Neviens vairs neatceras laikus, kad Japānā parādījās īsastaini kaķi. Zināms tikai tas, ka pirmās ziņas rakstos ir no XVI. gadsimta . No tiem laikiem arī japāņu mākslas darbos redzami kaķi ar asti kā ‘'krizantēma'' vai ‘'pušķis''. 

Japāņu folklorā ir teiciens - īsastes kaķis nes laimi, sevišķi, ja kaķis ir trīskrāsains. Tāpēc kopš seniem laikiem līdz pat mūsdienām suvenīru veikaliņos no Japānas līdz pat Singapūrai var nopirkt trīskrāsainā īsastes kaķa figūriņas, kas savam īpašniekam piesaista laimi. Arī Japāņu leģendās ir sastopams kāds interesants personāžs - īsastainais kaķis Maneki-Neko, kam ir visnotaļ reāls prototips - japāņu bobteils. Mūsdienu Japānā pa ielām neredz skraidam īsastainos kaķus. Varbūt kaut kur attālos reģionos ir saglabājušies neskaidras izcelsmes īsastes kaķi, bet viņu ir ļoti maz. Tomēr neraugoties uz to, bobteilus var saukt par japāņu iezemiešu (aborigēnu) šķirni, kas veidojusies ģeogrāfiskajā izolācijā, pastiprinātā ar politiskajiem apstākļiem - Japāna ir salu valsts, kur svešzemnieki pēdējos gadsimtos nav cieņā.

‘'Laimes kaķa ‘' statuss veicināja īsastes kaķu selekciju, kas nostiprināja galveno pazīmi - īso asti, jo visi gribēja savās mājas laimi nesošu mīluli. Pieprasījums veicināja piedāvājumu un selekcijas rezultātā nostiprinājās arī ‘'laimīgās'' krāsu variācijas - trīskrāsu ‘'bruņurupuču ‘' un ‘'sarkanais arlekīns'' , ko japāņi apzīmēja ar īpašu vārdu -‘' mi-ke''. Tomēr šķirnes standartu japāņi neuzrakstīja un savus ‘'mi-ke'' izstādēs neizrādīja. Toties amerikāņiem ļoti iepatikās japāņu īsastes kaķi, ko ieveda1968.gadā - gandrīz bez pavilnas un ļoti jauku raksturu. Ja varam ticēt presē rakstītajam, japāņu īsastainie kaķi bija ļoti piemēroti ciltsdarbam un šķirnes izkopšanai, jo šiem kaķiem dzima tikai tādī paši īsastaini kaķēni. Brīnumainā kārtā neparādāijās ne bezastaini , ne garastaini kaķēni. Audzētāji rīkojās ļoti saprātīgi un nepāroja bobteilus ar citām šķirnēm. Rūpīgi veicot ciltsdarbu, šķirne nostiprinājās un īsā laikā ieguva popularitāti, kā arī tika oficiāli atzīta CFA - kaķu audzētāju asociācijā. Amerikā no Japānas tika ievesti tīkai īsspalvainie kaķi, bet jau divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados audzētavās sāka dzimt garspalvaini kaķēni. Audzētāji apgalvoja,ka garspalvainās kaķu šķirnes te neesot iejauktas, garspalvainie bobteili radušies spontāni -dabiskā veidā. Pilnīgi iespējams, ka kāds no atvestajiem japāņu kaķiem bijis recesīvā garspalvainības gēna nēsātājs. Kopumā japāņu bobteils kā šķirne attīstījusies apbrīnojami labvēlīgos apstākļos un bez sarežģījumiem. Tomēr daži amerikāņu eksperti norāda, ka pēdējās desmitgadēs bobteils ieguvis tādu ‘'parasta mājas kaķa'' izskatu. Pirmie no Japānas ievestie bobteili bija liela auguma, garām kājām un garu ķermeni, ar izteikti trīsstūrainu galvu un lieliem vaigu kauliem.Turpretī pēdējā laikā jūtama tendence nonivelēties šķirnes īpatnībām. Nav skaidrs kas vainīgs - vai nepārdomāta tuvradniecīga pārošana, vai tomēr notikusi šķirnes sajaukšanās ar amerikāņu kaķiem...

