Angļu pointers (Pointer)
Angļu pointers vienmēr ir enerģijas pārpilns un dzīvespriecīgs. Lojalitāte un uzticība šo suni padara par patiesu draugu. Tas ir mīlošs, inteliģents un tīrīgs, laipns un pacietīgs ar bērniem, pointers ir kā īsts džentelmenis. Suns ir enerģisks un entuziastisks mednieks, taču mājās ir mierīgs un paklausīgs, suns ir gudrs un viegli adaptējas jebkurai situācijai.
Šķirnes raksturojums
Pointers, kādreiz dēvēts arī par angļu pointeru, ir spēcīgs, cēls un aristokrātisks suns, kas savu galvu vienmēr tur lepni paceltu. Suņa atlētiskais un muskuļotais ķermenis vienmēr ir saspringts un modrs. Deguns ir mazliet piepacelts, ar izteiktu degungalu, augšlūpa ir pilnīga, taču ne pārāk ļengana. Atkarībā no apmatojuma krāsas acu krāsa variē no riekstu brūnas līdz gaiši brūnai. Vidēja izmēra smailās ausis brīvi nokarājas uz leju. Zobiem jāsakļaujas pakāpeniskajā vai šķērveida sakodienā. Kakls ir garš, aste ir taisna un smaila, un to nekad negriež nost. Ķepas ir ovālas formas, „liekos pirkstiņus” priekškājām ir vēlams atdalīt. Īsais, gludais, spīdīgais apmatojums visbiežāk ir baltā krāsā, taču drīkst būt arī tumši brūns, gaiši dzeltenīgs, melns vai oranžs, kā arī vienkrāsains, ar plankumiem vai raibs. Trīskrāsains apmatojums arī ir pieļaujams. Deguna krāsai jābūt vienādā krāsā ar suņa kažoka krāsu.
Temperaments
Angļu pointers vienmēr ir enerģijas pārpilns un dzīvespriecīgs. Lojalitāte un uzticība šo suni padara par patiesu draugu. Tas ir mīlošs, inteliģents un tīrīgs, laipns un pacietīgs ar bērniem, pointers ir kā īsts džentelmenis. Suns ir enerģisks un entuziastisks mednieks, taču mājās ir mierīgs un paklausīgs, suns ir gudrs un viegli adaptējas jebkurai situācijai. Socializējiet pointeru jau kopš agras bērnības, lai novērstu suņa tendenci kļūt biklam un bailīgam, daži eksemplāri var būt arī pārlieku uzbudināti. Pret svešiniekiem suns izturas pazemīgi, bikli un rezervēti, tas ries uz aizdomīgām skaņām, bet nekad nekalpos kā sargsuns. Izstāžu līniju suņi ir labāki ģimenes kompanjoni, medību līniju suņi ir pārāk aktīvi un tiem vienmēr piemitīs tendence medīt(šis instinkts attīstās jau agrā kucēnu vecumā). Pat 8 nedēļu vecumā daudzi kucēni jau sāk izrādīt medību instinktus. Šie visai neatkarīgie suņi nav agresīvi pret citiem suņiem, un labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem.
Augstums (skaustā): suņi- 55-62 cm, kuces- 54-60 cm
Svars: 20-30 kg
Veselības problēmas: šķirne ir predisponēta uz saslimšanām ar hipertireodismu, gūžas displāziju un pundurainību.
Turēšanas apstākļi: šie suņi nav piemēroti dzīvei dzīvoklī, tie ir ļoti aktīvi un labāk jutīsies skraidot pa neierobežotu zemes platību.
Treniņi
Treniņi šiem nenogurdināmajiem, enerģiskajiem suņiem ir vitāli nepieciešami, tie lieliski iederēsies kā ģimenes locekļi jaunā, aktīvā ģimenē, un nekādā gadījumā nevajadzētu šo suni iegādāties cilvēkiem, kas nevarēs nodrošināt pointeram regulāras fiziskās aktivitātes un spēles. Ja tiem trūks fiziskās slodzes, suņi kļūs nomākti un destruktīvi.
Mūža ilgums: aptuveni 13-14 gadi
Kopšana
Pointera mīksto apmatojumu ir ļoti viegli kopt, regulāri izsukājiet suni ar mīkstu saru birsti un mazgājiet tikai tad, kad nepieciešams. Lai apmatojums kļūtu spīdīgs, varat to noberzēt ar gabaliņu zamšādas vai raupju dvieli. Pārbaudiet suņa ķepas, īpaši pēc treniņiem un medībām, kā arī pēc fiziskās slodzes kārtīgi nosusiniet suni, neļaujot tam atdzist un saaukstēties. Regulāri pārbaudiet ausis, vai tajās nav sakrājušies netīrumi, sērs un nav sācies iekaisums.
Šķirnes vēsture
Balstoties uz visticamāko versiju angļu pointers tika radīts aptuveni pirms 200 gadiem savā starpā krustojot itāļu pointeru, fokshaundu(Foxhound), bladhaundu, greihaundu, ņūfaundlendu, seteru un buldogu. Šis protams ir gandrīz neticams šķirņu sajaukums, bet rezultāts ir izcili skaists un izdevies. Modernais pointers, kādu to pazīstam arī mūsdienās, eksistē aptuveni 80 gadus. Savu nosaukumu šķirne ieguva pateicoties īpašajai stājai („pointing”), kādu suns ieņem, kad ir uzgājis medījuma pēdas. Stājas virziens norāda medniekam uz kuru pusi ir devies medījums. Pirmie rakstiskie apliecinājumi angļu pointeram Anglijā tiek datēti ar 1650.gadu, kad tam vajadzēja atrast zaķi, ko nomedīt greihaundam. Taču jau 1700.gada sākumā pointers sāka izkonkurēt citas medību šķirnes, jo suns strādā ļoti ātri, pārmeklējot lielas zemes platības, un ir izcili drošsirdīgs. Vispiemērotākais tas ir sauszemes putnu medībām, taču labi piemērojas arī citiem medību veidiem uz sauszemes, ūdenī suns ir nepārliecinošs. Šķirne ir izturīga siltos laika apstākļos, bet jūtīga un strādā ar grūtībām ļoti aukstā laikā. Pointers ir leģendārs pēdu un medījuma uzmeklēšanā, taču nestrādā medījuma dzīšanā.
Mūsdienās suni vēl joprojām plaši izmanto medībām, kā arī tas ir iecienīts ģimenes kompanjons.
Avots: Materiāla tapšanā izmantota "Suņu avīze", interneta resursi
