Ko suņi grib mums pateikt?
Mēs ar suni bieži vien esam ļoti tuvi, taču - runājam dažādās valodās. Mums patīk parunāties ar suni “kā ar cilvēku”, bet viņam patiesībā tā runāšana neko neizsaka. Barība, aktivitātes un sabiedrība – trīs pamatlietas, kas motivē suni paust savas emocijas. Un mūsu četrkājainais mīlulis ik dienu dod mums kādu ziņu, ko mēs visbiežāk pārprotam vai vispār nepamanām.
“Es tev nepiederu”
Vari jau domāt, ka esi suņa īpašnieks, bet pretējais arī ir patiesība – tu tikpat labi piederi savam sunim. Viņš to apzinās un izrāda īpašnieka tiesības savā veidā: berzējas vai apsēžas uz saimnieka kājas. Domājat, ka suns grib būt tuvu un meklē aizsardzību? Gluži otrādi! Mīlulis uzstāda savas pretenzijas un aizsargā saimnieku. Viņa domu gājiens ir apmēram šāds: “Tas ir mans; tagad tas smaržo pēc manis – nenāciet ne tuvumā!” Suns to dara, lai justos drošs par savu vietu saimnieka dzīvē, lai brīdinātu citus suņus, ka šis cilvēks jau ir “privatizēts”, un lai aizsargātu savu īpašumu, tas ir, tevi. Riešana un rūkšana uz viesiem vai citiem suņiem ārā, kā arī pavadas vilkšana pastaigas laikā liecina par saimnieka aizsargāšanu.
“Es smaidu ar asti”
Lai arī reizēm mums šķiet, ka suns smejas, īstenībā smaidīšanai viņš izmanto asti. Turklāt astes luncināšana ne vienmēr nozīmē prieku – tas jau ir novecojis uzskats. Vai mūsu smaids vienmēr izsaka tikai laimes sajūtu?
Tātad, lai nolasītu suņa emocijas, jāvēro tā aste – kādā augstumā un uz kuru pusi tā luncinās. Ja aste tiek luncināta zemu un ātri – suns nervozi ķiķina, tas ir, jūtas nedroši. Augstu paceltas astes lēna vēzēšana liecina par tāda suņa pašapzinīgu smaidiņu, kurš grasās likt tev darīt ko tādu, ko tev nemaz negribas. Savukārt vidējā līmenī enerģiski luncināta aste, kas sitas teju gar sāniem, ir liela prieka izpausme – un parasti tā tiek vicināta uz labo pusi. Astes griešana uz kreiso pusi var vēstīt par bailēm, bet ātra astes vicināšana vienlaikus ar saspringtiem muskuļiem un paplašinātām zīlītēm signalizē par agresiju.
“Man vajag vairāk pastaigu!”
Daudzi suņi kļūst destruktīvi vai hiperaktīvi, kad spiesti pavadīt mājas ieslodzījumā cauru dienu. Viņiem uznāk tā dēvētais salona drudzis, kad vienīgā vēlēšanās ir tikt ārā un izkustēties. Ar saviem posta darbiem mājās suns grib pateikt, ka ir radīts, lai skrietu, spēlētos vai medītu, un viņam nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Patiesībā, tiklīdz suns kļūst dīdīgs, to vajadzētu izvest pastaigā. Mēbeles mājās par to būs pateicīgas.
“Man patīk elastīga rutīna”
Mums ir tieksme pakļaut suni pārāk lielai ikdienas kārtībai vai arī neievērot to nemaz. Suņiem patīk rutīna, jo tad viņi zina, ko var sagaidīt katru dienu. Taču pārāk stingra kārtība – viens un tas pats ik dienu noteiktā laikā – nav tā labākā. Tad, starp citu, vari rēķināties, ka mīlulis tevi ar lielu prieku uzcels septiņos no rīta arī svētdienā. Patiesībā suns tad būs tas, kurš diktēs dienas kārtību. Tāpēc ir vēlams ik pa laikam pamainīt dienas kārtību – suns vismaz strikti neturēsies pie pulksteņa, un tu būsi tas, kurš kontrolē situāciju.
***
Jebkurā gadījumā sagrauztai TV pultij vai dabisko vajadzību nokārtošanai uz grīdas nav nekāda sakara ar suņa atriebšanos. Tā nav emocionāla vai racionāla atbilde. Tā ir vai nu slimība, apmācības trūkums, vai stresa reakcija, ko izraisījusi kāda pārmaiņa mājās.
