Mājdzīvnieku drošība salūta laikā

Lai gan šogad Jaungada sagaidīšanas svinības plašākā pulkā izpaliek, svētku uguņošana gadu no gada rada daudz satraukumus gan mīluļiem, gan viņu saimniekiem. Par to, kā parūpēties par mīluļa drošību salūta laikā un, ko iesākt, ja dzīvnieks bailēs no trokšņa tomēr aizmūk, stāsta kinoloģe, Dino Zoo eksperte un Dino Zoo Suņu skolas trenere Lauma Zutere un veterinārārste, Dino Zoo Klīnikas vadītāja Kristīne Dumpe.

Kā uzsver Lauma Zutere, katru gadu salūtu laikā pazūd ļoti daudz dzīvnieku, tāpēc jāuzmanās ir katram – pat tādā gadījumā, ja mājdzīvnieks, dzirdot šos trokšņus, nekad iepriekš nav izrādījis bailes vai satraukumu. “Jāņem vērā, ka gada nogalē notiek ne tikai oficiāli salūti, bet nesakārtotās likumdošanas dēļ uguņošanu var sarīkot katrs, kuram gribas, turklāt jebkurā brīdī. Visbīstamāk tas ir suņiem, jo arī šajā periodā dzīvniekam ir jāiet ārā nokārtot savas dabiskās vajadzības. Nobīties no tuva sprādziena var katrs, un diemžēl šīs bailes no reizes uz reizi bieži vien kļūst arvien lielākas. Ja zināms, ka suns no salūta baidās, labāk jau laicīgi nodrošināties, mazliet ciešāk uzliekot kakla siksnu, vai pastaigu laikā lietojot gan iemauktus, gan kakla siksnu. Tāpat ieteicams suni no pavadas pilsētā vaļā nelaist un noteikti nesūtīt pastaigā ar dzīvnieku bērnus, bet iet pašam. Pie tam jāatceras, ka arī nožogotā teritorijā esošs suns panikā var pārvarēt daudz augstāku sētu vai izlīst pa daudz šaurāku spraugu nekā ikdienā,” norāda Lauma, piebilstot, ka suni nekādā gadījumā arī nevajadzētu ņemt līdzi, ejot skatīties salūtu – ja tas pēkšņi nobīsies, saimnieka uzmanība būs pievērsta uguņošanai, kā rezultātā reakcija uz suņa paniku var būt novēlota.

“Ja dzīvniekam ir bail no salūta, būtu vēlams laicīgi parūpēties par to, lai dzīvnieks uguņošanas laikā mājās nepaliktu viens un tiktu pieskatīts. Ja tas nav iespējams, suni jāatstāj iekštelpās, vēlams, istabā, kur salūta trokšņi un uguņošana būtu pēc iespējas mazāk redzama un dzirdama. Protams, jānovērtē arī telpu, lai tajā nebūtu bīstami, viegli plīstoši priekšmeti, ko dzīvnieks stresa situācijā lecot var apgāzt, tā satraumējot sevi,” papildina Kristīne Dumpe.

Tāpat, ja ir zināms, ka svētku vakarā būs jādodas prom un suni nāksies atstāt mājās, noteikti jāpadomā par to, lai dzīvnieks tiktu nogurdināts. Turklāt ne tikai fiziski, bet arī mentāli. “Ieteicams kaut kur aizbraukt, izskrieties bez pavadas, izspēlēties. Sunim var piedāvāt kādas ostīšanas spēles ar meklēšanu vai darboties ar paklausības trenēšanu, iemācīt kādu jaunu triku. Noguris suns gribēs gulēt un būs daudz mazāk ieinteresēts tajā, kas notiek aiz loga. Labi, ja ir iespējams piedāvāt sunim arī ko graužamu, jo graušana nomierina un palīdz atslābināties. Ejot projām, mājās ieteicams atstāt ieslēgtu gaismu, kas neitralizēs salūta radītās gaismas, savukārt trokšņus var palīdzēt slāpēt pietiekami skaļi skanošs radio vai televizors. Vienmērīgs fons kaut nedaudz nomāks būkšķus un citas skaņas. Tāpat dzīvnieku labāk atstāt šaurākā teritorijā – vai nu atsevišķā telpā, vai, ja suns pieradināts, būrī. Tas radīs drošāku sajūtu, nekā plašums. Protams, pie tā dzīvnieku jāpieradina krietni agrāk, jo, pēkšņi ieslēdzot suni vai kaķi vannas istabā vai ieliekot būrī, ja tas vienmēr pieradis staigāt pa visu māju, tiks radīts daudz lielāks stress, kas liks arī asāk reaģēt un nezināmiem trokšņiem,” tā Lauma.

