Nelūgtais ciemiņš – blusas
Iestājoties vēsākam laikam, mājas mīluļa kažokā var iemājot nelūgts viesis – blusas, kas vasaras izskaņā un rudens mēnešos aktīvi migrē no dzīvnieka uz dzīvnieku un pārceļas uz iekštelpām. Ar šo parazītu gan suņi, gan kaķi var inficēties ļoti viegli, tāpēc būtiska ir savlaicīga profilakse, kas palīdzēs no tām izvairīties. Vairāk par to, kā rīkoties akūtā situācijā un kā novērst blusu rašanos ilgtermiņā, stāsta veterinārārste, Dino Zoo Klīnikas vadītāja Kristīne Dumpe, kinoloģe, Dino Zoo Suņu skolas vadītāja Tatjana Bodricka un Dino Zoo eksperts, Latvijas Felinoloģiskās asociācijas valdes loceklis Ivo Obrumanis.
Blusas ir ļoti izplatīti dzīvnieku parazīti, un dzīvnieks tās var iegūt jebkur – pagalmā, parkā, vasarnīcā, kāpņu telpā un citās vietās, kur pastaigājies dzīvnieks, kuram jau ir blusas. Tās ir ļoti dzīvotspējīgas un var ilgi gaidīt savu upuri, turklāt rudenī, kad laiks kļūst vēsāks, tās paliek aktīvākas un sāk pārvākties uz iekštelpām, meklējot labākus dzīves apstākļus. Tādējādi tās var iemitināties ne tikai to dzīvnieku kažokā, kuri dodas pastaigās, bet arī iekštelpu mājdzīvnieku spalvā.
Kā stāsta Kristīne Dumpe, Latvijā ir konstatētas 39 blusu sugas. Trīs no tām parazitē arī uz cilvēka – cilvēka blusa (Pulex irritans), kaķa blusa (Ctenocephalides felis) un suņa blusa (C. canis). Retumis uz cilvēka parazitē arī žurku blusa (Geratophyllus fasciatus). Tomēr vairākums blusu ir putnu un savvaļas zīdītāju, piemēram, sikspārņu, ežu un āpšu parazīti.
“Blusas dzīvo smilšainās vietās. Pat tad, ja dzīvnieks neiet ārā, blusu oliņas uz mājām var atnest dzīvnieka saimnieks kaut no kāpņu telpas. Nereti, pārskatot mīluļa kažoku, šķiet, ka blusu tajā nav, taču, iespējams, to skaits vēl ir neliels. Par blusu klātbūtni var liecināt arī dzīvnieka uzvedība. Ja to ir daudz, dzīvnieks kļūst nervozs. Piemēram, ja kaķis mierīgi sēž, pēkšņi salecas un aizmūk, iespējams, dzīvnieka neparastās uzvedības cēlonis ir parazīta klātbūtne. Turklāt arī no vienas blusas dzīvniekam var rasties ne tikai fizisks diskomforts, bet arī alerģiska reakcija un ādas izkasījumi, īpaši vietās, kur tā ir plānāka, piemēram, uz ausīm,” stāsta Ivo Obrumanis.
Blusas ir kaitīgas dzīvnieka organismam, jo barojas ar tā asinīm. Ja to ir ļoti daudz, parazīta invāzija var dzīvniekam radīt mazasinību. Nereti blusu siekalas izraisa arī alerģisku reakciju un tās radītu dermatītu. Tāpat blusas pārnēsā gurķveida lenteņa oliņas, kā arī dažādas bīstamas slimības.
“Blusām iemitinoties dzīvnieka kažokā, tā apmatojums paliek blāvs, var savelties, dzīvniekam veidojas ādas bojājumi. Tās ir tā dēvētā blusu alerģiskā dermatīta pazīmes, kas ir alerģiska dzīvnieka reakcija uz blusu siekalām. Tāpēc dzīvnieks, kuram ir blusu invāzija, ir ne tikai jāatbluso, bet arī jāattārpo, jo blusa ir lenteņa starpsaimnieks,” stāsta Kristīne.
Kā uzsver Tatjana Bodricka, blusu iznīcināšana ir kompleksa. Ar pretblusu līdzekļiem nepieciešams apstrādāt gan mīluli, gan tā dzīvesvietu: “Dzīvnieku vispirms ieteicams izmazgāt ar pretblusu šampūnu un, kad tā kažoks izžuvis, uzlikt tam pretblusu kaklasiksniņu. Pēc dažām dienām mīlulim skaustā var iepilināt veterinārajās aptiekās un klīnikās iegādājamus pretblusu pilienus. Savukārt telpas jāizmazgā ar vieglu etiķūdeni vai kādu no līdzekļiem pret insektiem, to atšķaidot ar ūdeni, lai novērstu blusu vairošanos grīdas šķirbās, kur tās dēj oliņas. Tāpat telpu mazgāšanai paredzēto līdzekli pret insektiem var izsmidzināt dzīvnieka guļvietā. Pēc neilga laika dzīvnieku arī obligāti jāattārpo, lai novērstu endoparazīta – gurķveida lenteņa invāziju.”
Profilaktiski lietot medikamentozus līdzekļus pret blusām nav vajadzības, ja vien situācija nav akūta, uzsver Ivo: “Dzīvnieka veselībai drošākais profilaktiskais aizsardzības līdzeklis ir pretblusu siksniņa. To iegādājoties, nevajadzētu izvēlēties pašu lētāko, jo tās kvalitāte un sniegtā aizsardzība būs zemāka. Siksniņa sniegs ārēju aizsardzību pret blusām, savukārt uz ādas lietojamie pilieni uzsūcas dzīvnieka organismā un nonāk asinsritē, radot slodzi aknām un nierēm. Tāpēc bez vajadzības tos nevajag lietot.”
Ja blusas neārstē, to radītais alerģiskais dermatīts dzīvniekam sagādā lielas ciešanas – ļoti stipru ādas niezi un dedzināšanu, kā arī izkrīt tā apmatojums un veidojas ādas iekaisums. Jo ilgāk blusas netiek likvidētas, jo problemātiskāka būs dzīvnieka atveseļošanās.
Visu nepieciešamo cīņai pret blusām meklē Dino Zoo aptiekās.
