Melnais terjers (Tchiorny Terrier / Black Russian Terrier)
Melnais terjers ir ļoti drosmīgs un vērīgs suns. 1-2 gadu vecumā tam attīstās ļoti spēcīgas aizsarga īpašības, tas sāk kļūt aizdomīgs pret svešiniekiem. Augošie kucēni jāapmāca stingri, taču ar mīlestību, lai ievirzītu tos augt paklausīgiem. Kucēni ļoti ātri apgūst komandas, ir rotaļīgi, jūtīgi un viegli adaptējas jauniem apstākļiem.
Šķirnes raksturojums
Melnais terjers ir liels, spēcīgas un robustas miesas būves suns, modrs un stabils, radīts Krievijā un mūsdienās samērā reti sastopams. Lielā kvadrātveida galva ir spēcīga, gara un ar platu pieri, uzacīm un bārdai jāpadara galva vēl izteiktāka. Galvas formām jābūt izteiktām, taču ne strupām. Degunam jābūt lielam un melnam, pilnībā pigmentētam, lūpām- pilnīgām, noapaļotām un ar melnām, pigmentētām malām. Žokļi ir milzīgi un ļoti spēcīgi. Mutei jābūt pilnīgai, un ja tā tāda nav- tas ir galvenais trūkums, ko ievēro izstādēs. Zobiem jāsakļaujas šķērveida sakodienā. Tumšās acis ir vidēji lielas, tumšas, un novietotas tālu viena no otras, plakstiņiem jābūt melniem un mandeļveida. Ausis ir trīsstūrveida, ar noapaļotu galu un nokarenas, novietotas diezgan augstu, tās nogriezt ir aizliegts, auss garumam jāsniedzas līdz ārējam acs kaktiņam. Kaklam jābūt spēcīgam, platam un muskuļotam. Ķermeņa garums ir tieši proporcionāls skausta augstumam, kas sunim piešķir kvadrātveida formu. Skausta pārejai uz muguru ir jābūt līdzenai un līdzvērtīgai muguras pārejai uz augsti novietoto asti, tur nevajadzētu rasties ādas krokām vai pacēlumiem. Ķepas ir milzīgas, pamatīgas, līdzinās lāča ķepai, ar bieziem, cietiem ķepu spilventiņiem un melniem, lieliem nagiem. Ķermenis ar taisnstūrveida galvu rada ļoti proporcionālu izskatu. Priekškājām jābūt taisnām, ar pamatīgu kaulu uzbūvi. Pleciem jābūt lieliem, muskuļotiem, ar spēcīgām lāpstiņām. Elkoņi nedrīkst būt novirzīti ne uz iekšu ne uz āru, tiem jābūt taisniem un paralēliem. Kājām jābūt noklātām ar 6-9 cm garu, cietu apmatojumu. Pakaļkājas ir labi muskuļotas, ar augstu novietojuma leņķi. Paceles stiegra labi attīstīta priekš lēcieniem un ilgstošas skriešanas. Kājām jābūt paralēlām viena otrai, labi apmatotām. Melnajam terjeram ir stabila, spēcīga un labi koordinēta gaita, soļi ir viegli un nedaudz pacilājoši. Aste ir augsti novietota un apgriezta. Ūdens necaurlaidīgajam kažokam jābūt melnā krāsā, jebkādas baltas vai brūnas krāsas apmatojums tiek uzskatīts par diskvalifikācijas iemeslu, pieļaujami tikai daži pelēkas krāsas mati. Kažoks var būt kupls vai trimmēts, tekstūrai jābūt samērā cietai, tas atkarīgs no tā vai suņa apmatojums ir trimmēts vai nav. Bārdu un purna apmatojumu nedrīkst izmanīt vai nogriezt.
Temperaments
Melnais terjers ir ļoti drosmīgs un vērīgs suns. 1-2 gadu vecumā tam attīstās ļoti spēcīgas aizsarga īpašības, tas sāk kļūt aizdomīgs pret svešiniekiem. Augošie kucēni jāapmāca stingri, taču ar mīlestību, lai ievirzītu tos augt paklausīgiem. Kucēni ļoti ātri apgūst komandas, ir rotaļīgi, jūtīgi un viegli adaptējas jauniem apstākļiem. Tie ir arī ļoti zinātkāri un vienmēr izošņās un izpētīs visu jauno. Suņi ļoti mīl un pieķeras bērniem, bet kuces vairāk spēlējas ar tiem. Šī šķirne meklē nemitīgu kontaktu ar cilvēku un citiem dzīvniekiem, tiem ir stabila nervu sistēma. Izvairīsies iesaistīties kautiņos ar citiem suņiem, taču īpaši tēviņi nedrīkst dzīvot kopā ar citiem lielo, dominanto šķirņu pārstāvjiem, tā vietā tie lieliski sadzīvo ar mazām, pakļāvīgām šķirnēm, kaķiem, zirgiem, trušiem un citiem dzīvniekiem. Tos ir ļoti viegli apmācīt nokārtoties ārā un nav vajadzības īpašam treniņam iešanai pavadā. Melnais terjers vienmēr izbauda apmācības nodarbības un ir priecīgs izpatikt savam saimniekam, suns reti ries- tikai tad, kad jutīs patiesu nepieciešamību. Apveltīts ar zibenīgu reakciju, tas vienmēr būs gatavs aizstāvēt savu saimnieku vai viņa māju. Melnais terjers fiziski nobriest ļoti lēni. Savlaicīgi apmācītam sunim vēlme dominēt neradīsies. Jūs protams varat dalīt ar savu suni gultu, dīvānu un pat brokastu šķīvi, taču padomājiet vai jūs to vēlēsieties darīt arī pēc gada. Atcerieties, lai cik burvīgs un aizkustinošs šobrīd izskatītos jūsu Melnā terjera kucēns, pēc gada tas būs iespaidīga lieluma, spēcīgs suns. Suņus nedrīkst turēt ārā voljērā, tiem tur trūks cilvēciskā kontakta un mentālās stimulācijas, tuvā saikne ar ģimeni atraisīs šī suņa labākās rakstura īpašības. Turot voljērā šiem suņiem neattīsties pareizs sargsuņa instinkts pret konkrētu vietu vai personu, un kādu dienu tas var sākt aizstāvēt savu voljēru pret paša saimnieku.