Gadījumā, ja zināms, ka dzīvnieks uz uguņošanu reaģē īpaši saasināti, veterinārajās aptiekās ir pieejami nomierinoši medikamenti. Tos mīlulim, iepriekš konsultējoties ar speciālistu, var sākt dot jau savlaicīgi, vismaz nedēļu pirms uguņošanas. Savukārt, ja brīdī, kad suns ir nobijies, saimnieks atrodas tam blakus, noteikti nevajadzētu nobijušos suni žēlot un mierināt, jo šādu cilvēka uzvedību suns uztvers kā apstiprinājumu tam, ka viņa reakcija ir pareiza un saimnieks to atbalsta. Tiesa, ja dzīvnieks bailēs no uguņošanas tomēr uzvedas neadekvāti, to nedrīkst bārt. Ja suns meklē patvērumu, vēlas nokļūt tuvāk saimniekam, piemēram, ielekt gultā, nevajadzētu to atgrūst, bet, tieši otrādi, mēģināt nomierināt. Savukārt, ja stress nav panikas līmenī, jāmēģina pārslēgt suņa uzmanību uz ko citu un jācenšas viņu uzmundrināt, demonstrējot, ka notiekošais nav nekas sevišķs. “Ja suns ir spējīgs pārslēgties, labāk piedāvāt kādu strauju spēli vai paskriet, jo kustībā stresa līmenis krītas straujāk. Ja suns ir stresā visu svētku laiku un nav iespējams viņu uz šo periodu izmitināt kaut kur tālāk no pilsētas, vēlams, cik vien bieži iespējams, izbraukt pie dabas un ļaut sunim kārtīgi izskrieties. Stress, kas krājas, padara dzīvnieku arvien nervozāku un arvien krasāk reaģējošu uz dažādiem trokšņiem,” tā Lauma.

Ja dzīvnieks tomēr pazūd

Ja mīlulis salūta laikā ir aizbēdzis, saimniekam jārīkojas nekavējoties. Suns panikā var aizskriet ļoti tālu, tāpēc svarīgi informāciju par tā pazušanu izplatīt pēc iespējas plašāk. Būtiski ir arī sniegt ļoti precīzu informāciju – ielu un ciematu nosaukumi mēdz būt vienādi dažādās vietās, tāpēc jānorāda, ka dzīvnieks pazudis, piemēram, Liepājā, nevis Valmierā. Tāpat ir labi akcentēt kādas īpašas pazīmes, kas dzīvniekam piemīt.

Visiem Latvijas teritorijā dzīvojošajiem suņiem jābūt čipētiem un reģistrētiem Latvijas Lauksaimniecības datu centrā, kura informācija ir pieejama vetārstiem un policijai. Jāatceras, ka bez šīs reģistrācijas čipam nav jēgas un varbūt tieši pirmssvētku laiks ir īstais brīdis pārbaudīt, vai suns tiešām ir reģistrēts un datu centrā norādītie kontakti un informācija ir aktuāla un pareiza. Tāpat arī ieteicams iepriekš uzņemt  sava mīluļa fotoattēlu, lai nepieciešamības gadījumā, tas ir pieejams.

“Liels spēks mūsdienās ir sociālajiem tīkliem, tajos ir dažādas grupas dzīvnieku mīļotājiem, kurās noteikti ir vērts dublēt šo informāciju. Tāpat lieks nebūs arī paziņojums radio vai reģionālajā televīzijā, ja tāda ir. Vajadzētu apzvanīt tuvākās un varbūt arī ne tik tuvas patversmes un nodot informāciju arī tām. Tai pat laikā noteikti ieteicams izlīmēt arī lapiņas, vēlams ar dzīvnieka fotogrāfiju, jo dažkārt dzīvnieki bailēs, īpaši kaķi, mēdz ielīst kādā šķūnītī vai pagrabā un nenākt laukā. Un mīluli noteikti vajag arī pašiem aktīvi meklēt, apbraukāt apkārtni, saukt un klausīties, vai nav dzirdamas kādas skaņas,” iesaka Lauma.

“Saimniekam laicīgi jāparūpējas, lai pie suņa kakla siksnas ir piestiprināts žetoniņš ar saimnieka tālruņa numuru, jo gadījumā, ja suns aizbēg, tas atvieglos dzīvnieka atgriešanos mājās. Saimnieka kontaktinformāciju var uzrakstīt arī tieši uz kakla siksnas Dzīvnieka pazušanas gadījumā sludinājumu var ievietot arī mājaslapā www.dzivniekupolicija.lv,” papildina Kristīne. “Tāpat jāatceras, ka gada tumšajā laikā ne tikai cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem ir nepieciešami atstarotāji. Tumšā laikā mājdzīvnieki negadījumos uz ceļa cieš biežāk, jo autovadītāji viņus vienkārši neredz. Ja pastaigas laikā suni atsvabina no pavadas, atstarojošais elements ir nepieciešams, lai dzīvnieku varētu ieraudzīt arī pats saimnieks, pat, ja tuvumā nav automašīnu. Zooveikalos ir pieejami gan atstarojoši iemauktiņi, zābaciņi un pavadas, gan diodes, ko piestiprināt kaklasiksnai, lai dzīvnieku tumsā var pamanīt. Tas ir svarīgi, lai suns tumsā nepazūd, un arī dzīvnieka drošībai, lai to varētu pamanīt autovadītāji. Pretējā gadījumā dzīvnieki bez atstarotājiem apdraud arī autovadītāju drošību.”

Lai šie svētki Tev un Tavam mīlulim mierpilni un bez uztraukumiem!