Punduršpics: mazs suns ar lauvas drosmi un karalisku stāju

Punduršpics, pazīstams arī kā Pomerānietis, ir viena no populārākajām dekoratīvo suņu šķirnēm pasaulē, kas apbur ar savu lapsai līdzīgo sejas izteiksmi, kuplo, pūkaino kažoku un enerģisko personību. Tā karaliskā izcelsme un dzīvespriecīgais raksturs ir padarījis to par iemīļotu kompanjonu daudzās ģimenēs, taču šķirnes labturība prasa specifiskas zināšanas un atbildīgu pieeju.

Dziļāku ieskatu punduršpicu pasaulē, iepazīstinot ar šķirnes vēsturi, fiziskajām īpašībām, raksturu un kopšanas niansēm, šajā rakstā sniedz Dino Zoo eksperte, kinoloģe un suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka. 

Šķirnes izcelsme un vēsture

Pomerānijas punduršpics, šķirne, kas mūsdienās ir plaši atpazīstama ar savu apburošo miniatūro augumu un grezno, kuplo apmatojumu, glabā sevī pārsteidzošu vēsturi. Tā saknes meklējamas nevis elegantos Eiropas salonos, bet gan skarbos Ziemeļu plašumos, kur tā priekšteči bija krietni lielāki un robustāki darba suņi. 

Sākotnējie špicveidīgie suņi un Vācu špicu priekšteči, no kuriem vēlāk attīstījās Pomerānijas punduršpici, bija ievērojami lielāki un spēcīgāki par saviem miniatūrajiem pēctečiem. To svars bieži sasniedza pat 15–20 kilogramus, un tie bija nenovērtējami palīgi saimniecībā, pildot daudzveidīgas un atbildīgas funkcijas.

Šo suņu galvenie uzdevumi ietvēra ganāmpulku ganīšanu un modru sargāšanu no plēsējiem un nelūgtiem viesiem. Savukārt reģionos ar sniegotām ziemām tie tika izmantoti arī kamanu vilkšanai. Šķirnes daudzpusīgais vēsturiskais pielietojums, kas krasi kontrastē ar mūsdienu Pomerānijas špica lomu, ir atstājis neizdzēšamas pēdas šķirnes temperamentā. 

Šķirnes nosaukums ir tieši saistīts ar Pomerānijas reģionu – vēsturisku apgabalu, kas stiepās gar Baltijas jūras dienvidu piekrasti, aptverot teritorijas, kas mūsdienās ietilpst Vācijas ziemeļaustrumu un Polijas ziemeļrietumu daļā. Lai gan Pomerānijas reģions nav uzskatāms par špicveidīgo suņu sākotnējo izcelsmes vietu, tieši šeit, visticamāk, aizsākās apzināta un mērķtiecīga selekcija, lai samazinātu šo suņu izmēru. 

Punduršpici sāka gūt ievērību Eiropas aristokrātijas aprindās jau 18. gadsimtā, taču par galveno šķirnes popularitātes un attīstības veicinātāju 19. gadsimtā kļuva Lielbritānijas karaliene Viktorija. No ceļojuma uz Florenci 1888. gadā viņa atgriezās ar punduršpicu vārdā Marko. Šis sarkanbrūnais miniatūrais suns svēra vien aptuveni 5 kilogramus, ar savu izmēru krasi kontrastējot ar priekštečiem. 

Karalienes Viktorijas personīgā gaume un aizraušanās ar mazāka auguma suņiem noteica jaunu virzienu šķirnes attīstībā, audzētājiem visā Eiropā sākot mērķtiecīgi samazināt punduršpicu izmēru. Karalienes devums šķirnes attīstībā aptvēra ne tikai auguma samazināšanu, bet arī jaunu apmatojuma krāsu popularizēšanu. 

Ja sākotnēji pārsvarā bija sastopami balti suņi, tad Viktorijas ēras ietekmē audzētāju un sabiedrības uzmanību piesaistīja daudzveidīgāki toņi, īpaši oranžais, sarkanīgais un krēmkrāsas. Tieši šī karaliskā aizbildniecība cēla punduršpica prestižu, galvenokārt nostiprinot tā lomu kā eleganta kompanjona un liekot pamatus šķirnes pasaules mēroga atpazīstamībai.