Augstums (skaustā): suņiem- 64-74 cm, kucēm-64-72 cm. (Ar iespējamu nobīdi par 3 cm. Ja suns ir ļoti proporcionāls nobīde var būt lielāka.).
Svars: 36-65 kg.
Veselības problēmas: predisponēti saslimšanai ar gūžu displāziju. Veikt rentgenoloģiskos uzņēmumus, lai savlaicīgi diagnosticētu šo slimību nav obligāts nosacījums Krievijā, tādēļ audzētājiem ārpus Krievijas jāveic rūpīgs selekcijas darbs, lai novērstu slimības parādīšanos. Ja regulāri neiztīra un nepārbauda ausis, var rasties auss iekaisums (otīts).
Turēšanas apstākļi: Melno terjeru var turēt dzīvoklī, ja tam nodrošina regulāru fizisku slodzi. Tie ir samērā neaktīvi dzīvoklī, un nav nozīmes cik liels ir jūsu piemājas dārzs, melnais terjers sēdēs pie ārdurvīm gaidīdams, kad jūs viņu ielaidīsiet iekšā. Šie suņi mīl dzīvot sava saimnieka ciešā tuvumā. Tie sekos jums no istabas uz istabu, ja tiks turēti laukā- tie vēros jūs no viena loga pie otra, jo suņiem vienkārši nepieciešams cilvēciskais kontakts. Šķirne nav piemērota turēšanai voljērā.
Treniņi: Melnie terjeri vienmēr ir gatavi garām, aktīvām pastaigām kopā ar savu saimnieku. Tie mīl rotaļāties un izklaidēties. Vairums no viņiem mīl spēles ūdenī un sniegā.
Dzīves ilgums: 10-11 gadi.
Kucēnu skaits metienā: 6-12 kucēni.
Kopšana: Melnajam terjeram ir melns, ciets, sarains, ūdensnecaurlaidīgs, pieguļošs, nedaudz viļņains, 4-10 cm garš apmatojums, tam ir biezas kuplas uzacis un bārda. Uz kakla veidojas nelielas krēpes, pavilna ir blīva un cieši pieguļoša. Obligāti nepieciešams suni 2-3 reizes gadā aizvest pie profesionāla suņu friziera uz trimmingu. Reizi nedēļā kažoks rūpīgi jāizķemmē ar ķemmi. Liela uzmanība jāpievērš apmatojumam ausīs un starp pirkstiem, tas regulāri jāizgriež. Apmatojums praktiski neizkrīt pats, ja suni regulāri ķemmē un trimmē.
Šķirnes vēsture: 20.gadsimta 40-tajos gados armijas vienība „Sarkanā Zvaigzne” sāka audzēt suņus militārām vajadzībām. Pēc PSRS galveno suņu audzētāju ieteiktas programmas tika veidota šķirne konkrētiem uzdevumiem. Mērķis bija radīt masīvu, robustu, strādīgu, izturīgu suni, kas spētu izdzīvot ekstremālos laika apstākļos, kādi bieži novērojami Krievijā. Šķirni sāka veidot no Milzu šnauceriem, Erdelterjeriem, Rotveileriem un Krievu ūdens suņa(Russian Water Dog), taču kopumā iesaistīja aptuveni 20 suņu šķirnes Krievijas Melnā Terjera radīšanā. Pavisam drīz bija izdevies radīt suni ar noturīgu, noteiktu temperamentu, taču ar ļoti nestabilu ārējo tipu. Kādu laiku tika ņemts vērā tikai izveidotais raksturs un ārējam izskatam uzmanība tika pievērsta mazāk. Dažus gadus vēlāk Krievijas „DOSAAF”(paramilitāra organizācija) nopirka suņus no audzētavas „Sarkanā Zvaigzne” ,un sāka standartizēt šķirnes izskatu uzsvaru liekot uz labākajām īpašībām.
