Šķirnes raksturojums

Bordo dogs, reizēm vēl dēvēts par franču mastifu un Bordo Buldogu, ir īss, plecīgs mastifs ar milzīgu, krunkotu, platu galvu. Galvas lielumam bijusi liela nozīme šķirnes radīšanas procesā. Top līniju izstāžu suņiem galvas perimetrs sasniedz pat 68-75 cm. Žokļi ir īsi un spēcīgi. Bordo dogiem obligāta ir sarkana vai melna sejas maska, apmatojuma krāsa, kas atšķiras no pārējā kažoka, tai jābūt ap muti, ieskaitot lūpas, degunu un acīm. Nāsis ir plaši pavērtas. Purna garumam jābūt vismaz 1/3 no kopējā galvas garuma. Biezās augšlūpas nokarājas pāri apakšžoklim. Kakla āda ir vaļīga formējot biezu apkakli ap kaklu. Kopumā visa suņa āda ir samērā bieza. Ausis ir palielas, nokarājas uz leju.  Ķermenis ir īss, ar taisnu muguru un apaļiem gurniem. Priekškājām jābūt spēcīgām un taisnām. Taisnā aste pamatnē ir resna, uz galu kļūstot šaurāka, tai nevajadzētu sniegties pāri paceles stiegrai. Īsais, mīkstais apmatojums krāsojas no sarkana līdz mahagonijas tonim, ar sarkanu vai melnu masku uz purna. Balta krāsa ir pieļaujama tikai uz krūtīm un pirkstu galiem, jebkurā citā vietā uz ķermeņa tā uzskatāma par defektu.

Temperaments

Audzētājiem laika gaitā izdevies mazināt suņa pirmatnēji radīto nežēlīgo dabu, šobrīd suņiem ir mierīgs un nosvērts raksturs. Tas ir ļoti lojāls, pacietīgs un padevīgs ģimenei, kurā dzīvo. Pret svešiniekiem tas ir nežēlīgs un konfrontējošs, un šīs īpašības viņu padara par lielisku apsardzē. Šī šķirne var būt ļoti agresīva pret citiem suņiem, tādēļ vēlams to socializēt jau no kucēnu vecuma. Bordo dogi rūc un krāc, suņi nav iecietīgi pret citiem sava dzimuma suņiem. Neskatoties uz savu draudīgo ārieni, Bordo Dogi lieliski saprotas ar bērniem un citiem ģimenes locekļiem, tomēr šis iespaidīgais smagais suns nav piemērotas nepieredzējušam suņa īpašniekam.

Augstums (skaustā): 58-75 cm
Svars: 54,4 - 65,2 kg

Veselības problēmas: Bordo dogs nav šķirne, kuru būs viegli izaudzēt. Metieni ir samērā daudzskaitlīgi un kuces praktiski vienmēr pašas spēj piedzemdēt. Audzētājiem jābūt ļoti modriem un pastāvīgi jāuzmana, lai kāds kucēns neaiziet bojā. Kuces var spēcīgi aizsargāt savus kucēnus.

Turēšanas apstākļi: šķirne ir piemērota dzīvošanai dzīvoklī, ja tai nodrošina regulāras pastaigas, savukārt vasarā ir ieteicama peldēšana. Tie ir samērā neaktīvi suņi un tiem nav nepieciešamības nepārtraukti atrasties kustībā.

Treniņi: vajadzīga plaša treniņu programma.

Dzīves ilgums: 10-12 gadi

Kopšana: ļoti vienkārša. Šķirnei apmatojums izkrīt ļoti maz visa gada garumā.

Šķirnes vēsture

Par Bordo doga rašanās vēsturi ir izteiktas vairākas hipotēzes. Tas var būt cēlies no grieķu un romāņu molosiem, no mastifiem, ko Alanu dinastija ieveda Eiropā, no Akvitānijas suņiem vai no spāņu Burgosas suņiem. Laika gaitā šie suņi tika izmantoti ļoti dažādiem mērķiem. Šķirne kalpojusi kā militārie suņi kara laikā, kā ganāmpulka apsargi, piedalījusies suņu gladiatoru cīņās, kur tikusi rīdīta uz buļļiem, lāčiem un citiem suņiem. Viduslaiku beigās Bordo dogus izmantoja kā ganāmpulka dzinējus un personīgos miesassargus. Franču revolūcijas laikā tika nogalināti daudzi suņi, kuri metās aizstāvēt savus dižciltīgos saimniekus, par laimi bija ieinteresētas personas, kuru centieni saglabāt šķirni vainagojušies panākumiem. Šķirni atjaunoja un izglāba no iznīkšanas Raymond Triquet un viņa Franču Bordo dogu klubs. Šķirne šobrīd ir pilnībā nostabilizējusies Francijā un ieguvusi popularitāti visā pasaulē.

Materiāla tapšanā izmantoti interneta resursi:  www.dogbreedinfo.com,  http://caninebreeds.bulldoginformation.com