Punduršpicu fiziskais raksturojums 

Punduršpics ir kompakts, harmoniski veidots suns, kura izskatu raksturo kvadrātveida ķermeņa proporcijas un pārliecības pilna stāja. Saskaņā ar šķirnes standartu, punduršpica izmēri ir stingri noteikti – ideālais augstums skaustā ir no 18 līdz 22 cm. Tam atbilstošs punduršpica svars parasti ir robežās no 1,9 līdz 3,5 kg, kas padara to par ideālu kompanjonu turēšanai pilsētvidē.

Viena no šķirnes noteicošajām iezīmēm ir tās greznais, divkāršais apmatojums. To veido īsa, ļoti bieza pavilna un garāki, nedaudz raupjāki akotmati, kas ap kaklu veido izteiksmīgu krādziņu. Tāpat raksturīga ir augstu novietota, kupla aste, kas tiek turēta sagriezta gredzenā virs muguras.

Punduršpicu apmatojuma krāsu gamma ir īpaši daudzveidīga. Lai gan par klasiskām vērtībām tiek uzskatīti oranžie un sarkanīgie toņi, šķirnes cienītāju vidū ļoti pieprasīti ir gan sniegbaltie punduršpici, gan elegantie punduršpici melnā, ogles krāsas tonī.  Standarts pieļauj arī daudzas citas variācijas, tostarp krēmkrāsas, šokolādes, zilu, sabuļkrāsas un lāsumainu apmatojumu. 

Temperaments un uzvedība 

Punduršpica temperamentu visprecīzāk raksturo paradokss: tas ir liels suns, ieslodzīts miniatūrā ķermenī. Aiz apburošās ārienes slēpjas modrs, drosmīgs un pašpārliecināts raksturs. Šie suņi bieži neapzinās savu mazo izmēru un var bezbailīgi stāties pretī daudz lielākiem suņiem. Šķirne ir ļoti lojāla un veido ciešu saikni ar savu ģimeni, bieži vien izvēloties vienu cilvēku par savu galveno pieķeršanās objektu un sekojot tam kā uzticama ēna. 

Šie suņi ir aktīvi, zinātkāri un rotaļīgi, un tiem nepieciešama pastāvīga garīgā stimulācija. Lai gan atsauksmes par punduršpiciem ir kā par suņiem ar augsti attīstītu intelektu, kas padara tos viegli apmācāmus un spējīgus apgūt sarežģītus trikus, potenciālajiem saimniekiem ir svarīgi veidot objektīvu priekšstatu par šķirni. 

Punduršpiciem piemīt arī neatlaidība un patstāvība, kas reizēm var tikt uztverta kā ietiepība. Tāpat jāņem vērā to izteiktā tendence uz riešanu – tas ir mantojums no viņu senčiem, kas tika izmantoti kā sargsuņi. Viņi ar skaļu balsi ziņos par katru troksni vai svešinieka tuvošanos. 

Lai punduršpics izaugtu par līdzsvarotu un patīkamu kompanjonu, izšķiroša nozīme ir agrīnai un plašai socializācijai. Ja punduršpicu kucēns netiek pienācīgi iepazīstināts ar dažādām skaņām, cilvēkiem un dzīvniekiem, tam var attīstīties tā saucamais “mazā suņa sindroms”. Šis sindroms bieži parādās tāpēc, ka saimnieki, aizsargājot mazo sunīti, neļauj tam socializēties. Rezultātā suns no bailēm sāk asi reaģēt uz visu jauno, kas var izpausties kā agresīva uzvedība. 

Pareizi socializēts un audzināts, punduršpics ir lielisks ģimenes loceklis, kas spēj labi sadzīvot ar citiem mājdzīvniekiem un ar vecākiem, apzinīgiem bērniem, kuri ir iemācīti pret mazo suni izturēties ar cieņu un saudzību.

Audzināšanas un aprūpes padomi

Punduršpica labturība un veselība ir tieši atkarīga no pareizas aprūpes, kas ietver vairākus svarīgus aspektus. 