1984.gada maijā beidzot šķirne tika iekļauta FCI reģistrā ar Nr.327 ”Krievijas Melnais Terjers”. Šī šķirne tikusi radīta tādiem pašiem mērķiem priekš krievu armijas, kā Malinua priekš franču armijas. Melnajam terjeram piemīt tādas pašas rakstura īpašības kā Vācu aitu sunim, izņemot pārmērīgo agresivitāti.
Un vēl par šo šķirni:
Šī ir relatīvi jauna šķirne, izveidota Krievijā. Audzēt šos suņus sāka klubā “Sarkanā zvaigzne” 20. gs. 30. – 40. gados armijas vajadzībām lai palīdzētu apsargāt ieslodzītos. Terjers tikai izveidots krustojot rotveileru, milzu šnauceru, ņūfaundlendu un erdelterjeru. Melnais terjers kā šķirne tika atzīta 1981. gadā Krievijā. 1983. gadā to atzina arī FCI. Mūsdienās melnais krievu terjers ir vairāk draugs un sabiedrotais, mazāk sargs. Melno krievu terjeru šķirnes pārstāvji un klubi ir izplatīti daudzviet pasaulē, piemēram, Kanādā un Lielbritānijā, nemaz neminot Krieviju. Jau diezgan ilgu laiku šie suņi ir arī Latvijā.
Melnais krievu terjers ir mierīgs, pašpārliecināts un drosmīgs suns ar ļoti vēsu attieksmi pret svešiniekiem, ļoti inteliģents un uzticams. Suņa ideāls ir universāls darba suns, masīvs, vienmēr modrs, uzticams, sargs bez agresijas, spējīgs izturēt ekstrēmus laika apstākļus, vienmēr gatavs mācīties un strādāt. Terjeram ir dabiski sarga instinkti, viņu ir viegli trenēt. Parasti izvēlas vienu cilvēku par savu saimnieku un uzticīgi tam seko visur, smagi pārdzīvo atšķirtību no saimnieka. Labi jūtas mājas apstākļos, vajadzīga mīlestība un rūpes. Labi izturas pret bērniem, rūpējas par tiem. Šo suni nevajadzētu turēt audzētavā.
Augums ir liels, iespaidīgs, spēcīgi veidotiem un masīviem kauliem, labi attīstītiem muskuļiem. Augstums skaustā suņiem 68 – 77 cm, kucēm 66 – 72 cm. Parasti suns ir ar labām proporcijām un mazliet robustu izskatu, vizuāli veidojot kvadrātu. Kažoks ir biezs un raupjš, gandrīz nemet spalvu. Nepieciešams diezgan biežs un pareizs trimings (vidēji reizi 8 – 10 nedēļās). Vismaz reizi nedēļā kažoku nepieciešams sukāt, ja nepieciešams, arī mazgāt. Kažoks, kā jau norāda šķirnes nosaukums, ir melns vai melns ar pelēkiem matiem.
Galvai labas proporcijas ar vidēji platu galvaskausu un apaļiem vaigu kauliem. Purns un piere ir vienā līnijā. Purns beidzas ar lielu melnu degunu, plānām un melnām lūpām. Bārda vērš galvu kantaināku un masīvāku. Avis vidēji lielas, ovālas un tumšas, izvietotas patālu viena no otras. Ausis izvietotas augstu, nokarājas cieši gar vaigiem, nav pārāk lielas, trijstūra veidā. Žokļi spēcīgi ar perfektu “šķēru” sakodienu. Kakls samērīgi garš, spēcīgs, muskuļots. Gludi jāizskuj. Priekškājas taisnas un paralēlas, elkoņi tuvu pie ķermeņa. Pakaļkājas taisnas un paralēlas, izvietotas nedaudz platāk nekā priekškājas. Pēdas lielas, apaļas ar melniem nagiem. Krūtis lielas, dziļas, ribas beidzas pie priekškāju elkoņiem. Aste īsa (apgriezta līdz 3 – 4 skriemelim) un augsti izvietota. Asti var atstāt arī neapgrieztu. Gaita eleganta, kājas kustas vienotā līnijā.
Nedrīkst terjeru nodarbināt ar pārāk grūtiem treniņiem vai nežēlīgām metodēm, jo tas var salauzt viņa raksturu. Līdz ar to pareizai audzināšanai un treniņiem jāpievērš ļoti liela uzmanība. Sarga instinkts viņiem parādās apmēram 18 – 24 mēnešu vecumā (ar atsevišķiem izņēmumiem jau 6 – 8 mēnešu vecumā), bet pamatlietas jāiemāca jau kucēna vecumā.
Melnais krievu terjers nav domāts iesācējiem, cilvēkiem,kuri nevēlas uzņemties regulāras rūpes par suņa izglītošanu un kažoka kopšanu, tāpat arī cilvēkiem, kuri vienkārši vēlas lielu suni pie ķēdes. Jārēķinās, ka šim sunim būs jāvelta daudz laika un uzmanības.
Materiāla tapšanā izmantoti interneta resursi: www.dogbreedinfo.com, Materiālu sagatvojusi Mairita.
Avoti: www.thedogscene.co.uk, www.irishdogs.ie
