Ēģiptes mau (Egyptian Mau)
ASV kaķu audzētāji 1950. gadā izvirzīja sev mērķi atjaunot Senās Ēģiptes kaķu šķirni, kuras pārstāvji bija attēloti freskās un kurus izmantoja ūdensputnu medībās un zivju ķeršanai.
Šķirnes apraksts
ASV kaķu audzētāji 1950. gadā izvirzīja sev mērķi atjaunot Senās Ēģiptes kaķu šķirni, kuras pārstāvji bija attēloti freskās un kurus izmantoja ūdensputnu medībās un zivju ķeršanai. No Kairas tika atvesti vairāki kaķi, kuri ārēji līdzinājās uz papirusa zīmētajiem plankumainajiem kaķiem. Vēlāk šie kaķi tika izmantoti, lai Siāmas šķirnes kaķiem izveidotu svītrotā krāsojuma varietāti.
Ar šķirnes veidošanu nodarbojusies kņaziene Trubeckaja, kurai ļoti patikuši neparastie kaķi ar punktoto vilnas zīmējumu. Viņa krustoja Kairā atrastās kaķenes ar Itālijā noskatītu runci, metienā tika iegūti 2 kaķēni, kuri 1956. gadā tikai aizvesti uz ASV un nākamajā gadā izstādīti. Ēģiptes mau ir kaķis, kuram ir gan Amerikas īsspalvainā kaķa, gan Austrumu kaķa iezīmes.
Ēģiptes mau ir elegants, slaids kaķis ar vidēji garu, muskuļotu ķermeni, tievām kājām un ovālām ķepām. Priekškājas īsākas par pakaļkājām. Aste vidēji gara, plata pie pamatnes un sašaurinās virzienā uz galu. Galva noapaļota ķīļa formas, bez izteiktiem vaigu kauliem un sašaurinātas pārejas (felinoloģijā apzīmē ar vārdu pinch) no vaigiem uz zodu. Deguns garš, taisns, deguna galā pigmentācija ķieģeļsarkana vai rozā, bet acu plakstu - melna. Ausis lielas, smailiem galiņiem, platas pie pamatnes un pietiekami plati novietotas. Acis mandeļveida, zaļā krāsā, pieļaujama arī zeltīta. Vilna vidēji bieza, īsa, līdzīga siāmiešu vilnai, taču ar nelielu pavilnu. Sastopamas divu krāsu varietātes - sudraboti un zeltīti punktota, kur galvenā atšķirība ir vilnas pamattonim - uz sudrabota pamata melns punktots zīmējums vai šāds pats zīmējums uz siltas bronzas krāsas pamata.
1992. gadā šķirne tika oficiāli atzīta, bet arī šodien visvairāk izplatīta ASV un Lielbritānijā, citās Eiropas valstīs mazskaitlīga. Tā kā Ēģiptes mau ir kaķi ar izcili vokālām dotībām, tad to skaļie bļāvieni ir viens no iemesliem, kāpēc šķirne nav ieguvusi lielu izplatību. Lai gan pamatā tie ir labsirdīgi un atsaucīgi kaķi, tomēr viņu vidū dažkārt parādās mežonīgums, kad dzīvnieks jāsterilizē, lai tas kļūtu kaut nedaudz mierīgāks.
Latvijā šķirne nav reģistrēta.
Avots: Ar autores atļauju izmantota V. Klučnieces grāmata "Kaķi"
