Rūpes par mīluli – senioru

SUNS SENIORA VECUMĀ

Kā skaidro Tatjana Bodricka, suņiem, līdzīgi cilvēkiem, vecumā rodas dažādas veselības problēmas, kas ietekmē gan dzīvnieka pašsajūtu, gan ikdienas ritmu. “Vecu suni ir daudz grūtāk apmācīt nekā jaunu, tāpēc dresūru ieteicams sākt kucēna vecumā. Reizēm suņu saimnieki uzskata, ka dzīvnieks ir kļuvis nepaklausīgs, jo vairs neatsaucas, nenāk, kad to sauc, kā arī neizpilda komandas. Patiesībā tas var notikt tāpēc, ka sunim pasliktinās, piemēram, redze vai dzirde. Šī iemesla dēļ tas neskrien pakaļ bumbiņai, nespēlējas un nedara citas reiz ierastas lietas. Lai dzīvnieks tā maņu pasliktināšanās dēļ sevi neapdraudētu, pastaigu laikā to ieteicams vest pavadā. Pretējā gadījumā tas var nepamanīt vai nesadzirdēt, piemēram, tuvojošos automašīnu, nonākot dzīvības briesmās,” stāsta Tatjana. “Vecuma dēļ nereti mainās arī suņa gaita. Tā iemesls varbūt locītavu veselības problēmas, kas ar laiku progresē. Suns cenšas iet tā, lai viņam būtu pēc iespējas mazāks diskomforts un nesāpētu, tāpēc dzīvnieka gaita var šķist dīvaina. Tāpat suņiem seniora vecumā var parādīties arī klepus. Tas nenozīmē, ka dzīvnieks ir saaukstējies, bet nereti liecina par to, ka sunim ir radušies sirds ritma traucējumi. Ja klepus tiek novērots regulāri, ieteicams doties pie veterinārārsta un suņu kardiologa, lai veiktu vajadzīgos izmeklējumus. Ja sirdsdarbībā tiek fiksētas izmaiņas, sunim nepieciešami medikamenti, kas stiprinās sirdi, ļaujot dzīvniekam nodzīvot pēc iespējas ilgāk.”

Kā novērojusi Tatjana, viena no izplatītākajām veselības problēmām suņiem senioru vecumā, ir arī aptaukošanās: “Sunim novecojot, tā apetīte ievērojami palielinās, un reizēm šķiet, ka dzīvnieks ir izsalcis teju nepārtraukti. Neraugoties uz to, sunim ir jāievēro sabalansēta ēdienkarte, un, ja rodas liekais svars, diētai jābūt vēl stingrākai. Lielas barības porcijas var izprovocēt problēmas ar kuņģi un zarnu traktu, savukārt aptaukošanās rada slodzi locītavām, sirdij un citām orgānu sistēmām. Turklāt nodrošināt sunim papildus fizisku slodzi ir diezgan grūti, jo vecumā tam ir grūtāk skriet pakaļ bumbiņai vai intensīvi piedalīties saimnieka fiziskajās aktivitātēs.”

Sunim novecojot, nereti tiek fiksēti arī aknu vai nieru darbības traucējumi, tāpēc to veselības rādītāji ir jākontrolē, lai dzīvniekam vajadzības gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt. “Reizi gadā sunim ir jāveic asins un urīna analīzes, lai saprastu, kāds ir dzīvnieka veselības stāvoklis. Seniora vecumā to vēlams darīt reizi pusgadā, taču, ja ir piefiksētas kādas veselības problēmas vai ir izmainījusies suņa uzvedība, piemēram, agrāk tas spēlējās ar citiem suņiem, labi satika ar bērniem vai labprāt skrēja pakaļ bumbiņai, bet tagad no tā visa izvairās, vai arī dzīvniekā ir parādījusies agresija un suns ir kļuvis īgns, pie ārsta jāvēršas ātrāk un jāveic nepieciešamie izmeklējumi. Ja sunim kaut kas sāp, tas maina savu uzvedību un attieksmi pret visu pasauli, tāpēc izmaiņas ierastajos dzīvnieka paradumos nedrīkst atstāt bez ievērības,” stāsta Tatjana. “Suņiem novecojot, var attīstīties arī urīna nesaturēšana. Ja dzīvnieks prasās ārā un ir iespēja, to noteikti jāizved pastaigā, kā arī, ja suns savas dabiskās vajadzības tomēr ir nokārtojis telpās, to nedrīkst par to rāt. Saimnieka bāršanās vai mīluļa sodīšana dzīvniekam radīs vēl lielāku stresu.”

Svarīgi!