Vēl joprojām nav arī īstas skaidrības par bobteila raksturīgākās pazīmes - īsās, izlocītās astes - pārmantošanas mehānismu. Audzētāji apgalvo, ka par īsastainību atbildīgais gēns ir recesīvs un nekādas problēmas nerada. Spriežot pēc šķirnes attīstības, tā patiešām arī ir - kaķiem nerodas ne problēmas, ne neērtības dēļ savām īsajām, uz muguras salocītajām ‘'nepieklājīgajām'' astēm. Muguras bobteiliem ir garas un taisnas- mugurkaula deformācijas šķirnē nav novērotas, pakaļkājas ir garākas par priekškājām, bet tas ir raksturīgi arī daudzām garastainām šķirnēm. Japāņu bobteili ir ārkārtīgi veikli lēkātāji un aizrautīgi kāpelētāji, tāpēc audzētāji iesaka vienlaikus ar kaķēnu iegādāties arī kaķu rotaļu kompleksu. Tomēr, pētot šķirni, rodas daži jautājumi. Kā varēja noteikt to , ka astes mutācija ir recesīva, ja īsastes kaķi netika pāroti ar garastainajiem? Kādā populāra amerikāņu žurnāla ‘'Cat Fancy" rakstā stāstīts, ka gēna recesīvums noteikts pavisam vienkārši - ja pārojot īsastes kaķus nedzimst garastaini, tad droši vien gēns ir recesīvs. Diemžēl šis apgalvojums nešķiet pietiekoši nopietns, kaut arī ir plaši izskanējis dažādos preses izdevumos. Varēja taču gadīties, ka ievestie kaķi ir homozigoti pēc dominējošās mutācijas. Arī TICA ģenētikas komisijas prezidents G.Stefaness, balstoties uz saviem pētījumiem, apgalvo, ka īsastainības gēns ir dominants vai vismaz pusdominants, bet noteikti ne recesīvs. Īstas skaidrības šajā jautājumā nav vēl joprojām. Dominanta vai recesīva pazīme , bet aste ir bobteila lepnums - šķirnē tā sastopama visādos variantos - gan izliekta vai ieliekta, gan kustīga vai nekustīga, gan pavisam īsa vai pusgara ( krietni pārsniedzot standartā noteiktās 4.collas), gan novietota uz augšu vai sāniem. Visglītākās ir īsās , saritinātās astes kā ‘'pušķis'' vai ‘'krizantēma''. Šādas astes stabili tiek nodotas no paaudzes paaudzē, ja vien audzētājs veic pārdomātu pārošanu, un ir īstena japāņu bobteila lepnums.

Autors - Km.Ru 
Orģinālvalodā materiāls atrodams  http://cat.mau.ru/ mājas lapā

Pirmo reizi kaķi Japānā ievesti no Ķīnas vai Korejas apmēram pirms tūkstoš gadiem, un japāņu bobteili tur dzīvojuši vairāku gadsimtu gaitā. Japānā kaķis ļoti ātri kļuva par veiksmes simbolu un to keramikas figūriņas rotāja gandrīz ikviena japāņa mājokli.

1968. gadā amerikāniete Elizabete Frereta ieveda pirmos trīs japāņu bobteilus, 1971. gadā šķirne jau bija pamatā izveidojusies, un 1976. gadā tā tika atzīta. Metienos japāņu bobteiliem dzimst tikai 3-4 kaķēni, kuri ir ievērojami lielāki par citu šķirņu jaundzimušajiem. Tie ir "agri kaķi", jo tiem agri atveras acis, tie sāk staigāt un patstāvīgi ēst. Tiem ir ļoti zema kaķēnu mirstība un lieliska izturība pret slimībām. Japāņu bobteili nekad nedzimst bez astes vai ar garu asti. Tie ir aktīvi, inteliģenti kaķi ar maigu balsi, tāpēc saimnieki uzskata, ka kaķi nevis ņaud, bet dzied. Viņiem ļoti patīk nēsāt priekšmetus mutē, tie mīl ceļojumus un lieliski jūtas gan izstādēs, gan svešās vietās. Pieļaujamas ir visas krāsas, arī akromelāniskās, bet priekšroka tiek dota divkrāsainajiem un trīskrāsainajiem kaķiem. Krāsojumam jābūt ļoti intensīvam, krāsu "bruņurupuscis ar baltu" sauc par "mi-ke".

Japāņu bobteilu ģenētika absolūti atšķiras no Menas salas kaķu ģenētikas. Japāņu bobteils ir vidēja lieluma dzīvnieks ar pareizi veidotu ķermeņa uzbūvi, muskuļots, bet drīzāk slaids nekā smagnējs. Īpatnēji veidotā galva ar izteiktajiem vaigu kauliem un slīpi novietotām acīm šo kaķi atšķir no citām Austrumos veidotām kaķu šķirnēm. Katram kaķim aste ir citādas formas, tā nav garāka par 12 cm, tajā vairāki lauzumi, leņķi.

Eiropā šie kaķi faktiski nav izplatīti, galvenokārt sastopami Japānā un ASV. Latvijā nav reģistrēti.
Avots: Ar autores atļauju izmantota V. Klučnieces grāmata "Kaķi"