• Punduršpicu kopšana: greznais, divkāršais kažoks prasa regulāru un rūpīgu kopšanu, lai saglabātu tā veselību un izskatu. Tas jāķemmē vismaz 2–3 reizes nedēļā, izmantojot piemērotas ķemmes, lai novērstu savelšanos un pinku veidošanos. Nekādā gadījumā nevajadzētu šķirnes pārstāvjus dzīt vai skūt, jo tas neatgriezeniski sabojā pavilnas struktūru un tās termoregulācijas spējas. Papildus mājas apstākļos veiktajai kopšanai ieteicams regulāri apmeklēt profesionālu suņu frizētavu, kur speciālists veiks kažoka apcirpšanu atbilstoši šķirnes standartiem.

• Fiziskās aktivitātes: lai gan punduršpici ir enerģiski, tiem nav nepieciešamas garas un nogurdinošas pastaigas. Pietiks ar īsām, regulārām pastaigām un aktīvām rotaļām iekštelpās vai pagalmā. To enerģija vislabāk tiek izlietota īsos, intensīvos spēļu brīžos. Lai novērstu garlaicību un ar to saistītas uzvedības problēmas, ļoti svarīga ir arī garīgā stimulācija, ko var nodrošināt ar interaktīvām rotaļlietām un stimulējošām spēlēm.

• Apmācības: agrīna punduršpica kucēna socializācija un paklausības pamatu apguve ir obligāta, lai izaugtu līdzsvarots suns. Lai gan tie ir ļoti gudri, tiem var piemist neatlaidība, tāpēc apmācībai jābūt konsekventai, pacietīgai un balstītai uz pozitīvu motivāciju. Apmācību sesijām jābūt īsām, dinamiskām un aizraujošām, jo šķirnei var būt grūtības ilgstoši noturēt uzmanību. Pareiza un savlaicīga apmācība palīdzēs kontrolēt arī šķirnei raksturīgo tendenci uz pārmērīgu riešanu.

• Atbildīga iegāde: meklējot audzētājus, kas pārdod punduršpicus, ir svarīgi atcerēties, ka kucēns jāizvēlas ļoti atbildīgi. Ieteicams vērsties pie sertificētiem audzētājiem, kuri var uzrādīt kucēna vecāku veselības pārbaužu rezultātus un ciltsrakstus. Nebaidieties uzdot audzētājam jautājumus par kucēnu vecāku temperamentu, socializācijas procesu un apstākļiem, kādos kucēni tiek audzēti. Rūpīga izvēle palīdzēs izvairīties no suņiem ar iedzimtām slimībām un nestabilu temperamentu. 

• Veselība: punduršpiciem ir ģenētiska nosliece uz noteiktām veselības problēmām. Biežāk sastopamās ir ceļa skriemeļa izmežģījums, trahejas kolapss un ādas slimība alopēcija. Lai mazinātu risku, saimniekiem ir jāseko līdzi suņa svaram un jāizvairās no pārmērīgas lēkāšanas. Būtiskas ir arī regulāras profilaktiskās vizītes pie veterinārārsta, lai savlaicīgi diagnosticētu un risinātu jebkādas veselības problēmas. 

BUJ

1. Cik maksā punduršpics? 

Punduršpica cena pie atbildīgiem audzētājiem Latvijā parasti svārstās no 1000 eiro un vairāk. Cena ir atkarīga no kucēna ciltsrakstiem, vecāku veselības pārbaužu rezultātiem, krāsas un audzētāja reputācijas. 

2. Vai punduršpica kopšana ir sarežģīta? 

Punduršpica kopšana prasa regulāru uzmanību – tā biezais, divkāršais kažoks ir jāķemmē vairākas reizes nedēļā, lai novērstu savelšanos. Tāpat svarīga ir regulāra zobu tīrīšana un nagu griešana. 

3. Vai punduršpics ir piemērots ģimenei ar maziem bērniem? 

Punduršpics var labi sadzīvot ar vecākiem, apzinīgiem bērniem, kuri prot ar mazu suni apieties saudzīgi. Tā mazā izmēra un trausluma dēļ tas nav ieteicams ģimenēm ar ļoti maziem bērniem, kas var suni netīšām savainot.