Pieaugušam sunim asins un urīna analīzes ieteicams veikt reizi gadā, savukārt senioram tās jāveic reizi pusgadā. Ja ir kādas izmaiņas suņa uzvedībā, izskatā, ēstgribā, urinēšanā vai citās jomās, analīzes vēlams veikt nekavējoties. Tāpat suni ir obligāti jāvakcinē saskaņā ar vakcinācijas grafiku, un, neraugoties uz tā vecumu, ir ļoti svarīgi arī izmantot līdzekļus pret parazītiem. Piemēram, ērces pārnēsā tādas bīstamas slimības kā babeziozi un ērlihiozi, kas sunim seniora vecumā rada vēl lielākus veselības un dzīvības riskus. Atbilstoši dozēti un piemeklēti uzraugošā veterinārārsta vadībā, kurš ir informēts par suņa veselības stāvokli, pretparazītu līdzekļi nepasliktinās suņa aknu un nieru veselību.

Tiesa, neraugoties uz veselības problēmām, kas rodas, mīlulim novecojot, dzīvnieka jaunību ir iespējams pagarināt. Tatjana aicina suni neatstāt gulēt dīvānā, īpaši, ja agrāk tas piedalījies visās ģimenes aktivitātēs: “Pārdzīvojumi par nespēju darīt agrākās lietas var atspoguļoties arī suņa veselības stāvoklī, tam pasliktinoties vēl vairāk. Ja kādreiz ir kopā iets pārgājienos, suni joprojām var tajos ņem līdzi, vien dozējot fizisko slodzi, kas atbilst dzīvnieka spējām. Turpiniet suni trenēt un mudināt to izpildīt trikus, kas sunim nav pārāk grūti un ko tas vēl var paveikt. Šim nolūkam var iegādāties intelektuālas rotaļlietas, lai suns turpinātu trenēt arī savas prāta spējas un būtu aktīvs. Tāpat ieteicams turpināt dzīvniekam mācīt jaunas komandas un atkārtot arī jau zināmās.”

Rūpējoties par mīluli, jāseko līdzi arī tā barības atbilstībai suņa vecumam. Sausajai barībai jābūt superpremium vai premium klases un izstrādātai speciāli seniora vecuma dzīvniekiem. Tā palīdz saglabāt dzīvnieka kognitīvās spējas un smadzeņu aktivitāti, ļaujot sunim pēc iespējams labāk justies ne tikai fiziski, bet arī mentāli un saprast visu, kas notiek tam apkārt. Tāpat specializētā barība nodrošina arī svara kontroli, pasargājot dzīvnieku no aptaukošanās.

“Sunim novecojot, jāpievērš īpaša uzmanība tā mutes higiēnai. Ja dzīvniekam ir veseli zobi un smaganas, tas jutīsies labi, savukārt sāpes mutes dobumā radīs diskomfortu, kas traucēs kvalitatīvai dzīvei,” norāda Tatjana.

Ne mazāk svarīga ir arī dzīvnieka apkārtējā vide, ko jāpielāgo tā vajadzībām. “Mājās vienmēr jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim. Ja grīdas klāj lamināts, flīzes vai citi slideni materiāli, jāpadomā par teritoriju, kurā suns uzturēsies lielāko daļu laika, un jāieklāj tajā paklājs, gumijas paklājs vai mazuļiem paredzētie putuplasta mozaīku paklāji, kas ļaus dzīvniekam ērti un viegli piecelties, apgulties un pārvietoties. Tā kā sunim vecumdienās var rasties problēmas ar locītavām, ķepām, mugurkaulu un kopējo ekstremitāšu skeletu, dzīvniekam ir jāpalīdz normāli veikt savas kustības, lai tas nepaslīdētu, nenokristu un nesasistos vai negūtu nopietnākas traumas. Ja sunim ir radušās nopietnas kustību problēmas, kas rada sāpes, ir jāvēršas pie veterinārārsta. Tāpat var vērsties arī pie suņu masiera, kurš atvieglos dzīvniekam sāpes un mazinās to radīto diskomfortu,” iesaka Tatjana.

“Ja grīdas ir aukstas, jāpadomā arī par suņa guļvietas atbilstību tā veselības stāvoklim. Caurvējš nav pieļaujams. Guļvietā var ielikt termopaklājiņu, nodrošinot sunim ērtu vietu miegam un atpūtai, kas saglabās siltumu. Karstās vasaras dienās savukārt jāpadomā par veca dzīvnieka uzturēšanu tādā vidē, kurā tas nepārkarsīs. Šim nolūkam var izmantot atvēsinošus paklājiņus, biežāk piedāvāt izpeldēties, kā arī rūpēties, lai suns varētu vairāk laika pavadīt ēnā. Jāpiebilst, ka vecam sunim gribēsies vairāk pagulēt un atpūsties, tāpēc dzīvniekam ir jāļauj to darīt. Sunim ir jābūt savai vietai, kur viņš varētu mierīgi apēst našķi, pagrauzt savu mantiņu, vienkārši pagulēt, neviena netraucēts.”

