Šķirnes raksturojums

Briārs ir liels, muskuļots ganu suns ar raupju, garu, viegli viļņainu, dubultu kažoku. Briāri parasti ir melni, pelēki vai dzeltenbrūni. Dzeltenbrūno kucēnu kažoks tiem pieaugot kļūst gaišāks, un pieaugušiem dzīvniekiem piesātinās ar zeltainu krāsu. Pieauguša suņa apmatojuma garums sasniedz 16 cm, piešķirot sunim kuplu, pievilcīgu izskatu, ar pinkainām uzacīm un bārdu. Ausis var tikt nogrieztas, vai arī atstātas dabīgā izskatā, taču tad parasti apcērp apmatojumu ap tām, lai tas kristu kaskādes veidā un saplūstu ar pārējo kažoku. Purns ir taisnstūra, garš, deguns melns. Garais pinkainais astes gals nedaudz uzliecies uz augšu. Briāriem līdzīgi kā citām franču ganu šķirnēm pakaļkājām ir divi „liekie” pirkstiņi. Suņa gaita ir viegla, pacilājoša, brīžiem pat šķiet, ka dzīvnieks ejot nepieskaras zemei.

Temperaments

Briārs pēc savas būtības ir ganu suns un tas apsargās pilnīgi visu! Tiem ir izcila dzirde un ļoti izteikts aizsardzības instinkts, kas padara to par brīnišķīgu, modru sargsuni. Paklausīgs, jūtīgs, rotaļīgs, taču ar savu viedokli par visu. Garā sadarbības vēsture ar cilvēku suni ir padarījusi par maigu un sirsnīgas dabas, lojālu, drosmīgu un bezbailīgu dzīvnieku. Šķirnei piemīt laba atmiņa, suņi ir inteliģenti un iniciatīvas pārpilni, ļoti labi pakļaujas dresūrai. Tie vienmēr gatavi izpildīt saimnieka pavēles, un tam blakus vajadzīgs labs sadarbības partneris-cilvēks. Šī pilnīgi noteikti nav šķirne priekš ikviena. Ļoti bieži briāri nonāk patversmēs, jo cilvēki neapzinās cik liels darbs jāiegulda, lai šādu suni izaudzinātu un sadzīvot ar to. Tie ir arī ļoti spītīgi, var kļūt bezbailīgi un nedraudzīgi, ja tos nepareizi audzina. Briāriem nepieciešamas izklaides un aktivitātes, lai tas justos laimīgs, tas nebūs no tiem suņiem, kuriem var vienkārši papliķēt pa galvu un aizmirst uz visu atlikušo dienas daļu. Briāri reti pieķeras visai saimnieka ģimenei, labākajā gadījumā cilvēki tam ir vienaldzīgi. Dzīvei ar bērniem tie jāpieradina jau kopš kucēnu vecuma. Briāriem nepatīk, ja tos bužina un glāsta, tādēļ jau kopš mazotnes suns jāpieradina pie ikdienišķiem pieskārieniem, ķemmēšanās procedūrām utml. Apmāciet suni agri un izturieties pret viņu ar mīlestību, tad iegūsiet lielisku ģimenes mīluli un kompanjonu. Apmācībā jāapbruņojas ar lielu pacietību un mīlestību kombinējot ar stingrām komandām. Tie neklausīs rupjai, agresīvai apmācībai, suns kļūs nervozs un agresīvs. Briāriem nepieciešami regulāri treniņi un uzmanība. Ja jums nekad iepriekš nav piederējis suns, bet tagad esat nolēmis iegādāties briāru, jums būs jāmeklē pieredzējušu suņu audzētāju palīdzība. Briāri pret svešiniekiem izturas ļoti aizdomīgi un var būt nedaudz agresīvi pret citiem suņiem, taču pareizi apmācot un laicīgi socializējot suni, tas kļūs par perfektu mājdzīvnieku un mierīgi sadzīvos ar visiem mājdzīvniekiem. Briāri nereti cenšas apsargāt cilvēkus kožot tiem pēdās, šo instinktu suns saglabājis no saviem senčiem aitu ganiem.

Augstums (skaustā): suņiem-62-68 cm, kucēm-56-64 cm

Svars: vidēji 35 kg

Veselības problēmas: Briāri ir veselīgi suņi, taču dažām līnijām novēro progresējošo tīklenes atrofiju, kataraktu un gūžas displāziju. Briāriem tāpat kā daudzām citām lielajām šķirnēm jāuzmanās no kuņģa uzpūšanās un sagriešanās, kas var strauji progresēt un beigties ar letālu iznākumu.

Dzīvošanas apstākļi: Briārs var dzīvot dzīvoklī, ja tam tiek nodrošinātas atbilstošas fiziskas aktivitātes ārpus mājas. Tas ir vidēji aktīvs iekštelpās, taču piemērotāks tam būtu vidēja lieluma piemājas dārzs. Šis suns pilnīgi noteikti nav piemērots turēšanai voljērā. Vislaimīgākie tie jūtās būdami kā ģimenes locekļi gan istabā, gan ārā.

Treniņi: Briārs ir darba suns un aktivitātes trūkuma dēļ tas var kļūt laisks. Briāri mīl skriet blakus velosipēdam, doties līdzi rīta skrējienos cauri parkam, kā arī tiem patīk peldēt.

Dzīves ilgums: 10-12 gadi

Kucēnu skaits metienā: 8-10 kucēni

Kopšana

Briāram ir ciets un raupjš kažoks, kas nedaudz līdzinās kazas apmatojumam. Ūdens un netīrumi praktiski tam nepielīp,apmatojums izkrīt ļoti nedaudz. Lai suns izskatītos veselīgs un skaists, būtu vēlams ķemmēt briāru regulāri. Ja kažokam nepievērš vērību, tas kļūst nespodrs un saveļās. Regulāri jāpārbauda ausu iekšpuse un jāiztīra, ja tajās uzkrājušies netīrumi, kā arī liekais apmatojums no ausu iekšpuses un pirkstu starpām ir jāatdala.

Šķirnes vēsture

Briārs ir pazīstams jau vairākus gadsimtus, tādi pazīstami cilvēki kā Napaleons, Lafajete(Lafayette),Tomass Džefersons arī ir bijuši briāru īpašnieki. Tos izmantoja franču armija kā sardzes vēstnešus un lai meklētu ievainotos kareivjus, jo suņiem piemīt lieliska dzirde. Šķirne kļuva populāra tikai pēc suņu izstādes Parīzē 1863.gadā-un tādēļ, ka bija notikusi krustošana ar Boseronu un Barbetu šķirni, kas padarīja briārus pievilcīgākus. Nosaukumu „briārs” ieviesa Aubry of Mondidier, cilvēks, kam piederēja agrīnais briārs, vai arī otra versija, ka šķirne nosaukumu ieguva no franču provinces Brie, no kurienes iespējams cēlies. Briāru mūsdienās izmanto kā ganu un dzinējsuni, kā arī tas ir lielisks ģimenes kompanjons. Daži no briāra darba izmantošanas veidiem ir meklēšanas un glābšanas darbi, darbs policijā, militārais darbs, ganāmpulka ganīšana un apsardze.

Materiāla tapšanā izmantoti interneta resursi: www.dogbreedinfo.com