākiem cilvēkiem, jo mīl ilgstoši gulēt klēpī un murrāt.
Ja agrīnā vecumā siāmiešus iepazīstina ar citiem mājdzīvniekiem, tie parasti iedraudzējas gan ar suņiem, gan citiem kaķiem. Lai arī siāmietis lieliski iztiek viens pats, tomēr otrs rotaļu biedrs (kaķis vai neliels suns) būtiski uzlabos kaķa dzīves kvalitāti un atvieglos aizņemtu cilvēku rūpes par kaķa izklaidēšanu.
Tradicionālie Siāmieši ir ļoti inteliģenti, kā arī diezgan viegli apmācāmi dažādiem trikiem, it īpaši, ja apmācību sāk agrīnā vecumā.
Viena no īpašajām Siāmiešu pazīmēm ir to balss – tie var būt ļoti skaļi, un dažkārt liekas, ka kaķim kas kaiš vai sāp, tomēr Siāmietim šādi toņi ir pilnīgi ierasts veids, kā pievērst sev uzmanību. Katram kaķim gan ir savs "runātīguma" un "skaļuma" līmenis, visiem Siāmiešiem piemīt plašs dažādu skaņu spektrs.
Siāmiešiem patīk atrasties kaut kur augstāk, bieži vien tie uzrāpjas uz skapjiem, grāmatu plauktiem un citām mēbelēm.
Tradicionālie Siāmieši nav āra kaķi. Ārvalstu audzētāji, pārdodot kaķēnus, kā obligātu punktu pārdošanas līgumā ietver prasību par kaķa turēšanu telpās, pieļaujot pastaigas ārā pie siksniņas.
Tradicionālie Siāmieši nav izteiktu, šķirnei raksturīgu slimību, un to starpā bieži vien sastopami ilgdzīvotāji. Būtiska lieta, kas jāņem vērā potenciālajam īpašniekam, ir tas, ka vairums Tradicionālo Siāmiešu visai agri sasniedz dzimumgatavību; kaķenes pirmo reizi meklēties var jau 4-5 mēnešu vecumā.
Tradicionālie Siāmieši ir diezgan smagnēji, muskuļoti kaķi – runcis var svērt 5-7 kilogramus, kaķene – 4-6 kg. Ēdiena izvēlē siāmieši nemēdz būt īpaši izvēlīgi, lai gan gadās arī īsti gardēži, kuriem grūti izdabāt. Siāmiešu īsās spalvas kopšana īpašniekam nesagādā nekādas īpašas problēmas.
Avots: Materiālus par siāmiešiem apkopojusi un sagatavojusi Sigita Eitcena.