KAĶIS SENIORA VECUMĀ

Kā norāda Ivo Obrumanis, kaķiem seniora vecumā biežāk nekā suņiem veidojas dažādas ļaundabīgas saslimšanas, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš regulārām veselības pārbaudēm. “Kaķenēm visbiežāk attīstās piena dziedzeru un dzemdes audzēji, savukārt runčiem – sēklinieku audzēji. Risks paaugstinās, ja dzīvnieks nav kastrēts vai sterilizēts, taču seniora vecumā šīs operācijas nav ieteicams veikt narkozes radītās slodzes dēļ. Lai novērstu ļaundabīgu audzēju rašanos, dzīvnieku ieteicams sterilizēt vai kastrēt jaunībā. Tā kā šīs procedūras ietekmē kaķa hormonālo stāvokli, tam novecojot, sterilizētam vai kastrētam kaķim seniora gados būs arī mazāks svara zudums. Gadu skaitam ejot, kaķi, pretēji suņiem, kam biežāk novērota aptaukošanās, kļūst kārnāki. Tiesa, svara zudums vecumā kaķiem ir normāla fizioloģiska īpatnība, un par to nav jāsatraucas. Uzmanību šai gadījumā kaķa svaram jāpievērš vien tad, ja dzīvnieks kļuvis īpaši slaids un radušās citas veselības problēmas,” stāsta Ivo. “Jebkurā gadījumā kaķim ir jāizvēlas tā vecumam piemērota senioru barība, ko rekomendē dzīvniekam dot pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas. Tajā ir visas nepieciešamās uzturvielas, kas nepieciešamas novecojošam organismam, nodrošinot kaķi gan ar vitamīniem un minerālvielām, gan aminoskābēm.”

Tā kā kaķi uz vecumu kļūst mazāk temperamentīgi, ieteicams arī regulāri pārbaudīt to nagu garumu. Dzīvniekam kļūstot mierīgākam, nagi vairs netiek asināti tik bieži kā jaunībā, turklāt daži kaķi var pārtraukt to darīt pilnībā. “Asinot nagus, kaķi iezīmē teritoriju un vienlaikus atdala naga virsējās raga kārtiņas slāni, tā saīsinot naga garumu. Ja kaķi to sāk darīt retāk vai nedara nemaz, nagi aug garumā un var ieaugt arī mīkstajos ķepu spilventiņos, radot dzīvniekam sāpes. Nereti kaķu saimnieki mīluļa dīvaino gaitu vai mazkustīgumu skaidro ar locītavu sāpēm un artrītu, ar ko kaķi vecumdienās sirgst ļoti bieži, taču nezina, ka patiesībā pie tā vainojamas garo, ieaugušo nagu radītās sāpes. Turklāt nereti brūcēs rodas arī iekaisums, tajās iekļūstot cementējošo smiltiņu putekļiem vai netīrumiem. Lai to nepieļautu, dzīvnieka nagus jāaplūko reizi divās nedēļās, tos vajadzības gadījumā apgriežot pašam vai aizvedot kaķi pie veterinārārsta vai uz frizētavu, kur to izdarīs grūmeris,” teic Ivo.

Pastiprinātu kopšanu kaķiem seniora vecumā prasa arī to spalvas kopšana. Dzīvniekiem uz vecumu kļūstot kūtrākiem, tie vairs nekopj kažoku tik rūpīgi kā jaunībā, kad tie ar savu aso mēli spalvu varēja aprūpēt saviem spēkiem. Ja kaķis netiek regulāri mazgāts un ķemmēts, atmirusī spalva paliek kažokā un veido savēlumus, zem kuriem var rasties iekaisums, ādai izsūtot.

Lai nodrošinātu pienācīgu dzīvnieka aprūpi, to reizi gadā vēlams vest pie veterinārārsta, kurš pārbaudīs būtiskākos kaķa veselības stāvokļa rādītājus. Tāpat jāveic arī asins analīzes. “Indikatori, kas var liecināt par kaķa veselības pasliktināšanos, ir nespodra spalva, apātija, duļķains vai blāvs acu skatiens. Protams, vecumdienās dzīvnieka acis vairs nebūs tik mirdzošas, taču jāizslēdz ievērojama redzes pasliktināšanās. Ja kaķis kļuvis krietni apātiskāks, arī tam jāpievērš uzmanība. Vecumdienās, protams, novērojamas dažādas papildu veselības problēmas, taču ir svarīgi tās pamanīt laicīgi, lai varētu pēc iespējas ātrāk novērst un paildzināt mīluļa mūžu,” saka Ivo.

Ņem vērā!

Kaķi, sasniedzot seniora vecumu, samērā bieži cieš no artrīta. Lai atvieglotu dzīvnieka ikdienu, pārskati, cik piemērots tā vajadzībām ir apkārtējās vides iekārtojums. Ja mīluli līdz šim baroji uz palodzes, iespējams, pienācis laiks tā ēdiena un ūdens traukus novietot uz grīdas. Pretējā gadījumā dzīvnieks, cenšoties izvairīties no sāpēm, var sākt ēst retāk, tā neuzņemot tam vajadzīgās uzturvielas. Līdzīgi ir arī guļvietas iekārtošanu – ja kaķis cieš no sāpēm, tas neizmantos kaķu mājas augšējos plauktus un labprātāk izvēlēsies vietas, kurām piekļūt ir vieglāk.