Mankss (Manx)
Menas salas kaķi jeb manksi ir zināmi jau vairākus simtus gadu. Pamatā šķirne veidojusies Menas salā, kas atrodas Īrijas jūrā pie Lielbritānijas krastiem. Ir vairākas leģendas, kas stāsta par to, kāpēc kaķis zaudējis savu asti.
Šķirnes apraksts
Menas salas kaķi jeb manksi ir zināmi jau vairākus simtus gadu. Pamatā šķirne veidojusies Menas salā, kas atrodas Īrijas jūrā pie Lielbritānijas krastiem. Ir vairākas leģendas, kas stāsta par to, kāpēc kaķis zaudējis savu asti. Viena no tām vēsta, ka senebreju varonis Simsons peldējis garām Menas salai un gandrīz noslīcis, jo viņa uzmanību piesaistījis kāds kaķis. Viņš gribējis kaķi saķert un norāvis tā asti. Otra leģenda vēsta, ka bezastains kaķis ieradies Menas salā kopā ar spāņu armādu 1588. gadā. Trešais nostāsts saistīts ar Noasu, kurš savā slavenajā šķirstā ievietojis dažādus dzīvniekus, bet, aizverot vāku, kaķim nocirsta aste. Patiesībā šķirne, visticamāk, izveidojusies ierobežotā teritorijā mutācijas vai deģenerācijas rezultātā. Manksi ir bezastes kaķi, dažiem kaķiem tā gan ir sataustāma, bet tik īsa un strupa, ka par normālu to nevarētu uzskatīt.
Arī ķermeņa forma ir visai īpatnēja - ar noapaļotu pakaļgalu, īsu muguras līniju, pašaurām krūtīm un garām, spēcīgām pakaļkājām. Šis kaķis skrienot lec kā trusis, tāpēc vietējie salas iedzīvotāji to iesaukuši par rabbit-cat - trušu kaķi. Tieši tāpat kā kamrikiem, arī manksiem ir trīs veidu astes formas - rumpy, stumpy un longie. Tie visi atbilst šķirnei, un selekcijā obligāti tiek izmantoti longie ar nedaudz pagarinātu asti, jo citādi, bezastainos pārojot savā starpā, kaķēni dzimst nedzīvi - gēns, kas nosaka bezastainību, nes sev līdzi arī letalitāti.
Manksa galva ir liela un apaļa, taču pēc formas vairāk līdzinās Eiropas īsspalvainā kaķa galvai. Deguns garš, ausis plati novietotas, ar nosmailinātiem galiem. Vilna līdzīga truša vilnai - zīdaini akotmati un pūkaina, mīksta pavilna.
Manksi visvairāk izplatīti Anglijā, bet lielākajā daļā citu Eiropas valstu, pakļaujoties dabas aizsardzības organizāciju spiedienam, šie kaķi ir aizliegti, jo tiem patiesi ir lielas problēmas gan ar veselību, gan pēcnācēju radīšanu.
To, ka šķirnes rašanās pamatā ir dabiskas mutācijas, pierāda fakts, ka 1988. gadā Karēlijā tika atrasti bezastaini kaķi, tiesa, krietni mazāki par manksiem, bet citādi ar ļoti līdzīgu fenotipu.
Krievijas kaķu audzētāji jau pasteigušies šos kaķus nodēvēt par Karēlijas bobteiliem. 1991. gadā tādi pat bezastainie kaķi tika atrasti Kuriļu salās un nodēvēti par Kuriļu bobteiliem.
Latvijā manksi nav reģistrēti.
Avots: Ar autores atļauju izmantota V. Klučnieces grāmata "Kaķi"
